Vai jūs vārāt ūdeni virdulī otrreiz? Lūk, kāpēc par to tik daudz strīdas

Daudzās mājās tas notiek katru dienu. Virdulī ielej ūdeni, tas uzvārās, bet tēja tā arī netiek pagatavota. Pēc stundas kāds atkal nospiež pogu, tas pats ūdens tiek uzkarsēts vēlreiz, un tad tiek atcerēts senais brīdinājums: ūdeni nedrīkst vārīt otrreiz.

Vieni tam tic bez jebkādām šaubām. Citi tikai noplāta rokas un saka, ka tas ir vēl viens sadzīves mīts. Patiesība, kā tas bieži mēdz būt, ir kaut kur pa vidu. Pati atkārtota vārīšana parasti nav nekas bīstams, taču tā izvirza citu jautājumu – kādu ūdeni mēs vispār lejam virdulī.

Ja ūdens ir tīrs, dzeršanai piemērots un tajā nav bīstamu piemaisījumu, tas, ka tas tiek uzvārīts otrreiz, parasti nekļūst par problēmu. Taču, ja ūdens kvalitāte ir slikta, vārīšana brīnumu neizdarīs.

Kāpēc cilvēki baidās no atkārtoti vārīta ūdens

Visbiežāk tiek teikts, ka vairākas reizes uzvārīts ūdens kļūst „smags”, „nedzīvs” vai tajā uzkrājas kaitīgas vielas. Šādi skaidrojumi izklausās draudīgi, taču ne vienmēr precīzi atspoguļo to, kas patiesībā notiek.

Vārot ūdens iztvaiko. Tas nozīmē, ka tā daudzums samazinās, bet dažas tajā esošās vielas paliek. Sāļi, minerāli vai citi piemaisījumi kopā ar tvaiku tik vienkārši neiztvaiko. Tāpēc teorētiski, ja vienu un to pašu ūdeni vārīsiet daudzas reizes un daļa tā ikreiz iztvaikos, dažu vielu koncentrācija var nedaudz palielināties.

Tieši no tā arī rodas galvenās bailes. Cilvēki sāk domāt, ka otrreiz vai trešoreiz uzvārīts ūdens pēkšņi kļūst bīstams. Taču ikdienas situācijā, kad virdulī palikušais ūdens tiek vēlreiz uzkarsēts, šādas pārmaiņas parasti nav dramatiskas.

Svarīgākais nav tas, vai ūdens ir vārīts vienu vai divas reizes. Svarīgākais ir – vai tas jau sākotnēji bija piemērots dzeršanai.

Vārīšana neiznīcina visus piemaisījumus

Vēl viena kļūda ir uzskatīt, ka vārīšana attīra ūdeni no visa. Tā nav. Vārīšana var iznīcināt daļu mikroorganismu, tāpēc noteiktās situācijās tā patiešām ir noderīga. Taču tā neiznīcina visus ķīmiskos savienojumus.

Ja ūdenī ir nitrāti, arsēns, fluors vai citas nevēlamas vielas, pati vārīšana tās vienkārši neiznīcinās. Dažos gadījumos, ūdenim iztvaikojot, to koncentrācija pat var nedaudz palielināties.

Tas ir īpaši aktuāli vietās, kur tiek izmantots nevis centralizētais pilsētas ūdens, bet akas vai dziļurbuma ūdens. Lietuvā daļa cilvēku joprojām dzer ūdeni no individuāliem avotiem, un šāda ūdens kvalitāte ir atkarīga no apvidus, augsnes, piesārņojuma, mēslojuma izmantošanas un citiem faktoriem.

Tāpēc, ja ūdens rada aizdomas, problēma nav virdulis. Problēma ir pats ūdens avots.

Vai otrreiz uzvārīts ūdens patiešām ir bīstams?

Vairumā gadījumu – nē. Ja runājam par dzeramo krāna ūdeni, kas atbilst drošības prasībām, atkārtota uzvārīšana mājsaimniecībā nedrīkstētu radīt lielu risku. Bīstamo vielu daudzums šādā ūdenī parasti ir ļoti mazs, un viena papildu vārīšana tās nepārvērš par indi.

Protams, nevajadzētu padarīt par ieradumu to, ka tas pats ūdens virdulī stāv vairākas dienas, tiek pastāvīgi uzsildīts, atdzesēts un atkal karsēts. Šādā gadījumā vairāk cieš ne tikai garša, bet arī pati sadzīves loģika: vienkāršāk ir ieliet svaigu ūdeni.

Atkārtoti vārītam ūdenim bieži ir sliktāka garša. Tas var šķist „plakanāks”, jo karsējot mainās izšķīdušā skābekļa daudzums, bet virdulī uzkrājas kaļķakmens. Tas nav tas pats, kas nopietns risks veselībai, taču tas var ietekmēt tējas vai kafijas garšu.

Kad labāk neriskēt

Rīkoties piesardzīgāk vajadzētu, ja nezināt, kādas kvalitātes ūdeni izmantojat. Ja ūdens tiek ņemts no akas, vecas sistēmas, neskaidras izcelsmes dziļurbuma vai tam ir neparasta smarža, krāsa vai garša, paļauties tikai uz vārīšanu nevajadzētu.

Šādos gadījumos ir vērts veikt ūdens analīzes. Tas ir īpaši svarīgi ģimenēm ar maziem bērniem, grūtniecēm, vecāka gadagājuma cilvēkiem vai tiem, kam ir veselības problēmas. Ja ūdenī ir ķīmiski piemaisījumi, tos neatrisinās ne pirmā, ne otrā vārīšana.

Destilētu vai pienācīgi attīrītu ūdeni var atkārtoti vārīt mierīgāk, jo tajā nav to piemaisījumu, kas varētu radīt jautājumus. Tomēr ikdienas dzeršanai daudzi izvēlas parastu dzeramo ūdeni, tāpēc vissvarīgākais ir zināt tā izcelsmi.

Vienkāršs noteikums mājām

Ja virdulī palicis nedaudz ūdens un pēc stundas jūs to uzkarsējat vēlreiz, panikai nav pamata. Tā nav sadzīves katastrofa. Taču, ja ūdens ir stāvējis ilgi, virdulis ir pilns ar kaļķakmeni, bet jūs nezināt, kāda ir ūdens kvalitāte, labāk to izliet un ieliet svaigu.

Galvenais noteikums ir ļoti vienkāršs: jābaidās nevis no otrās vārīšanas, bet no sliktas kvalitātes ūdens. Vārīšana var palīdzēt dažās situācijās, taču tā nav maģisks filtrs. Tāpēc veselīgākais ieradums ir izmantot kvalitatīvu dzeramo ūdeni, regulāri atkaļķot virduli un neradīt paniku tur, kur tā nav vajadzīga.