Dūmu detektors dzīvoklī: kur to piestiprināt, cik bieži pārbaudīt un kad nomainīt
„Tas atkal pīkst, laikam beidzas baterija.“ Šāda skaņa visbiežāk atskan neērtā laikā – naktī, agri no rīta vai tad, kad jau gatavojaties iziet pa durvīm. Bet dažkārt detektors ir pavisam kluss, tikai cilvēks atceras, ka tas pie griestiem karājas jau vairākus gadus un nevienu reizi nav pārbaudīts.
Dūmu detektors izskatās pēc sīkuma: mazs balts disks, ko ikdienā gandrīz nepamanām. Tomēr ugunsgrēka sākumā tas var dot tās minūtes, kas nepieciešamas, lai pamodinātu ģimeni, izvestu bērnus, piezvanītu glābšanas dienestiem un neuzkavētos dūmos. Tāpēc ir svarīgi ne tikai, lai ierīce būtu, bet arī to piestiprināt tādā vietā, kur tā patiešām var veikt savu darbu.
Lielākā kļūda – piestiprināt detektoru pirmajā piemērotajā vietā un vēlāk par to aizmirst. Pārāk tuvu virtuvei tas var gaudot no piededzinātas maizes, pie vannas istabas – no tvaika, bet atvilktnē atstāta baterija nevienu nepasargās. Daži vienkārši risinājumi palīdz izvairīties gan no nevajadzīgiem signāliem, gan bīstama klusuma.
Griesti, gaitenis un ceļš uz guļamistabu
Dūmi ceļas augšup, tāpēc parasto dūmu detektoru vislabāk uzstādīt pie griestiem. Dzīvoklī piemērota vieta parasti ir gaitenis vai priekšnams, īpaši, ja no tā var nokļūt guļamistabās. Ugunsgrēka smaka naktī var nepamodināt, bet skaļam signālam no gaiteņa ir lielāka iespēja būt sadzirdētam aiz aizvērtām istabas durvīm.
Ja mājoklis ir lielāks, ar vienu detektoru var nepietikt. Loģiski būtu novietot pa vienai ierīcei dažādās dzīvokļa zonās: pie guļamistabām, dzīvojamā telpā un, ja tāds ir, garā nomaļā gaitenī. Jo vairāk ir aizvērtu durvju, stūru un atsevišķu telpu, jo mazāk vērts paļauties, ka viens signāls droši brīdinās visus.
Detektoru nevajadzētu iespiest pašā griestu un sienas stūrī vai piestiprināt ļoti tuvu ventilācijas atverei, logam un spēcīgai gaisa plūsmai. Šādās vietās dūmi sensoru var sasniegt sliktāk, bet caurvējš var traucēt tam darboties, kā paredzēts. Uzstādot visdrošāk ir atvērt konkrētā modeļa instrukciju: tajā ražotājs norāda minimālo attālumu no sienām, stūriem un citiem šķēršļiem.
Virtuvē jāvadās pēc veselā saprāta. Detektoram nevajadzētu karāties tieši virs plīts vai blakus cepeškrāsnij, jo tad katrs piededzis ēdiens pārvērtīsies trauksmē. Ja vēlaties papildu aizsardzību virtuves zonā, ir vērts izvēlēties tam piemērotu risinājumu un ievērot ražotāja norādīto attālumu no ēdiena gatavošanas vietas. Arī vannas istaba nav piemērota vieta parastam dūmu detektoram – tvaiks var izraisīt viltus signālu.
Kad piedeg zupa un signāls sāk kaitināt
Pazīstama aina: katlā vārās vakariņas, bērns jautā, kur ir viņa mugursoma, zvana tālrunis, un virtuvē pēkšņi sāk spiegot detektors. Pirmā vēlme – pēc iespējas ātrāk apklusināt skaņu. Sliktākais risinājums – izņemt bateriju un apsolīt sev to ievietot „vēlāk“.
Šis „vēlāk“ nereti ieilgst nedēļām vai mēnešiem. Detektors paliek piekārts, izskatās kārtībā, taču īstas nelaimes laikā vairs nedarbotos. Ja viltus signāli atkārtojas, problēma visbiežāk slēpjas nevis pašā ierīcē, bet tās atrašanās vietā, uzkrājušos putekļos, tvaikā vai konkrētajai telpai nepiemērotā ierīcē.
Vispirms ir vērts izvēdināt telpu un pēc iespējas novērst tvaikus un dūmus no sensora. Ja modelim ir īslaicīgas apklusināšanas funkcija, to var izmantot tieši tā, kā norādīts instrukcijā. Bet, ja signāls pastāvīgi ieslēdzas ēdiena gatavošanas laikā, labāk pārvietot detektoru uz piemērotāku vietu vai konsultēties par cita veida ierīci, nekā atstāt to bez barošanas.
Šī mazā sadzīves problēma īpaši ātri pārvēršas ģimenes strīdā. Vienam šķiet, ka signāls tikai traucē, bet otram ir bail, ka tas kādreiz tiks izslēgts uz visiem laikiem. Patiesībā abas reakcijas ir saprotamas: neviens nevēlas klausīties griezīgā skaņā, taču drošībai nevajadzētu būt atkarīgai no tā, vai tajā vakarā piedega kartupeļu pankūkas.
Poga jānospiež nevis tad, kad jau ir satraukums
Detektoru ir vērts pārbaudīt regulāri, nevis tikai tad, kad tas sāk pīkstēt. Praktisks ieradums – reizi mēnesī nospiest uz ierīces esošo pārbaudes pogu un pārliecināties, ka signāls ir dzirdams. Ērti izvēlēties viegli iegaumējamu dienu, piemēram, mēneša pirmo nedēļas nogali, kad mājās ir vairāk cilvēku.
Pirms pārbaudes ir vērts brīdināt mājiniekus, īpaši mazus bērnus vai jutīgākus seniorus: skaņa var būt ļoti skaļa. Tā ir arī laba iespēja īsi atgādināt, ko ģimene darītu, izdzirdot īstu trauksmi. Ar to vien, ka cilvēks zina „jāiet ārā“, bieži vien nepietiek, ja viņš nezina, kur paņemt atslēgas, kā palīdzēt bērnam vai kur satikties pēc iziešanas no mājām.
Ja detektors ar bateriju sāk regulāri īsi pīkstēt, tas bieži nozīmē, ka barošanas avots ir jānomaina. Nav vērts gaidīt, līdz skaņa apniks tik ļoti, ka ierīce nakts vidū tiks izjaukta. Bateriju nomainiet saskaņā ar ierīces instrukciju un uzreiz vēlreiz nospiediet pārbaudes pogu – tā pārbaudīsiet ne tikai jauno bateriju, bet arī pašu signālu.
Detektoram kaitē arī parastie sadzīves putekļi. Reizēm to var maigi noslaucīt vai uzmanīgi izsūkt ar putekļsūcēja birstīti, ja to pieļauj ražotāja ieteikumi. To nevajag apsmidzināt ar tīrīšanas līdzekļiem, krāsot vai aizlīmēt atveres – ierīcei ir „jāelpo“, lai tajā iekļūtu dūmi.
Senioram svarīga ir skaņa, ģimenei – plāns, darbiniekam – skaidrība
Senioram, kurš dzīvo viens, detektors var būt vienīgais agrīnais brīdinājums, īpaši, ja dzirde ir vājāka vai naktī viņš guļ aizvērtā telpā. Šādā gadījumā ir vērts parūpēties, lai signāls būtu dzirdams vietā, kur cilvēks guļ, un ierīces pārbaude netiktu atstāta tikai nejaušības ziņā. Tuvinieki var vienkārši iekļaut šo darbu regulāro apmeklējumu laikā veicamo darbu sarakstā.
Ģimenēm ar bērniem ir svarīgi ne tikai piekārt vairākas ierīces, bet arī nepadarīt tās par neredzamiem griestu rotājumiem. Bērnu nevajag biedēt, taču viņam vajadzētu saprast, ka skaļa pīkstēšana nav spēle: nevajag slēpties, atgriezties pēc rotaļlietas vai gaidīt, kamēr pieaugušie beigs skaidroties. Šāda saruna aizņem dažas minūtes, bet nepieciešamības gadījumā var mazināt paniku.
Daudzdzīvokļu mājā iedzīvotājs dažkārt cer, ka nelaimes gadījumā brīdinās kaimiņi, kāpņu telpas troksnis vai kopējais signāls. Taču ugunsgrēks dzīvoklī var sākties laikā, kad koridorā ir kluss, bet kaimiņi ir prom. Personīgais detektors nav paredzēts tam, lai aizstātu kopējos ēkas drošības pasākumus, bet gan lai nodrošinātu mājās savu, ātru brīdinājumu.
Otra puse ir cilvēki, kuri uzrauga izīrētu mājokli vai remontē dzīvokļus. Detektoru nevajadzētu aizklāt krāsošanas laikā un pēc remonta atstāt nepārbaudītu. Jauns interjers, piekaramie griesti vai pārvietotas starpsienas var mainīt gaisa kustību mājoklī, tāpēc ir vērts no jauna izvērtēt, vai ierīce joprojām atrodas piemērotā vietā.
Visbeidzot, ir svarīgi atcerēties, ka arī pats detektors nav mūžīgs. Uz tā korpusa vai instrukcijā parasti ir norādīts izgatavošanas datums un ieteicamais lietošanas laiks; daudzus modeļus ieteicams nomainīt aptuveni pēc desmit gadiem, pat ja, nospiežot pogu, tie vēl pīkst. Šī skaņa apstiprina, ka darbojas sirēna, bet ne vienmēr parāda, vai dūmu sensors joprojām ir tikpat jutīgs kā jauns.
Dūmu detektors mājās nav priekšmets, ko pietiek vienreiz nopirkt un aizmirst. Tam jāatrodas piemērotā vietā, jābūt tīram, ar darbotiesspējīgu barošanas avotu un regulāri pārbaudītam. Kad naktī atskan tā signāls, svarīgākais ir, lai tas nebūtu vēl viena kaitinoša pīkstēšana, bet gan brīdinājums, kuram var uzticēties.
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?