Uz tirdzniecības centru braucam katru otro dienu: saskaitījām, cik kilometru mēnesī nobraucam tikai tāpēc

Viss sākās nevis ar lielu taupīšanas plānu, bet ar vienkāršu strīdu virtuvē. Ledusskapī atkal trūka piena, no maizes bija palikušas dažas šķēles, bet bērnu iecienītos jogurtus nez kāpēc neviens nebija nopircis. Sieva pateica, ka pēc darba vajadzēs „ātri iegriezties veikalā“. Es jau vilku mugurā jaku, kad pie sevis nomurmināju: „Mēs taču vakar bijām.“

Tad mēs abi apstājāmies. Tiešām bijām. Aizvakar arī. Pirms tam – sestdien. Izskatījās, ka uz tirdzniecības centru braucam nevis iepirkties, bet kā uz kādu ikdienas rituālu. Vienu dienu pietrūkst piena, nākamajā – olu, trešajā – veļas mazgāšanas līdzekļa, ceturtajā vienkārši „varbūt kaut ko vakariņām“. Katrs brauciens šķita sīkums, jo veikals nav pārāk tālu. Bet tajā vakarā pirmo reizi iedomājos visu saskaitīt.

Attālums šķita smieklīgs, līdz sareizināju ar visām reizēm

No mūsu mājām līdz tirdzniecības centram ir 5,2 kilometri. Pārbaudīju nevis „aptuveni“, bet pēc ierastā maršruta, pa kuru mēs patiešām braucam: caur apli, tad pa galveno ielu un pēc tam uz stāvlaukumu. Vienā virzienā – 5,2 km, turp un atpakaļ – 10,4 km.

Viens šāds brauciens patiešām neizskatās briesmīgs. Bet, kad sāku skatīties kalendārā, izrādījās, ka mēnesī uz veikalu braucam aptuveni 15 reizes. Dažreiz 14, dažreiz 16, bet vidējais rādītājs ir ļoti vienkāršs – katru otro dienu.

Kad ieraudzīju 156 kilometrus mēnesī, vēl varēju tam atmest ar roku. Bet 1 872 kilometri gadā vairs neizklausījās pēc „iegriezīsimies uz piecām minūtēm“. Tie ir gandrīz divi tūkstoši kilometru tikai tirdzniecības centra dēļ. Tikai tāpēc, ka nemākam normāli saplānot pirkumus.

Degviela: ne kosmoss, bet nauda tik un tā aizbrauc

Mūsu automašīna pilsētā vidēji patērē aptuveni 8,1 litru benzīna uz 100 kilometriem. Protams, var strīdēties, ka dažreiz mazāk, dažreiz vairāk, bet īsi braucieni pa pilsētu, apstāšanās, apļi, auksts dzinējs – tas nav autoceļš, kur patēriņš borta datorā izskatās skaisti.

Aprēķināju ar 1,55 eiro par litru benzīna. Jā, cena mainās, bet man vajadzēja nevis ideālu laboratorijas skaitli, bet reālu izpratni par to, cik maksā mūsu „ātri iegriezīsimies“.

No pirmā acu uzmetiena 19 vai 20 eiro mēnesī nav traģēdija. Bet mani visvairāk pārsteidza nevis pati summa, bet tas, ka tā tiek iztērēta pilnīgi neplānotas rīcības dēļ. Nevis braucienam, nevis darbam, nevis atvaļinājumam, bet tāpēc, ka katru otro dienu atceramies, ka kaut kā trūkst.

Automašīna maksā ne tikai ar degvielu

Tad atcerējos vēl vienu nepatīkamu patiesību: automašīna nolietojas arī tad, kad brauc „tikai līdz veikalam“. Riepas, bremzes, eļļa, balstiekārta, amortizatori, pat pati automašīnas vērtības samazināšanās – viss ir atkarīgs no kilometriem. Protams, to ir grūtāk precīzi aprēķināt, bet pilnībā ignorēt to arī nebūtu godīgi.

Es sev veicu ļoti konservatīvu aprēķinu – 0,12 eiro par kilometru papildu automašīnas izmaksām. Tajā neietilpst degviela, bet kopējais nolietojums: riepas, apkopes, sīki remonti, ekspluatācija. Daži rēķina vairāk, bet man pietika arī ar šādu piesardzīgu variantu.

Saskaitot degvielu un automašīnas nolietojumu, aina kļuva daudz skaidrāka.

Gandrīz 460 eiro gadā tikai par braukšanu uz tirdzniecības centru. Un te es vēl neieskaitu spontānos pirkumus, kas realitātē, visticamāk, maksā vēl vairāk nekā pats brauciens.

Īstais trieciens bija laiks

Nauda ir viena lieta, bet tad aprēķināju arī laiku. Līdz veikalam aizbraukt aizņem aptuveni 12–15 minūtes atkarībā no satiksmes. Stāvlaukums, iepirkumu ratiņi, rinda, atgriešanās, maisu nešana – pat tad, kad sakām „ātri“, realitātē pazūd aptuveni 45 minūtes.

135 stundas gadā. Tas vairs nav sīkums. Tās ir vairāk nekā piecas pilnas diennaktis. Tikai tāpēc, ka visu laiku braucam pēc „vēl kaut kā“.

Tajā brīdī es jutos nevis dusmīgs, bet kaut kā muļķīgi. Mēs bieži sūdzamies, ka trūkst laika, ka vakari ir pārāk īsi, ka nedēļas nogales paskrien. Bet paši gada laikā vairāk nekā piecas diennaktis izkaisām, braukājot uz to pašu veikalu.

Mēs mainījām nevis veikalu, bet ieradumu

Pēc šī aprēķina mēs nenolēmām dzīvot kā mūki un pirkt putraimus maisiem. Vienkārši vienojāmies par vienu lietu: uz tirdzniecības centru braucam divas reizes nedēļā, nevis katru otro dienu. Trešdien – nelielai papildināšanai un sestdien – lielākam pirkumam.

Sākām rakstīt sarakstu telefonā. Ja beidzas piens, ierakstām. Ja palikušas pēdējās olas, ierakstām. Ja bērni vēlas jogurtus, ierakstām. Dīvainākais ir tas, ka tas nemaz nav sarežģīti. Visgrūtāk bija atteikties no domas, ka veikals ir „pa ceļam“, lai gan patiesībā tas apēd gandrīz stundu.

Tagad mēnesī braucam aptuveni 8 reizes 15 vietā.

Naudas ziņā tas arī ir jūtams.

Ne jau miljoni. Bet vairāk nekā 200 eiro gadā par vienu vienkāršu ieradumu. Un vēl gandrīz 63 stundas laika, jo braucienu skaits samazinājās gandrīz uz pusi.

Lielākais ieguvums – nevis skaitļos

Dīvainākais ir tas, ka, samazinot braucienu skaitu uz veikalu, mājās kļuva mierīgāk. Vairs nav tās nepārtrauktās „vajag iegriezties“. Mazāk impulsīvu pirkumu. Mazāk nevajadzīgu saldumu, kas parādās grozā tikai tāpēc, ka veikalā iegāji izsalcis. Mazāk vakaru, kad pārnāc mājās vēlāk un pēc tam vēl jāgatavo ēst.

Protams, dažreiz tik un tā pietrūkst kāda sīkuma. Bet tagad mēs biežāk padomājam: vai tiešām viena krējuma paciņas dēļ ir vērts braukt 10 kilometrus? Visbiežāk izrādās, ka nav. To var aizstāt ar citu produktu, pagaidīt līdz rītdienai vai vienkārši pagatavot kaut ko no tā, kas jau ir mājās.

Šis aprēķins man parādīja vienkāršu lietu: dārgi ieradumi ne vienmēr izskatās dārgi. Dažreiz tie ir paslēpti aiz ļoti nevainīgas frāzes – „ātri iegriezīsimies veikalā“. Tikai tad, kad šo frāzi sareizina ar 15 reizēm mēnesī, saproti, ka tā maksā ne tikai naudu, bet arī laiku, kilometrus, degvielu un mieru.

Tagad uz tirdzniecības centru mēs joprojām braucam. Tikai vairs ne tā, it kā tas būtu mūsu otrās mājas. Un katru reizi, kad izdodas izvairīties no nevajadzīga brauciena, šķiet, ka esam ietaupījuši nevis tikai dažus eiro, bet veselu vakaru sev.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!