Kas notiktu, ja 500 000 cilvēku vienlaikus nolaistu ūdeni tualetē: kanalizācijai tas būtu milzīgs trieciens

Nolaižam ūdeni, un pēc dažām sekundēm par to vairs nedomājam. Taču tajā brīdī vairāki litri ūdens kopā ar notekūdeņiem nonāk cauruļvadu tīklā, kas zem pilsētas stiepjas kilometru garumā. Bet kas notiktu, ja tajā pašā sekundē nolaišanas pogu nospiestu nevis daži cilvēki, bet, teiksim, pusmiljons pilsētas iedzīvotāju?

Šāds scenārijs vairāk atgādina eksperimentu, nevis reālu situāciju, taču tas labi parāda, cik daudz darba ikdienā veic pilsētas kanalizācijas sistēma.

Viena tualete – sīkums, tūkstoši vienlaikus jau maina situāciju

Privātmājā, vienlaikus nolaižot ūdeni divās tualetēs, mēs, visticamāk, neko neparastu nepamanītu. Ēkas notekūdeņu sistēma ir projektēta tā, lai spētu uzņemt īslaicīgi lielākas plūsmas.

Daudzdzīvokļu namā viss ir sarežģītāk. Notekūdeņi no atsevišķiem dzīvokļiem nonāk kopējos vertikālajos stāvvados, no tiem – lielākās caurulēs, un visbeidzot sasniedz pilsētas kanalizācijas tīklu.

Jo vairāk māju ir pieslēgtas vienai un tai pašai sistēmai, jo lielākas kļūst maģistrālās caurules. Tās nav pastāvīgi piepildītas līdz malām – sistēmā tiek atstāta zināma rezerve īslaicīgiem plūsmas kāpumiem.

Tomēr pusmiljons gandrīz vienlaikus noskalotu tualešu būtu pavisam cits mērogs. Ja vienai skalošanai tiek izlietoti vairāki litri ūdens, ļoti īsā laikā kanalizācijā nonāktu miljoniem litru papildu ūdens.

Svarīgākais būtu pat nevis tā kopējais daudzums, bet gan tas, cik ātri šis ūdens sasniegtu konkrētas kanalizācijas tīkla vietas.

Zem zemes sāktos nevis viens milzīgs vilnis

Filmās šādu scenāriju būtu viegli parādīt kā vienu milzīgu notekūdeņu vilni, kas acumirklī applūdina pilsētas ielas. Realitātē process būtu sarežģītāks.

Cilvēki dzīvo dažādos rajonos, viņu mājas apkalpo dažādi kanalizācijas atzari, un ūdenim līdz galvenajiem kolektoriem ir vajadzīgs laiks. Tāpēc viss nolaistais ūdens nesasniegtu vienu cauruli tieši tajā pašā sekundē.

Tomēr vietējos tīklos slodze varētu strauji palielināties. Ēku caurulēs būtu dzirdama spēcīgāka ūdens plūsma, bet kanalizācijas kolektoros veidotos neparasti liela plūsma.

Lielākā problēma sāktos tur, kur sistēma jau tā strādā tuvu savu iespēju robežai. Vecas, pārāk šauras vai aizsērējušas caurules šādu īslaicīgu plūsmas kāpumu izturētu sliktāk nekā jaunāka infrastruktūra ar lielāku rezervi.

Vai kanalizācijas aku vāki izšautos gaisā?

Ne vienmēr. Tas vien, ka daudzi cilvēki vienlaikus nolaistu ūdeni, vēl nenozīmē, ka visā pilsētā acumirklī sāktos notekūdeņu plūdi.

Tomēr ja kādā konkrētā kanalizācijas tīkla daļā plūsma pārsniegtu tās caurlaidību, notekūdeņi sāktu uzkrāties. Tad tie varētu celties akās, atplūst uz zemāk esošajām sistēmas vietām vai izplūst tur, kur atrodas tīkla vājākie posmi.

Īpaši jutīgas būtu zemākās pilsētas vietas. Līdzīgas problēmas reālajā dzīvē biežāk rodas nevis masveida tualešu skalošanas dēļ, bet gan spēcīgu lietusgāžu laikā, kad sistēmās īsā laikā nonāk milzīgs ūdens daudzums.

Tāpēc aina, kurā visā pilsētā vienlaikus paceļas kanalizācijas aku vāki un pa ielām sāk plūst notekūdeņu upes, ir krietni dramatizēta. Dažās vietās avārijas teorētiski varētu notikt, taču to mērogu noteiktu konkrētās pilsētas kanalizācijas konstrukcija un stāvoklis.

Īstais pārbaudījums sāktos attīrīšanas iekārtās

Pat ja caurules īslaicīgo kāpumu izturētu, papildu ūdens un notekūdeņu daudzums galu galā sasniegtu sūkņu stacijas un attīrīšanas iekārtas.

Arī tās ir projektētas konkrētai plūsmai, tāpēc ļoti straujš slodzes pieaugums varētu apgrūtināt to darbību. Tomēr kanalizācijas sistēma nav viena caurule no tualetes līdz attīrīšanas iekārtām. Tā ir daudzu atzaru, kolektoru, rezervuāru, sūkņu staciju un citu elementu kopums, kas zināmā mērā sadala pēkšņo plūsmu laikā.

Tieši tāpēc 500 000 cilvēku vienlaikus nolaistais ūdens, visticamāk, nepārvērstos par momentāniem pilsētas plūdiem, kādus redzam kinofilmās. Tomēr tas būtu neparasts un ļoti liels slodzes kāpums, kas varētu atklāt sistēmas vājākās vietas.

Par šo infrastruktūru ikdienā gandrīz nedomājam. Un tā droši vien ir labākā pazīme, ka tā darbojas tā, kā tai arī jādarbojas.