Vai joprojām domājat, no kurienes gaļā vai zivīs rodas tā “nejaukā” pēcgarša? Pie vainas var būt viena populāra garšviela

Dažkārt visu izdari it kā pareizi: nopērc labu gaļas gabalu vai svaigu zivi, nepārcep, nepiededzini, bet, pagaršojot, tik un tā kaut kas nav kārtībā. Garša ir dīvaina, smaga, varbūt pat nedaudz atgādina ziepes vai saldenu konditorejas izstrādājumu. Un tad sākas vainīgo meklēšana – varbūt gaļa nebija svaiga, varbūt nederēja eļļa, varbūt panna bija pārāk karsta?

Tomēr iemesls dažkārt slēpjas pavisam mazā garšvielu trauciņā.

Garšvielas virtuvē var darīt brīnumus, taču uz tām attiecas viens nepatīkams noteikums: tas, kas lieliski der vienam ēdienam, citu var pilnībā sabojāt. Viena no šādām garšvielām ir muskatrieksts. Tam ir spēcīgs, silts, nedaudz saldens aromāts, tāpēc pat ļoti mazs daudzums ēdienā ir diezgan skaidri jūtams.

Tieši tāpēc, pievienojot to gaļai vai īpaši maigas garšas zivij, ir ļoti viegli pārkāpt robežu.

Muskatrieksts nav slikts – problēma sākas tad, kad to pievieno visur

Muskatriekstam virtuvē patiešām ir sava vieta. Tas lieliski sader ar kartupeļu ēdieniem, ķirbjiem, krēmīgām mērcēm, bešamela mērci, dažiem sieriem un pat desertiem. Vien niecīga šķipsniņa var piešķirt ēdienam siltu un piesātinātu aromātu.

Problēma rodas tad, kad muskatriekstu sāk uzskatīt par universālu garšvielu.

Pievienojot to gaļai pārāk lielā daudzumā, var rasties ļoti spēcīga saldena, dažkārt pat ziepes vai parfimēriju atgādinoša pēcgarša. Tad gaļa vairs nešķiet vienkārši gaļa – muskatrieksts sāk konkurēt ar produkta pamatgaršu.

Ar zivīm situācija ir vēl jutīgāka. Daudzu zivju garša ir diezgan maiga, tāpēc spēcīgais muskatrieksta aromāts to viegli nomāc. Svaigas zivs garšas vietā var palikt dīvaina riekstaina un saldena pēcgarša, ko cilvēks pat nesaista ar garšvielu.

Tad arī rodas tā sajūta: “Kaut kas te nav kārtībā, bet es nesaprotu, kas.”

Gaļai bieži vien pietiek ar daudz vienkāršākām garšvielām

Lai pagatavotu garšīgu gaļu, nav nepieciešams bļodā sabērt pusi garšvielu plaukta. Dažkārt rezultāts ir pat labāks, izmantojot tikai dažas skaidri izteiktas garšas.

Cūkgaļai lieliski der sāls, melnie pipari, ķiploki, paprika, timiāns vai ķimenes. Liellopu gaļai bieži vien patīk vienkāršība – sāls, svaigi malti melnie pipari un atkarībā no ēdiena rozmarīns vai ķiploki.

Vistai var izmantot kūpinātu vai saldo papriku, ķiplokus, timiānu, baziliku, rozmarīnu. Ja vēlaties asumu – čili vai asāka paprika paveiks daudz vairāk nekā liels daudzums dažādu aromātisko garšaugu.

Svarīgākais noteikums ir ļoti vienkāršs: garšvielai ir jāpapildina gaļas garša, nevis jākļūst par ēdiena galveno garšu.

Ja vienā marinādes bļodā sabērtas sešas vai septiņas dažādas garšvielas, dažkārt rezultāts nav piesātinātāka, bet gan vienkārši neskaidra garša. Īpaši tad, ja starp tām ir kāds ļoti spēcīgs komponents, piemēram, muskatrieksts.

Ar zivīm pārspīlēt ir vēl vieglāk

Zivīm parasti vajag vēl mazāk.

Vienkāršs variants – sāls, melnie pipari un citrons. Daudzām zivīm lieliski der dilles, pētersīļi, nedaudz ķiploku, citronpipari vai neliels daudzums Provansas garšaugu.

Taukainam lasim var pievienot nedaudz vairāk – tas iztur spēcīgākas garšas. Taču liesa baltā zivs ir daudz jutīgāka, tāpēc to ir ļoti viegli “nogalināt” ar bagātīgu garšvielu maisījumu.

Šeit var piemērot vienkāršu virtuves noteikumu: ja esat nopircis labu zivi un vēlaties sajust tieši tās garšu, sāciet ar mazāku garšvielu daudzumu. Pēc cepšanas vienmēr var pievienot vēl, bet no jau pagatavotas zivs muskatriekstu, pārāk daudz rozmarīna vai citu intensīvu garšvielu atpakaļ izņemt nevarēsiet.

Tāpat ir vērts uzmanīgi izturēties pret veikalos nopērkamajiem gatavajiem “zivju” vai “gaļas” garšvielu maisījumiem. To sastāvā var būt ne tikai dažādi garšaugi, bet arī daudz sāls, cukura, ķiploku, sīpolu pulvera un citu spēcīgu piedevu. Ja vēl papildus pārkaisāt garšvielas pa virsu, garša ļoti ātri kļūst pārāk intensīva.

Viena kļūda – garšvielu pagaršot tikai tad, kad ēdiens jau ir gatavs

Ar spēcīgām garšvielām vislabāk rīkoties tāpat kā ar sāli – sākt ar nelielu daudzumu.

Muskatriekstam tas ir īpaši svarīgi. Ja recepte to paredz, parasti pietiek ar pavisam nelielu šķipsniņu. Svaigi rīvēts muskatrieksts ir vēl intensīvāks, tāpēc tā vajag vēl mazāk.

Bet, ja cepat vienkāršu steiku, kotletes vai zivs fileju un visu laiku domājat, kāpēc pēdējā laikā garša kļuvusi dīvaini saldena, smaga vai pat “ziepjaina”, ir vērts apskatīties, kādu garšvielu maisījumu izmantojat. Iespējams, problēma nav ne gaļā, ne pannā.

Dažkārt labākais risinājums virtuvē nav pievienot vēl vienu garšvielu. Gluži pretēji – vienu no tām vienkārši izņemt.

Muskatrieksts noteikti nav garšviela, kas būtu jāizmet no virtuves. Tomēr tas vislabāk iederas tur, kur tā aromāts papildina ēdienu – kartupeļos, krēmīgās mērcēs, dažos dārzeņu ēdienos. Savukārt zivīm un ikdienā cepamai gaļai bieži vien daudz drošāk izvēlēties vienkāršākas, mums pazīstamas garšvielas.

Ja līdz šim gaļai vai zivīm bārstījāt “no visa pa drusciņai”, nākamreiz pamēģiniet pretēji: sāls, pipari un tikai viena vai divas piemērotas garšvielas. Dažkārt tieši tad pirmo reizi var sajust nevis garšvielu maisījuma, bet pašas gaļas vai zivs garšu.