Dvieļi pēc mazgāšanas ir cieti kā kartons: viena kļūda ar mazgāšanas līdzekli

„Tas taču tikko izmazgāts, kāpēc tas skrāpē ādu?“ – šāds jautājums bieži izskan, izņemot dvieļus no žāvētāja vai no radiatora. Šķiet, ka veļas mašīna savu darbu ir paveikusi: audums ir tīrs, patīkami smaržo, traipu vairs nav. Tomēr mīksta dvieļa vietā rokās nonāk raupjš, sastindzis audums, ko negribas piekļaut sejai.

Visbiežāk pirmās aizdomas krīt uz ūdeni – varbūt tas ir pārāk ciets, varbūt vecā veļas mašīna vairs neizskalo tik labi kā agrāk. Dažkārt tiek vainota arī žāvēšana uz radiatora. Tomēr ļoti bieži problēma sākas vēl pirms pogas „Start“ nospiešanas: mazgāšanas līdzekļa atvilktnē tiek ieliets vai iebērts pārāk daudz līdzekļa.

Gribas domāt, ka lielāks daudzums labāk izmazgās virtuves dvieļus, bērna sasmērēto vannas dvieli vai pēc sportošanas izmantoto audumu. Taču attiecībā uz dvieļiem šāda loģika vēršas pret pašiem mājiniekiem. Pārmērīgs mazgāšanas līdzekļa daudzums nepadara tos tīrākus – tas var palikt šķiedrās un pamazām pārvērst mīkstu frotē audumu cietā.

Vairāk mazgāšanas līdzekļa nenozīmē tīrāk

Dvielis nav parasts krekliņš. Tā cilpiņas ir radītas, lai uzsūktu ūdeni un starp tām paliktu gaiss – tieši tāpēc jauns dvielis izskatās pūkains. Kad mazgāšanas līdzeklis tiek liets „uz aci“, īpaši mazgājot nelielu daudzumu, mašīnai var nepietikt ūdens, lai pilnībā izskalotu tā paliekas.

Tad uz šķiedrām paliek plāna, ne vienmēr ar aci saskatāma līdzekļa plēvīte. Sākumā dvielis var tikai nedaudz sliktāk uzsūkt mitrumu, bet pēc dažām mazgāšanas reizēm tas sāk kļūt stīvs. Īpaši ātri tas pamanāms uz tumšiem vai košiem dvieļiem: tie zaudē pūkainību, izskatās smagnēji un dažkārt pat sāk izplatīt ne gluži svaigu smaržu, lai gan tikko bija izmazgāti.

Šī kļūda ir saprotama. Uz iepakojuma norādītie daudzumi bieži ir atkarīgi no ūdens cietības, veļas netīrības pakāpes un pilnas veļas mašīnas tvertnes, bet mājās reti kurš katru reizi izvērtē visus apstākļus. Turklāt vēl ir ieradums piepildīt dozatoru līdz malām – vienkārši sirdsmieram, lai noteikti pietiktu.

Tomēr dvieļiem parasti nav vajadzīga „katram gadījumam“ pievienota papildu šļuka. Ja tie tiek lietoti parasti, nav notraipīti ar taukiem vai netīrumiem, pārāk liela deva kļūst nevis par palīdzību, bet par iemeslu, kāpēc pēc mazgāšanas gribas tos mazgāt vēlreiz.

Kāpēc problēma īpaši jūtama vannasistabā

Vienam cilvēkam ciets dvielis ir tikai neliels diskomforts, bet ģimenei tas ātri pārvēršas pastāvīgā kaitinošā problēmā. No rīta jāsteidzas uz darbu vai skolu, bērns nevēlas slaucīt seju ar raupju audumu, bet pēc vakara dušas šķiet, ka dvielis nevis uzsūc ūdeni, bet stumda to pa ādu. Tad tiek pirkti jauni dvieļi, lai gan vecie vēl nemaz nav saplīsuši.

Senioriem raupjš audums var būt īpaši nepatīkams jutīgākas, sausākas ādas dēļ. Vecāki biežāk meklē maigumu maziem bērniem, bet aktīvi sportojoši cilvēki vēlas, lai dvielis ātri uzsūktu sviedrus un nepaliktu mitrs un smags. Visas šīs vēlmes ir vienkāršas, taču tās sabojā tas pats neredzamais līdzekļa slānis.

Ciets ūdens šo problēmu var pastiprināt, jo minerāli arī nogulsnējas audumā. Tomēr tāpēc nav vērts uzreiz visā vainot krāna ūdeni. Ja dvieļi sākuši kļūt cieti negaidīti, lai gan agrāk bija mīksti, vispirms vērts atcerēties, vai nav mainījies mazgāšanas līdzeklis, tā deva vai ieradums liet līdzekli no pilna vāciņa.

Un vēl viens paradokss: jo cietāks ir dvielis, jo vieglāk ļauties kārdinājumam nākamreiz ieliet vēl vairāk mazgāšanas līdzekļa. Šķiet, ka audums vienkārši nav izmazgājies. Tā mājās sāk griezties aplis, kurā problēma tiek ārstēta ar to pašu līdzekli, kas to arī uztur.

Dvieļi pēc mazgāšanas ir cieti kā kartons: viena kļūda ar mazgāšanas līdzekliAttēls: Pexels / Towfiqu barbhuiya

Kā atgūt dvieļu maigumu

Pirmais solis ir vienkāršs – nākamajā mazgāšanas reizē izmantot tik daudz mazgāšanas līdzekļa, cik patiešām nepieciešams atbilstoši veļas daudzumam un netīrības pakāpei, nevis tik, cik ietilpst dozatorā. Ja dvieļi nav ļoti netīri, mazāka deva bieži vien ir labāka. Tāpat vērts nepārslogot tvertni: audumiem ir vajadzīga vieta kustībai, bet ūdenim – lai izskalotu līdzekļa paliekas.

Jau sacietējušus dvieļus ir lietderīgi pārmazgāt bez papildu mazgāšanas līdzekļa, izvēloties papildu skalošanu, ja mašīnai ir šāda funkcija. Tas nav brīnumains vienas reizes risinājums, īpaši, ja līdzekļa paliekas uzkrājušās ilgu laiku, tomēr dažas šādas mazgāšanas reizes var jūtami mainīt auduma sajūtu. Svarīgākais pēc tam vairs neatgriezties pie iepriekšējā ieraduma liet vairāk, nekā nepieciešams.

Veļas mīkstinātājs var šķist dabiska atbilde, taču tas ne vienmēr atrisina tieši dvieļu problēmu. Tā uzdevums ir piešķirt slīdīgumu un smaržu, nevis likvidēt jau uzkrājušos mazgāšanas līdzekli. Turklāt bieži izmantots mīkstinātājs arī var pārklāt šķiedras un samazināt uzsūktspēju, tāpēc dvieļiem tas nedrīkst kļūt par mēģinājumu maskēt slikti izskalotu audumu.

Žāvējot dvieļus, pirms to pakarināšanas vai ievietošanas žāvētājā tos ieteicams kārtīgi izpurināt. Tas palīdz šķiedrām atdalīties un neļauj audumam izžūt kā saspiestai loksnei. Tomēr pat vislabākais žāvēšanas veids maz palīdzēs, ja katrā mazgāšanas reizē cilpiņas tiks noslogotas ar pārmērīgu mazgāšanas līdzekļu daudzumu.

Ne darbinieku vaina un ne vienmēr slikta mašīna

Kad veļa sāk kaitināt, ir viegli vainot mazgāšanas līdzekļa ražotāju, pārdevēju vai pašu veļas mašīnu. Dažkārt tehnisks bojājums patiešām var ietekmēt rezultātu, īpaši, ja mašīna slikti pievada ūdeni vai vairs pienācīgi to neizvada. Tomēr vairumā gadījumu sadzīves tehnika vienkārši nespēj kompensēt izvēli, kad ar lielu līdzekļa porciju mēģina izmazgāt nelielu veļas daudzumu.

Mazgāšanas līdzekļu ražotājiem arī ir jāuzņemas atbildība par skaidru dozēšanas informāciju, bet ikdienā mājās visbiežāk uzvar steiga. Cilvēks atgriežas noguris, iemet veļu, paņem pudeli un, pat neaizdomājoties, ielej tik, cik pieradis. Tā nav nevērība – vienkārši viena no tām mazajām automātiskajām darbībām, kas vēlāk maksā papildu mazgāšanu, laiku un jaunus dvieļus.

Labākā pazīme, ka izvēlētais daudzums ir piemērots, nav īpaši spēcīga smarža. Dvielim pēc mazgāšanas jābūt tīram, labi jāuzsūc ūdens, un tam nedrīkst būt slidena vai lipīga tekstūra. Dažkārt tīrākas mājas sākas nevis ar vairāk līdzekļiem, bet ar mazāku to daudzumu.

Dvielim nav jābūt luksusa priekšmetam, kas pastāvīgi jāmaina tikai tāpēc, ka tas zaudējis maigumu. Bieži vien pietiek apstāties pie veļas mašīnas, vairs nepiepildīt vāciņu līdz augšai un ļaut ūdenim paveikt savu darbu. Jo par kartonam līdzīgu dvieli to nepārvērš laiks – ļoti bieži mēs paši padarām to tādu, vēloties izmazgāt pārāk rūpīgi.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!