Nopirkām indukcijas plīts virsmu, bet pēc mēneša nācās nomainīt pusi katlu

Viss sākās ar vienkāršu virtuves remontu. Ne jau tādu, kur nojauc sienas un mēnesi dzīvo putekļos, bet ar to „tikai mazliet atjaunosim“ remontu, kas beigās tik un tā maksā vairāk, nekā biji plānojis. Veco gāzes plīti jau sen gribējām nomainīt. Viens deglis ar grūtībām aizdegās, otrs dega šķībi, režģi bija nolietojušies, bet tīrīšana pēc katras gatavošanas izskatījās pēc soda.

Kad veikalā ieraudzījām melno, gludo indukcijas plīts virsmu, lēmums šķita gandrīz pats par sevi saprotams. Skaista, moderna, viegli tīrāma, ātri uzkarst, drošāka bērniem, virtuvē mazāk karstuma. Konsultants vēl parādīja, kā ūdens uzvārās ātrāk nekā uz gāzes, un mēs ar sievu saskatījāmies: ņemam.

Par katliem tajā brīdī padomājām tikai tik daudz, ka „kaut kā derēs“. Katli taču ir katli. Mums to bija pilns skapis: liels zupai, mazāks putrai, panna pankūkām, veca čuguna panna, vairāki nerūsējošā tērauda katli, vecmāmiņas alumīnija katls cepelīniem un vēl viens, kurā vienmēr vārījām kartupeļus. Šķita, ka jaunā būs tikai plīts, bet viss pārējais paliks kā bijis.

Pirmais rīts ar jauno plīts virsmu šo ilūziju ātri sagrāva.

Kafija neuzvārījās, katls „neeksistēja“

Pieceļoties agrāk, gribēju uzvārīt kafiju un kaut kā svinīgi sākt dienu jaunajā virtuvē. Nolieku mazo kanniņu uz sildvirsmas, nospiežu pogu, bet plīts tikai nopīkst un mirgo. Varbūt ieslēdzu nepareizi? Pamēģināju citu zonu. Atkal tas pats. Tad uzlikām citu katlu – darbojās. Vēl vienu – nedarbojās. Pannu – nedarbojās. Lielais katls – darbojās, bet kaut kā vāji.

Tajā rītā pirmo reizi nopietni izlasījām instrukciju. Tur ļoti skaisti, bet nežēlīgi bija rakstīts: indukcijas plīts virsmai piemēroti tikai trauki ar magnētisku pamatni. Citiem vārdiem sakot, plīts nesilda jebkuru katlu, bet tikai tādu, ko tā atpazīst un kura pamatne ir piemērota indukcijai.

Sākām pārbaudīt visu skapi ar vienkāršu ledusskapja magnētiņu. Skats bija vienlaikus smieklīgs un skumjš. Pie viena katla magnēts turējās. Pie otra knapi karājās. Pie trešā vispār nepielipa. Panna, kuru mīlēju visvairāk, izrādījās pilnīgi nepiemērota. Tas pats ar mazo putras katliņu. Bet vecais alumīnija katls, kurā vārījām visu – no kartupeļiem līdz ievārījumam –, indukcijai bija kā neredzams.

Tad sapratām, ka esam nopirkuši ne tikai plīts virsmu. Mēs sākām klusu katlu nomaiņas projektu.

Pirmais iepirkums notika ar magnētu kabatā

Pēc dažām dienām devāmies uz veikalu pirkt jaunu pannu un mazu katlu. Jutos mazliet muļķīgi, staigājot starp plauktiem ar magnētiņu rokā un pārbaudot pamatnes. Uz dažiem traukiem bija skaidra indukcijas zīme – tāda kā spole. Uz citiem bija rakstīts „piemērots visām plītīm“. Bet pēc pirmās mājas mācības es vairs neuzticējos tikai skaistai uzlīmei.

Arī cenas pārsteidza. Laba indukcijai piemērota panna nebija tik lēta, kā biju gaidījis. No lētākajām baidījāmies, jo konsultants brīdināja, ka plāna pamatne var ātrāk deformēties, sliktāk sadalīt karstumu un uz indukcijas ēdiens var piedegt nevienmērīgi. Beigās nopirkām vienu kārtīgāku pannu, nelielu katlu un vēl vienu platāku katlu sautējumiem.

Šķita, ka pietiks.

Nepietika.

Mēneša laikā izrādījās, ka pat tie trauki, kas teorētiski „darbojas“, ne vienmēr ir ērti. Vienam katlam bija pārāk maza pamatne lielajai sildvirsmai, tāpēc tas nesila tā, kā gribējās. Cita panna pie lielākas jaudas skaļi čīkstēja. Vēl viena katla pamatne bija nedaudz izliekta, tāpēc uz stikla tā nestāvēja pilnīgi līdzeni. Uz gāzes plīts tas nekad netraucēja. Uz indukcijas pēkšņi kļuva svarīgi.

Indukcija ir ātra, bet tā nepanes vecos ieradumus

Lielākās pārmaiņas bija nevis paši katli, bet gatavošanas ieradumi. Uz gāzes plīts visu darījām pēc izjūtas. Aizdedz liesmu, pagriez mazāk vai vairāk, redzi, kā tā deg. Uz indukcijas viss notiek citādi. Nospied skaitli, un pēc dažām sekundēm panna jau ir karsta. Ja esi pieradis vispirms ieslēgt plīti un tad griezt sīpolu, ļoti ātri vari sajust piedeguma smaku.

Pirmajā nedēļā vairākas reizes piededzināju ēdienu tikai tāpēc, ka plīts bija ātrāka par mani. Ūdens uzvārās fantastiski ātri, te nav nekādu pārmetumu. Bet cept vajag uzmanīgāk. Īpaši ar jaunu pannu, kas uzkarst daudz vienmērīgāk un spēcīgāk nekā vecā.

Vēl viens pārsteigums – stikla virsma. To ir viegli tīrīt, jā. Bet vienlaikus tu sāc to sargāt kā tālruņa ekrānu. Katlu vairs nebīdi pa plīts virsmu, bet pacel. Cukura pilienu notīri uzreiz. Skaties, lai zem katla nebūtu sāls graudiņu vai drupaču, jo tie var saskrāpēt virsmu. Ar gāzes plīti par tādām lietām es pat nedomāju.

Cik tas mums izmaksāja?

Kad pagāja mēnesis, saskaitīju, cik papildus bijām iztērējuši tikai katliem un pannām. Jauna panna – 49 eiro. Mazs katls – 32 eiro. Lielāks katls – 44 eiro. Sautējamais katls – 58 eiro. Vēl viens mazs katliņš, jo vecais nedarbojās, – 27 eiro. Kopā 210 eiro.

Un te es neieskaitu laiku, nervus un to dīvaino sajūtu, kad saproti, ka puse veco lietu tavā virtuvē pēkšņi kļuvusi nevajadzīga. Daļu atdevām vecākiem, jo viņiem joprojām ir gāzes plīts. Daļu aizvedām uz dārzu. Vienu pannu atstāju sentimenta dēļ, lai gan reāli tā tikai aizņem vietu.

Ja pirms plīts virsmas iegādes mēs būtu kārtīgi pārbaudījuši visus traukus, droši vien nebūtu tik pārsteigti. Varbūt mēs jau uzreiz būtu iekļāvuši papildu summu remonta budžetā. Bet tagad šķita, ka remonts jau ir pabeigts, taču katru nedēļu parādās jauns „vēl vajag“.

Ko es būtu gribējis zināt pirms pirkšanas

Pirmkārt – magnēta pārbaude jāveic vēl pirms plīts virsmas iegādes. Nevis pēc uzstādīšanas, nevis pirmajā rītā, kad gribas kafiju, bet iepriekš. Ja magnēts stingri turas pie pamatnes, trauks, visticamāk, būs piemērots. Ja tas turas pavisam vāji vai vispār nepielīp, labāk necerēt uz brīnumu.

Otrkārt – svarīga ir ne tikai piemērotība indukcijai, bet arī pamatnes kvalitāte. Plāna, šķība vai pārāk maza pamatne var kaitināt pat tad, ja plīts trauku atpazīst. Uz indukcijas vislabāk sevi attaisno smagāki trauki ar līdzenu pamatni. Tie stabilāk stāv, labāk pārnes siltumu un mazāk bojā nervus.

Treškārt – jāpadomā par saviem reālajiem ēdieniem. Sākumā mēs nopirkām „skaistu komplektu“, bet pēc tam sapratām, ka mums vajag nevis komplektu, bet konkrētus traukus: vienu labu katlu zupai, vienu uzticamu pannu ikdienai, mazu katlu putrai, platāku trauku sautējumiem. Skaists piecu daļu komplekts nepalīdzēs, ja trīs tā daļas būs tāda izmēra, kādu jūs neizmantojat.

Ceturtkārt – adaptera disks nav brīnums. Veikalā piedāvāja metāla disku, ko uzliek uz indukcijas plīts, bet uz tā – veco katlu. Teorētiski tas darbojas. Praktiski tas ir lēnāk, mazāk efektīvi, disks ļoti sakarst, un visa indukcijas ērtība kaut kur pazūd. Varbūt vienam reti izmantotam katlam tas arī derētu, bet ikdienas gatavošanai mums tas nešķita labs risinājums.

Vai mēs nožēlojam indukcijas plīts iegādi?

Nē. Tagad, kad esam pieraduši, tā patiešām ir ērta. Ūdens ātri uzvārās, virsmu ir viegli notīrīt, virtuvē ir mazāk karstuma, bet ēdienu var pagatavot precīzāk. Taču nožēloju, ka uz visu pirkumu raudzījāmies pārāk vienkāršoti. Mēs domājām, ka mainām tikai plīti. Patiesībā mēs mainījām visu gatavošanas sistēmu.

Indukcijas plīts virsma pati par sevi nav problēma. Problēma bija mūsu sagatavošanās. Mēs nenovērtējām, ka vecā virtuve ar jauno tehnoloģiju dažkārt nesadzīvo. Tāpat kā, nopērkot jaunu tālruni, izrādās, ka vecie vadi neder, tikai šeit šie „vadi“ bija katli, pannas un ikdienas ieradumi.

Tagad visiem, kas apsver indukciju, es teiktu vienkārši: pirms priecāties par akciju plīts virsmai, atveriet savu katlu skapi. Paņemiet magnētu. Pārbaudiet katru katlu, katru pannu, pat to mazo, kurā sildāt pienu. Pierakstiet, kas būs jāmaina, un pieskaitiet šo summu kopējam budžetam.

Jo citādi var notikt kā mums: jūs nopirksiet modernu plīti, bet pēc mēneša sapratīsiet, ka tā nav atnākusi viena. Tā atveda sev līdzi jaunu pannu, trīs katlus, citādus ieradumus un ļoti skaidru mācību – virtuvē nekas nemainās „tikai mazliet“.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!