Sēnes griezt vai izskrūvēt: zinātnieks paskaidroja, kas patiesībā kaitē micēlijam

Viens no senākajiem sēņotāju strīdiem atkal atgriežas katru rudeni: vai sēne obligāti jānogriež ar nazi, vai arī to var uzmanīgi izskrūvēt no zemes? Daudzi ir pārliecināti, ka nazis pasargā micēliju, tomēr pētījumi liecina, ka patiesais kaitējums bieži slēpjas pavisam citur.

Sēņu sezonai uzņemot apgriezienus, mežos atkal izskan tas pats noteikums: „Negriez, sabojāsi micēliju“ vai, gluži pretēji, – „Tikai griez, citādi nākamgad šeit nekas vairs neaugs“. Šis strīds ilgst jau daudzus gadus, tomēr ekoloģijas zinātņu doktors Nazariy Negoda vērš uzmanību uz to, ka tikai savākšanas veids nav tik izšķirošs, kā bieži tiek uzskatīts.

Pēc zinātnieka teiktā, ir svarīgi saprast, ka tas, ko redzam virs zemes, ir tikai sēnes augļķermenis. Īstā sēnes daļa – micēlijs jeb sēņotne – atrodas zem zemes, koksnē vai citā substrātā. To veido plānu hifu tīkls, kas var stiepties daudz tālāk nekā viena redzamā sēnes kātiņa garumā. Tāpēc, vērtējot, vai sēņošana kaitē nākamajai ražai, jāskatās ne tikai uz to, vai sēne tika nogriezta vai izskrūvēta, bet arī uz to, kas notiek ar visu tās augšanas vietu.

Vai sēne obligāti jāgriež ar nazi?

Daudzu sēņotāju pārliecība ir tāda, ka sēnes nogriešana ar nazi ir saudzīgākais veids, jo zemē paliek daļa kātiņa un it kā netiek bojāts micēlijs. Tomēr ilgtermiņa novērojumi neapstiprina, ka šim veidam būtu skaidra priekšrocība salīdzinājumā ar rūpīgu sēnes izskrūvēšanu vai izņemšanu no substrāta.

Šveicē pētnieki daudzus gadus īpašos novērojumu laukumos salīdzināja dažādus ēdamo sēņu vākšanas paņēmienus. Vienos laukumos sēnes tika grieztas, citos vāktas, tās negriežot, bet trešajos atstātas augšanai. Novērojumi ilga vairāk nekā vienu sezonu, tāpēc bija iespējams redzēt nevis nejaušu viena gada atšķirību, bet ilgtermiņa ietekmi.

Pēc zinātnieka teiktā, šajos pētījumos netika konstatēts, ka sēņu vākšana pati par sevi samazinātu nākamo ražību vai sugu daudzveidību. Tāpat statistiski netika apstiprināts, ka griešana ar nazi būtu nepārprotami labāka par vākšanu bez griešanas. Tas nenozīmē, ka sēnes drīkst izraut jebkā, tomēr stingrais noteikums „tikai ar nazi“ nav tik zinātniski pamatots, kā bieži tiek atkārtots.

Kas mežā kaitē vairāk nekā pati griešana?

Lielāka problēma var būt nevis tas, ko mēs darām ar sēnes kātiņu, bet gan tas, kā uzvedamies ap augšanas vietu. Meklējot sēnes, cilvēki staigā pa tām pašām takām, izmīda sūnas, sablīvē meža zemsedzi, dažkārt grābj lapas vai skujas, lai atrastu paslēpušos augļķermeņus. Tieši šādas darbības var daudz vairāk ietekmēt nākamo ražu.

Šveices eksperimentā atsevišķi tika pārbaudīta arī izmīdīšanas ietekme. Vienās vietās tika imitēta parasta sēņotāja pārvietošanās, citās pētnieki centās izvairīties no tieša kontakta ar augsni. Rezultāti parādīja, ka izmīdītajās vietās augļķermeņu bija mazāk. Tas ļauj domāt, ka pastāvīga staigāšana pa jutīgām augšanas vietām var būt nozīmīgāka par izvēli starp nazi un roku.

Vēl lielāks kaitējums iespējams tad, kad sēņotāji grābj meža zemsedzi. Lapas, skujas, sūnas un augsnes virskārta nav atkritumi – tā ir vide, kurā dzīvo un attīstās micēlijs. Pētījumi ar matsutake sēnēm parādīja, ka saudzīgai vākšanai nebija negatīvas ietekmes uz ražošanu, tomēr zemsedzes grābšana un tās neatgriešana savā vietā turpmākajos gados bija saistīta ar mazāku augļķermeņu skaitu un masu.

Kāpēc tikai tukšs grozs vēl neko nepierāda?

Daudzi sēņotāji saka: „Agrāk šajā vietā bija pilns ar baravikām, bet tagad gandrīz nekā nav.“ Ir dabiski vainot citus vācējus, tomēr zinātnieki atgādina, ka sēņu daudzums ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Viena neveiksmīga sezona nenozīmē, ka micēlijs ir iznīcināts.

Sēņu augļķermeņu veidošanai ļoti svarīgi ir nokrišņi, temperatūra, augsnes mitrums, koku stāvoklis un pat tas, kas noticis iepriekšējos gados. Dažas sēnes dzīvo saistībā ar kokiem – veido mikorizu. Šādā gadījumā to dzīves apstākļi ir atkarīgi ne tikai no pašas augsnes, bet arī no koka veselības, saknēm, mitruma režīma un visas meža ekosistēmas.

Interesanti arī tas, ka micēlijs var atrasties zem zemes pat tad, kad virspusē neredzam nevienu sēni. Spānijā veiktajos pētījumos augsne tika analizēta ar DNS metodēm. Vienā vietā novērojumu periodā baraviku augļķermeņi netika atrasti, tomēr augsnē tika konstatēta to DNS. Tas nozīmē, ka micēlijs varēja būt saglabājies, lai gan cilvēki neredzēja ne cepurītes, ne kātiņus.

Vai daļa sēņu jāatstāj mežā?

Augļķermeņi sēnēm ir vajadzīgi ne tikai tādēļ, lai cilvēki tos savāktu. Tajos nobriest sporas, no kurām piemērotos apstākļos var attīstīties jaunas sēnes. Tāpēc pilnībā savākt visu, ko izdodas atrast, nav pati saudzīgākā pieeja, īpaši, ja runa ir par maz zināmām, retākām vai konkrētajā vietā mazskaitlīgi augošām sugām.

Tomēr zinātnieki nepiedāvā universālu noteikumu, ka mežā obligāti jāatstāj, piemēram, trešdaļa vai puse atrasto sēņu. Šādam konkrētam skaitlim būtu vajadzīgi dati par konkrēto sugu, vietu, vākšanas intensitāti un vēlamo aizsardzības mērķi. Taču praktisks noteikums ir vienkāršs: nevajag vākt pāraugušas, sapuvušas, stipri tārpainas vai nepazīstamas sēnes. Tās var palikt mežā un pildīt savu lomu ekosistēmā.

Kā sēnes vākt saudzīgi?

Galvenais secinājums ir pavisam vienkāršs: nav stingra pamata apgalvot, ka sēnes obligāti jāgriež tikai ar nazi, lai saglabātu micēliju. Tomēr tas nenozīmē, ka drīkst rīkoties rupji. Vislabāk sēni atdalīt uzmanīgi – vai nu nogriezt, vai viegli izskrūvēt, cenšoties pēc iespējas mazāk izjaukt apkārtējo vidi. Ja pēc sēnes izņemšanas paliek bedrīte, to ieteicams aizklāt ar sūnām, lapām vai skujām.

Svarīgākais ir negrābt meža zemsedzi, nerakt augsni, nevajadzīgi nemīdīt jutīgas vietas un neiznīcināt sēnes, kuras neņemat. Sēņošanas vieta nav tikai punkts, kurā atradāt baraviku. Tā ir vesela maza sistēma – augsne, koki, mitrums, zemsedze un zem zemes izpleties micēlija tīkls.

Tātad strīds „griezt vai izskrūvēt“ nav tik liktenīgs, kā šķiet. Daudz svarīgāk ir tas, vai pēc jums meža zemsedze paliek tāda pati, kādu to atradāt. Tieši tur, nevis tikai sēnes kātiņā, veidojas nākamās sezonas ražas iespēja.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!