Kā pasargāt sevi no interneta apdraudējumiem: 5 paradumi, kas palīdzēs ikdienā pārlūkot internetu drošāk

Vai esat jau gandrīz noklikšķinājis uz saites no šķietama kurjerpasta dienesta paziņojuma, jo gaidījāt sūtījumu? Tālrunis novibrē, ekrānā parādās steidzams teksts par neapmaksātu dažu desmitu centu maksu, un starp vakariņu gatavošanu, bērnu jautājumiem un darba ziņām atliek tikai viens ātrs klikšķis. Tieši šādos brīžos interneta apdraudējumi nešķiet nopietna tēma, bet gan vienkārša ikdienas neērtība.

Drošība internetā visbiežāk tiek zaudēta nevis tāpēc, ka cilvēks neko nesaprot. Tā tiek zaudēta tad, kad steidzamies, uzticamies pazīstami izskatīgam vārdam vai nevēlamies tērēt laiku. Pieci vienkārši paradumi var samazināt šādu situāciju risku un palīdzēt pārlūkot internetu mierīgāk – bez pastāvīgas aizdomīguma sajūtas, bet arī bez naivas uzticēšanās.

Viena parole visur – ērti tikai līdz pirmajai problēmai

Pirmais paradums – katram svarīgajam kontam izmantot atšķirīgu, spēcīgu paroli. Daudzi joprojām izvēlas vienu viegli iegaumējamu vārdu, pievieno tam dzimšanas gadu vai izsaukuma zīmi un to pašu kombināciju izmanto e-pastam, sociālajiem tīkliem un iepirkšanās vietnēm. Tā ir vienkāršāk, līdz viena konta dati nonāk nepareizās rokās.

Tad problēma reti aprobežojas ar vienu vietni. Ja tā pati parole der arī e-pastam, cilvēks var zaudēt piekļuvi daudziem citiem kontiem, jo tieši e-pasts bieži tiek izmantots paroļu atjaunošanai. Nepatīkamākais ir tas, ka pirmās pazīmes dažkārt ir pavisam niecīgas: nepazīstama pieteikšanās, izmainīts profils vai e-pasts, ko pats neesat sūtījis.

Parolei nav jābūt neiespējamai atcerēties, tomēr tai nevajadzētu būt saistītai ar jūsu vārdu, bērniem, mājdzīvnieku vai viegli atrodamu informāciju. Ērti ir izmantot paroļu pārvaldnieku, bet svarīgākajiem kontiem ieslēgt papildu pieteikšanās apstiprināšanu. Šis otrais solis nozīmē, ka ar paroli vien nepietiks – pieteikšanās vēl būs jāapstiprina jūsu tālrunī vai citā izvēlētā veidā.

Steidzams ziņojums parasti vēlas, lai jūs nepaspētu padomāt

Otrais paradums – neatvērt saites tikai tāpēc, ka ziņojums šķiet pazīstams vai biedē ar sekām. Krāpnieki lieliski zina, kas iedarbojas: „sūtījums aizturēts”, „bankas konts tiks bloķēts”, „esat saņēmis sodu”, „jums pienākas atmaksa”. Ziņojumā bieži ir pietiekami daudz patiesības, lai cilvēkam nerastos aizdomas, jo īpaši, ja viņš patiešām gaida sūtījumu vai nesen kaut ko iegādājies.

Drošākais noteikums ir vienkāršs: saņemot šādu ziņojumu, nevis spiest tajā esošo saiti, bet pašam atvērt oficiālo pakalpojuma lietotni vai pārlūkprogrammā ievadīt zināmo vietnes adresi. Tajā pašā mirklī var pārbaudīt, vai sūtījums patiešām gaida vai kontā ir paziņojums. Tas aizņem mazāk laika nekā vēlāk mēģināt noskaidrot, kāpēc no kartes ir noņemta nauda.

Aizdomīgumu atklāj arī dīvaina sūtītāja adrese, gramatikas kļūdas, neparasts lūgums ievadīt kartes datus vai spiediens rīkoties nekavējoties. Tomēr ar kļūdu meklēšanu vien nepietiek – krāpnieciski ziņojumi dažkārt izskatās nevainojami. Svarīgākais nav dizains, bet pats lūgums: uzticamam pakalpojumam nevajadzētu piespiest jūs steidzami nodot sensitīvus datus, izmantojot negaidīti saņemtu saiti.

Kā pasargāt sevi no interneta apdraudējumiem: 5 paradumi, kas palīdzēs ikdienā pārlūkot internetu drošākAttēls: Pexels / Dan Nelson

Atjaunināšanas logs nav tikai vēl viens kaitinošs atgādinājums

Trešais paradums – neatlikt tālruņa, datora, pārlūkprogrammas un lietotņu atjaunināšanu. Cilvēks bieži nospiež „vēlāk”, jo gatavojas tikai īsi pārbaudīt pastu vai apskatīties ziņas. Tomēr atjauninājumi nereti novērš drošības nepilnības, kuras var izmantot ļaunprogrammatūra vai vietnes.

Īpaši liels risks rodas mājās, kur vienu ierīci izmanto vairāki ģimenes locekļi. Bērns var noklikšķināt uz spilgtas reklāmas spēļu vietnē, seniors – instalēt šķietami nepieciešamu lietotni, bet strādājošs cilvēks – atvērt neskaidru dokumentu. Šeit nav jāmeklē vainīgie: interneta slazdi bieži tiek veidoti tā, lai izskatītos ikdienišķi un neradītu aizdomas.

Ierīcēs ir vērts atstāt ieslēgtus automātiskos atjauninājumus, bet lietotnes instalēt tikai no oficiālajiem veikaliem vai uzticamu izstrādātāju vietnēm. Ja programma lūdz piekļuvi kontaktiem, fotogrāfijām, mikrofonam vai atrašanās vietai, ir vērts uz brīdi apstāties un pajautāt sev, vai tai tas patiešām ir nepieciešams. Lukturīša lietotnei nav vajadzīgi jūsu kontakti, bet vienkāršai spēlei – piekļuve bankai.

Publiskais bezvadu savienojums un pārāk atklāti dati atstāj pēdas

Ceturtais paradums – piesardzīgāk rīkoties, pieslēdzoties publiskajam bezvadu internetam. Kafejnīcā, stacijā vai uzgaidāmajā telpā bezmaksas savienojums šķiet kā neliels atvieglojums, īpaši tad, kad beidzas mobilie dati. Tomēr šādā vidē labāk neveikt bankas darījumus, neiegādāties dārgas preces un neievadīt svarīgas paroles, ja iespējams sagaidīt drošāku savienojumu.

Tas nenozīmē, ka katrs publiskais tīkls pats par sevi ir bīstams. Problēma ir tā, ka cilvēks ne vienmēr zina, kas to administrē un vai tīkls patiešām pieder vietai, kuras nosaukumu redz ekrānā. Ja rodas kaut mazākās šaubas, drošāka izvēle ir mobilais internets vai mājas savienojums.

Piektā paraduma būtība – mazāk dalīties ar to, ko svešiniekam nevajadzētu zināt par jūsu ikdienu. Fotogrāfija ar dokumentu, publiski izziņots atvaļinājuma plāns, tālruņa numurs komentāros vai dzimšanas datums sociālā tīkla profilā šķiet sīkumi. Kopā tie var palīdzēt krāpniekam izveidot pārliecinošāku ziņojumu, uzminēt atbildes uz konta atjaunošanas jautājumiem vai vienkārši izvēlēties piemērotu brīdi spiedienam.

Senioram var būt grūti atšķirt īstu bankas zvanu no krāpnieka, vecākiem – pārraudzīt bērnu izmantotās lietotnes, bet strādājošam cilvēkam – saglabāt modrību pēc garas dienas pie ekrāna. No otras puses, arī pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums runāt skaidri: neveidot paziņojumus, kas izklausās pēc draudiem, kā arī nodrošināt cilvēkam vienkāršu veidu, kā pārbaudīt informāciju oficiālajos kanālos.

Droša interneta lietošana nesākas ar bailēm un neprasa kļūt par tehnoloģiju speciālistu. Tā sākas ar dažu sekunžu pauzi pirms klikšķināšanas, ar atjauninātu ierīci un izpratni, ka ērtības nedrīkst maksāt piekļuvi jūsu naudai, fotogrāfijām vai sirdsmieram. Internetā lielāko atšķirību bieži rada nevis viens vieds triks, bet gan paradums nesteigties tad, kad kāds ļoti vēlas, lai jūs steigtos.