Šī malka tikai rada siltuma iespaidu: ātri sadeg, un māja atkal atdziest

Kad māju apsilda ar krāsni, kamīnu vai cietā kurināmā katlu, malkas izvēle nav sīkums, bet gan naudas un siltuma jautājums. No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka koks ir koks: ieliec kurtuvē, aizdedz un gaidi siltumu. Taču praksē atšķirība starp labu un sliktu malku ļoti ātri kļūst jūtama.

Viena malka deg mierīgi, ilgi uztur kvēlojošas ogles un patiešām silda māju. Cita skaisti uzliesmo, sprakšķ, rada spēcīgu liesmu, bet pēc piecpadsmit minūtēm paliek tikai pelni, un telpā atkal sāk kļūt vēsi. Sliktākais ir tas, ka daži koksnes veidi var ne tikai slikti sildīt, bet arī vairāk piesārņot skursteni, izplatīt nepatīkamu smaku vai ātri sabojāties uzglabāšanas laikā.

Tāpēc pirms malkas iegādes ir vērts zināt, kuri veidi vairāk piemēroti īslaicīgam ugunskuram vai kamīna atmosfērai, bet kuri – īstai mājas apsildīšanai.

Apse: labi iekurināšanai, bet ne mājas apsildīšanai

Apses malka nav pilnīgi nevērtīga, tomēr nopietnai mājas apsildīšanai tā nav labākā izvēle. Tā diezgan viegli deg, var noderēt uguns iekurināšanai, taču izdala maz siltuma un ātri sadeg.

Ja jums ir apses malka, to var izmantot kā palīgmateriālu – piemēram, uguns iekurināšanai pirms karstākas malkas ielikšanas. Taču apsildīt māju tikai ar apses malku parasti nav izdevīgi: tās vajadzēs daudz, kurtuve ātri iztukšosies, bet reālā siltuma būs mazāk, nekā cerat.

Šāds kurināmais vairāk piemērots īslaicīgai kamīna iekurināšanai, vasaras ugunskuram vai situācijai, kad ātri jāizveido liesma, bet ne tad, kad vēlaties, lai krāsns siltumu uzturētu vairākas stundas.

Priede: liesma skaista, bet skurstenim tā var nepatikt

Priežu malka vilina ar to, ka tā viegli aizdegas un ātri uzliesmo. Taču tai ir viena nepatīkama īpašība – tajā ir daudz sveķu. Tāpēc priede degot var sprakšķēt, “šaut” ar kvēlojošām oglēm, izplatīt spēcīgāku smaku un vairāk piesārņot skursteni.

Ja kamīns ir slēgts un aprīkots ar stiklu, nelielu daudzumu sausas priedes var izmantot, īpaši iekurināšanai. Taču atklātā kamīnā priežu malka var būt bīstamāka lidojošo dzirksteļu dēļ. Ja tā turklāt ir mitra, skurstenī ātrāk uzkrājas sodrēji un darva.

Priede nav pati sliktākā koksne, taču tā nav arī labākā izvēle galvenajai apsildei. Tā vairāk piemērota kā papildu kurināmais, nevis kā galvenie malkas krājumi visai sezonai.

Apse: daudz vietas, maz labuma

Papeļu malka bieži vien pieviļ tos, kuri cer lēti apsildīt māju. Šī koksne ir viegla, ātri deg un izdala salīdzinoši maz siltuma. Citiem vārdiem sakot, tās var šķist daudz, bet reālā labuma – maz.

Vēl viena problēma – papele slikti uzglabājas, īpaši tad, ja tā tiek glabāta nepareizi. Tā var ātrāk samirkt, sabojāties un sākt pūt. Šāda malka ne tikai sliktāk deg, bet arī var izplatīt nepatīkamu smaku, vairāk dūmot un grūtāk aizdegties.

Ja vien ir iespēja izvēlēties, papeli labāk neatstāt galvenajai apsildei. Tas ir viens no tiem koksnes veidiem, kas var šķist ekonomisks tikai pirkšanas brīdī, bet vēlāk liek biežāk papildināt kurtuvi un izlietot ievērojami vairāk kurināmā.

Kādu malku izvēlēties?Attēls: Ilustratīvs attēls

Vītols: ātri sadeg, maz siltuma paliek

Vītola malka bieži ir lētāka, taču tas nenozīmē, ka tā palīdzēs ietaupīt. Šī koksne ātri deg, diezgan viegli sadeg līdz pelniem un neatstāj ilgi gruzdošas ogles. Tāpēc siltums ir īslaicīgs – kurtuvē uguns ir, bet mājā efekts ir niecīgs.

Vītolu var salīdzināt ar kurināmo, kas vairāk rada liesmas iespaidu nekā īstu apsildes rezultātu. Šāda malka var noderēt, ja nepieciešams uz īsu laiku iekurt uguni vai izlietot to, kas jau ir, taču iegādāties to kā galveno kurināmo ziemai parasti nav labs risinājums.

Īpaši nav izdevīgi izvēlēties vītola malku tad, kad apsildāt nevis vienu istabu, bet visu māju. Tad svarīga nav liesma, bet gan siltuma daudzums un degšanas ilgums.

Kura malka silda vislabāk

Ja vēlaties, lai malka ne tikai degtu, bet arī patiešām sildītu, ir vērts izvēlēties cietāku lapu koku koksni. Lietuvā bieži tiek novērtēts ozols, osis, bērzs, skābardis un kļava. Šāda malka, pienācīgi izžāvēta, deg ilgāk, izdala vairāk siltuma un atstāj labākas kvēlojošās ogles.

Bērzs ir viena no populārākajām izvēlēm, jo tas diezgan viegli aizdegas un labi silda. Osis un ozols var būt ļoti karsti degoši, taču tiem nepieciešama laba izžāvēšana. Mitra pat vislabākā malka degs sliktāk, dūmos, piesārņos skursteni un dos mazāk siltuma.

Tieši mitrums ir viena no lielākajām kļūdām. Dažkārt cilvēks iegādājas labas sugas koksni, taču tā nav pietiekami sausa. Tad tiek vainota malka, lai gan patiesībā problēma ir tās sagatavošanā. Labai malkai jābūt sausai, uzglabātai vēdināmā vietā un pasargātai no lietus.

Slikta malka var maksāt dārgāk, nekā šķiet

Lēta, viegla un ātri degoša malka no pirmā acu uzmetiena šķiet pievilcīga. Taču, ja tās vajag divreiz vairāk, ja kurtuve jāpapildina biežāk, ja māja ātrāk atdziest un skurstenis jātīra biežāk, ietaupījums gandrīz pazūd.

Vēl sliktāk ir tad, kad nepiemērotas vai mitras koksnes dēļ sāk uzkrāties sodrēji un darva. Tas var pasliktināt vilkmi, palielināt skursteņa aizdegšanās risku un radīt papildu izdevumus.

Tāpēc, izvēloties malku, ir vērts skatīties ne tikai uz cenu par beramo kubikmetru vai maisu. Svarīgi pajautāt, kāda tā ir koksne, kad tā nocirsta, kā žāvēta, vai tā glabāta zem jumta, vai tā nav sapuvusi, pārmērīgi mitra un ar pelējuma smaku.

Labākais noteikums – saprātīgi jaukt

Ja jums ir sliktāka malka, tā nav uzreiz jāizmet. Apsi, priedi, vītolu vai citu ātrāk degošu koksni var izmantot iekurināšanai vai jaukt ar karstāk degošu malku. Taču tai nevajadzētu veidot visus galvenos ziemas krājumus.

Lai māja būtu silta, vissvarīgāk ir pietiekami daudz sausas, karsti degošas un ilgāk degošas malkas. Ātri aizdegoša koksne var palīdzēt sākumā, bet īstais siltums nāk no malkas, kas deg stabili un ilgi uztur kvēlojošas ogles.

Apkures sezona ātri parāda, kas bija saprātīgs pirkums, bet kas – tikai lēts liesmu maiss. Ja vēlaties ne tikai skaisti sprakšķošu uguni, bet arī siltu māju, sliktu malku ir vērts atpazīt vēl pirms tās sakraušanas malkas šķūnī.