Sieviete nopirka arbūzu pēc skaņas, kā bija iemācījusies – pārgriežot saprata, ka svarīgāka bija cita pazīme

Vai arī jūs veikalā esat tik nopietni paklapinājuši arbūzu, it kā no tā būtu atkarīgs viss nedēļas nogales deserts? Vieni ieklausās dobjā skaņā, citi spiež mizu, vēl citi meklē sausu kātiņu. Sieviete, kura pie augļu nodaļas apstājās pie vairākiem arbūziem, bija pārliecināta: viņa zina veco likumu – labam arbūzam ir „jāskan“ piesātināti un dobji.

Viens auglis izskatījās piemērots. Paklauvējot, skaņa bija tāda, kādu viņa bija iemācījusies meklēt, arbūzs nebija ne pārāk mazs, ne aizdomīgi mīksts, tāpēc nonāca iepirkumu grozā. Tomēr mājās, kad nazis pārgrieza biezo mizu, viņu sagaidīja ne tas skats, kura dēļ vasarā vispār pērk arbūzus: mīkstums nebija tik salds un sulīgs, kā cerēts.

Tad atklājās vienkārša lieta, ko daudzi pircēji palaiž garām. Skaņa var būt tikai papildu norāde, bet tikai pēc tās vien noteikt, vai arbūzs būs nogatavojies, ir grūti. Daudz vairāk pasaka viena labi redzama pazīme uz mizas – vieta, kur auglis gulējis uz zemes.

Klapināt ir viegli, bet skaņa ne vienmēr pasaka taisnību

Arbūza paklapināšanai piemīt sava veida rituāla spēks. Cilvēks atceras mammas, vecmāmiņas vai tirgus pārdevēja padomu, pāris reizes paklapina ar pirkstu kauliņiem un jūtas izdarījis gudru izvēli. Problēma ir tā, ka veikalā blakus atrodas desmitiem līdzīga izmēra augļu, to mizas ir atšķirīga biezuma, un skaņu maina pat tas, kā arbūzs tiek turēts rokās.

Dobjāka, dziļāka skaņa dažkārt var nozīmēt, ka iekšpusē ir daudz sulas, taču tā nav garantija. Noklausīties katru arbūzu un vēl precīzi atcerēties, kurš skanēja „pareizi“, īpaši steidzoties mājās pēc darba, nemaz nav tik vienkārši. Bet, ja blakus jau gaida bērns ar lūgumu nopirkt tieši vislielāko, augļu nodaļas akustika kļūst vēl mazāk uzticama.

Vilšanās parasti rodas nevis tāpēc, ka arbūzs nebija ideāls. Tā rodas tāpēc, ka mājās jau gaida šķīvji, iespējams, tiek plānots vakars uz balkona vai pikniks, bet kraukšķīgu, saldu gabaliņu vietā nākas pieklājīgi teikt: „Nu, varbūt šis labāk derēs kopā ar fetu.“ Arbūzs reti kad ir lētākais pirkums, tāpēc negribas to pārnest mājās tikai skaistās zaļās mizas dēļ.

Meklējiet nevis baltu plankumu, bet krēmkrāsas plankumu

Svarīgākā pazīme bieži vien ir tā dēvētais lauka plankums – gaišāks laukums tajā arbūza pusē, ar kuru tas augot saskārās ar zemi. Tam nav jābūt pilnīgi baltam. Nogatavojušos augļu plankums parasti izskatās krēmkrāsas, dzeltenīgs, dažkārt piesātinātā sviesta tonī.

Šāda krāsa liecina par vienkāršu augšanas vēsturi: arbūzs pietiekami ilgi nogatavojies laukā, nevis novākts ļoti agri. Spilgti balts vai zaļgani balts plankums var nozīmēt, ka auglis nav paspējis nogatavoties tik ļoti, kā gribētos. Protams, arī viena pazīme nenovērš visas šaubas, tomēr tas ir daudz konkrētāks rādītājs nekā skaņa, ko katrs cilvēks dzird nedaudz citādi.

Apskatot arbūzu, vērts to pagriezt, pat ja tas nozīmē uz brīdi dot vietu pie kastes citam pircējam. Dažkārt plankums atrodas apakšā un paliek nepamanīts, jo lielākā daļa cilvēku skatās tikai uz skaistāko, tumši zaļo pusi. Tieši šī mazā, ne pārāk fotogēniskā vieta var pateikt vairāk nekā desmit piesardzīgi paklauvējieni.

Sieviete nopirka arbūzu pēc skaņas, kā bija iemācījusies – pārgriežot saprata, ka svarīgāka bija cita pazīmeAttēls: Pexels / Jana Al Mubaslat

Vēl divas lietas, kas palīdz nepārnest mājās ūdeņainu vilšanos

Atrodot arbūzu ar krēmkrāsas lauka plankumu, vērts novērtēt tā svaru. Labam auglim sava izmēra dēļ vajadzētu šķist smagam – tas ir vienkāršs veids, kā sajust, ka tajā ir daudz mitruma. Ja divi līdzīgi arbūzi izskatās vienādi, bieži vien saprātīgāk izvēlēties smagāko, nevis to, kurš labāk skan.

Tāpat der aplūkot mizu. Tai vajadzētu būt stingrai, bez plaisām, mīkstiem iespiedumiem vai bojātām vietām. Ļoti spīdīga miza dažkārt tiek saistīta ar mazāk nobriedušu augli, bet matētāka miza bieži vien izskatās pēc nobriedušāka arbūza pazīmes, lai gan arī šeit nav vērts vienu īpašību pārvērst par dzelžainu likumu.

Ģimenei, kas pērk arbūzu vairākiem cilvēkiem, svarīgākais var būt izmērs un tas, vai auglis ietilps ledusskapī. Senioram ne mazāk svarīgi ir tas, lai smago arbūzu vispār būtu ērti aiznest mājās. Tikmēr veikala darbinieks nevar pārgriezt katru augli un pārbaudīt tā saldumu, tāpēc pircējam atliek daži mierīgi soļi: aplūkot plankumu, pacelt, novērtēt mizu un tikai tad, ja vēlas, vēl paklauvēt.

Arbūzs nav loterijas biļete, lai gan dažkārt tā šķiet

Pilnīgi garantēta veida, kā izvēlēties perfektu arbūzu, nav. Augļi aug atšķirīgos apstākļos, tiek pārvadāti, uzglabāti veikalos, un to garša ir atkarīga ne tikai no tā, kā tie izskatās no ārpuses. Tāpēc nevajag vainot sevi, ja pat rūpīgi izvēlēts arbūzs reizēm pieviļ.

Tomēr izvēli var padarīt mazāk nejaušu. Vispirms meklējiet dzeltenīgu, krēmkrāsas lauka plankumu, pēc tam salīdziniet svaru un pārbaudiet, vai miza ir vesela. Skaņu atstājiet kā pēdējo, jautro pārbaudi, nevis kā svarīgāko spriedumu auglim.

Nākamreiz pie arbūzu kastes varbūt atkal atskanēs klusa paklapināšana – no šī ieraduma nemaz nav jāatsakās. Tikai pirms arbūza ievietošanas iepirkumu ratiņos vērts to apgriezt. Jo dažkārt labākā atbilde par vasaras pirkumu slēpjas nevis tur, kur mēs dzirdam, bet tur, kur arbūzs visu laiku gulējis uz zemes.