Mērce pie kartupeļu biezeņa ir pliekana: divas skapītī atrodamas sastāvdaļas piešķirs tai bagātīgāku garšu

„Biezenim viss ir labi, bet tā mērce…“ – šāda piezīme pie vakariņu galda bieži izskan tad, kad šķīvī kūp gaisīgs kartupeļu biezenis, blakus atrodas kotlete vai cepts dārzenis, bet pa virsu uzliets bāls, ar miltiem sabiezināts šķidrums. Šķiet, produktu netrūka, mērce ir silta, bieza, tomēr garšas tajā it kā nav. Tad roka pati sniedzas pēc sāls, pipariem vai krējuma, bet rezultāts ne vienmēr mainās.

Kartupeļu biezenis pats par sevi ir maigs, tāpēc pie tā īpaši jūtams ikviens mērces trūkums. Ar sāli vien te nepietiks: vajadzīga dziļāka, bagātīgāka garša, kas nepārspētu mājās gatavota ēdiena omulību. Tam bieži vien pietiek ar diviem produktiem, kas ilgi stāv skapītī, – tomātu pastu un sojas mērci.

Izklausās varbūt nedaudz neparasti, īpaši, ja mājās pie biezeņa ierasts vārīt baltu krējuma vai sīpolu mērci. Taču neliels daudzums tomātu pastas piešķir saldskābu, ceptu noti un skaistāku krāsu, bet sojas mērce ienes umami – to pilnīgāko, gaļīgāko garšu, kuras vienkāršai mērcei bieži tik ļoti pietrūkst. Svarīgākais ir nepārspīlēt: tās nav divas galvenās ēdiena zvaigznes, bet gan divi klusi palīgi.

Kāpēc baltā mērce dažkārt atgādina vienkārši sabiezinātu ūdeni

Visbiežāk rīkojas šādi – nedaudz miltu apcep sviestā, pielej ūdeni, pienu, buljonu vai krējumu un pagaida, līdz viss sabiezē. Šāds sākums ir pilnīgi labs, taču biezums vien vēl nav garša. Ja mērce nav pietiekami ilgi karsēta, tajā paliek miltu piegarša, bet pievienotais šķidrums to tikai atšķaida.

Pliekanā garša īpaši izceļas, kad mērci vāra steigā, starp citiem darbiem: vienā pannā gaļa jau gandrīz izcepusies, bērni gaida vakariņas, bet kartupeļu biezenis uz galda var atdzist dažu minūšu laikā. Tad gribas vienkārši pievienot vairāk krējuma vai piemest vēl sāli. Taču krējums piešķir maigumu, ne vienmēr dziļumu, bet papildu sāls var tikai padarīt mērci nepatīkami sāļu.

Biezenim vajadzīgs kontrasts. Tas ir mīksts, trekns un nedaudz saldens, tāpēc blakus labi iederas tikko jūtams skābenums, grauzdēta nots, sīpolu saldums vai buljona piesātinātība. Tomātu pasta un sojas mērce šīs lietas apvieno ar vienu nelielu papildinājumu, pat ja gatavojat pavisam vienkāršu ikdienas mērci.

Divas tējkarotes, kas izmaina visu pannu

Tomātu pastu ieteicams īsi apcept kopā ar sīpoliem, sviestu vai eļļu vēl pirms šķidruma pievienošanas. Nelielai ģimenes vakariņu porcijai pietiks aptuveni ar vienu vai divām tējkarotēm. Karsēta pasta zaudē zaļo, aso garšu, kļūst piesātinātāka un atgādina ilgāk vārītu sautējumu, lai gan patiesībā pannā tā pavadījusi tikai dažas minūtes.

Sojas mērci pievienojiet vēlāk – pamazām, pagaršojot. Parasti pietiek ar vienu vai divām tējkarotēm, jo tā ir ļoti sāļa. Tā nepārvērtīs mērci par Āzijas stila ēdienu un ne vienmēr būs atpazīstama kā atsevišķa garša; tās uzdevums ir vienkāršāks – izcelt to, kas jau atrodas pannā: sīpolus, sēnes, gaļas sulas vai pat vienkāršu dārzeņu buljonu.

Vienkāršs variants pie biezeņa var izskatīties šādi: apcepiet sīpolu, pievienojiet nedaudz sviesta un tomātu pastas, iemaisiet ēdamkaroti miltu, pamazām ielejiet buljonu vai ūdeni. Pavāriet, līdz pazūd miltu garša, pēc tam pievienojiet nedaudz sojas mērces, piparus un, ja vēlaties maigāku garšu, beigās iemaisiet ēdamkaroti krējuma. Tā joprojām būs mājās gatavota mērce, tikai tāda, kuru nav jāglābj ar vēl trim garšvielām.

Mērce pie kartupeļu biezeņa ir pliekana: divas skapītī atrodamas sastāvdaļas piešķirs tai bagātīgāku garšuAttēls: Unsplash / Caroline Attwood

Šī garša piestāv ne tikai kotletei

Šis salikums noder ne tikai tad, kad pusdienās tiek ceptas kotletes. Uz tomātu pastas un sojas mērces bāzes var papildināt mērci pie ceptas vistas, sautētām lēcām, pupiņu kotletēm vai cepeškrāsnī gatavotiem dārzeņiem. Īpaši labi tā sader ar šampinjoniem: to garša, pateicoties sojas mērcei, kļūst izteiksmīgāka, bet tomātu pasta piešķir mērcei miesu.

Ģimenei ar maziem bērniem mērci var pagatavot maigāku – izmantot mazāk piparu, izvēlēties vairāk sīpolu un beigās pievienot nedaudz piena vai krējuma. Tiem, kam patīk izteiksmīgāks ēdiens, noderēs ķiploks, timiāns, kūpināta paprika vai šķipsniņa čili. Tomēr sākt ieteicams ar mēru, jo abas galvenās piedevas ir intensīvas.

Senioriem vai cilvēkiem, kuriem nepatīk ļoti sāļi ēdieni, sojas mērci labāk izmantot kā garšvielu, nevis kā šķidru pamatu. Sāli mērcei iepriekš pievienot nevajag – vispirms iemaisiet sojas mērci un tikai tad pagaršojiet. Tā ir neliela detaļa, taču tā pasargā no situācijas, kad jau pagatavotas vakariņas nākas labot ar papildu krējumu vai ūdeni.

Nemēģiniet mērci nomaskēt – ļaujiet tai nobriest

Virtuvē bieži gribas ātru risinājumu: ja ēdiens ir pliekans, pievienot vēl vienu karoti mērces no pudeles; ja pārāk šķidrs, iebērt miltus; ja pārāk skābs, pievienot cukuru. Taču labāks rezultāts parasti rodas nevis no lielāka daudzuma, bet gan no dažām pacietības minūtēm. Tomātu pastu nepieciešams apcept, sīpolam – kļūt mīkstam, bet sabiezinātai mērcei – mierīgi pavārīties.

Ja mērce jau ir gatava un šķiet blāva, to vēl nevajag norakstīt. Iemaisiet pusi tējkarotes tomātu pastas, pavāriet pāris minūtes un tikai tad pievienojiet nedaudz sojas mērces. Ja garša šķiet pārāk asa vai sāļa, to var padarīt maigāku ar ēdamkaroti krējuma, piena vai papildu nesālīta buljona.

Protams, ne katram patiks šāds piesātinātāks variants. Vieni pie kartupeļu biezeņa vēlas tikai sviestu un dradžus, citi – baltu piena mērci bez jebkādas tomātu nokrāsas. Taču, ja vakariņas izskatās kārtīgas, bet šķīvī tik un tā kaut kā trūkst, nav nepieciešams ķerties pie sarežģītām receptēm vai pirkt jaunas garšvielas.

Dažkārt kartupeļu biezeni izglābj nevis dārgāks gaļas gabals un ne vēl viena sauja garšvielu. Pietiek ļaut vienkāršai mērcei iegūt raksturu: nedaudz apceptas tomātu pastas, daži pilieni sojas mērces – un vakariņas, kas šķita tikai ātri saliktas, pēkšņi sāk skanēt kā īsts mājās gatavots ēdiens.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!