Iesitāt olu un ieraudzījāt sarkanu plankumu uz dzeltenuma? Daudzi nobīstas velti

Mēdz gadīties ļoti nepatīkams brīdis: iesit olu pannā vai bļodā, lai gatavotu pīrāgu, dzeltenums ir skaists, olas baltums caurspīdīgs, bet pēkšņi acis pamana mazu sarkanu vai brūnganu plankumu. Un apetīte pazūd vienā sekundē. Galvā uzreiz sākas dažādi scenāriji: varbūt ola ir sabojājusies, varbūt tur kaut kas attīstījās, varbūt tās ir baktērijas, slimība vai zīme, ka šādu produktu vairs nedrīkst ēst. Patiesībā vairumā gadījumu šāds plankums izskatās daudz biedējošāks, nekā tas ir īstenībā.

Sarkans vai brūns plankums uz dzeltenuma visbiežāk nav nekas cits kā mazs asins pilieniņš, kas radies vistas asinsvada plīsuma dēļ. Tas var notikt olas veidošanās laikā – vēl vistas organismā. Mikroskopisks asins piliens nokļūst uz dzeltenuma vai tam blakus, un cilvēks to pamana tikai tad, kad iesit olu. Tas nav patīkamākais skats, taču pats plankums vēl nenozīmē, ka ola ir sabojājusies vai bīstama.

Vispirms – tas nav „neizšķīlies cālēns“

Viens no visizplatītākajiem mītiem ir tāds, ka sarkans plankums uz dzeltenuma nozīmē embriju. Tāpēc daudzi cilvēki šādu olu uzreiz izmet. Tomēr, ja olas ir pirktas lielveikalā, šāds skaidrojums praktiski nav piemērojams. Dējējvistas parasti tiek turētas atsevišķi no gaiļiem, tāpēc apaugļošanās vienkārši nenotiek. Ola var būt pilnīgi parasta, tikai ar nelielu asins plankumiņu.

Ar mājas vai zemnieku olām cilvēki bieži satraucas vēl vairāk, jo tur vistu kūtī teorētiski varēja būt gailis. Tomēr arī šādā gadījumā viens sarkans vai brūngans plankums uz dzeltenuma vēl nav embrijs. Īsta embrija attīstība izskatās citādi. Sākumā redzams mazs bālgans punktiņš, kas atgādina ļoti mazu mērķi, bet tikai pēc ilgākas apaugļotas olas turēšanas siltumā sāk veidoties smalks asinsvadu tīkls. Viens sarkans receklītis vai punktiņš nav tas pats.

Tāpēc svarīgākais ir nekrist panikā tikai krāsas dēļ. Ja ola ir svaiga, tai nav nepatīkamas smakas, olas baltums neizskatās dīvaini un čaumala nav bijusi bojāta, šāds plankums parasti nav iemesls izmest visu olu.

Kāpēc šāds plankums rodas?

Iemesli var būt vairāki, un tie vairāk saistīti ar pašas vistas fizioloģiju, nevis ar to, ko cilvēks vēlāk dara virtuvē. Dažkārt asinsvads pārplīst vistas vecuma, šķirnes īpatnību, uztura vai organisma vispārējā stāvokļa dēļ. Piemēram, ja putnam trūkst noteiktu vielu, kapilāri var būt trauslāki. Tad olas veidošanās laikā ļoti mazs asins piliens nokļūst uz dzeltenuma.

To var izraisīt arī stress: pēkšņs izbīlis, negaidīts lēciens, troksnis vai cits faktors. Tomēr visbiežāk tā nav kāda dramatiska slimība vai pierādījums sliktiem turēšanas apstākļiem. Tas vienkārši ir neliels bioloģisks trūkums, kas dažkārt nonāk līdz pircēja virtuvei.

Interesanti arī tas, ka šādi plankumi biežāk tiek pamanīti brūnās olās. Tas nenozīmē, ka brūnās olas ir sliktākas. Vienkārši tumšāku čaumalu, pārbaudot olas, ir grūtāk izgaismot, tāpēc kvalitātes kontroles laikā šādus sīkus plankumiņus var būt grūtāk pamanīt. Baltās olās tos ir vieglāk atklāt, tāpēc patērētājam tie gadās retāk.

Vai šādu olu drīkst ēst?

Ja runa ir tikai par mazu sarkanu vai brūnganu plankumu uz dzeltenuma un pati ola izskatās un smaržo normāli, to drīkst ēst. Plankumu, ja skats ir nepatīkams, var vienkārši izņemt ar naža galu, tējkaroti vai dakšiņu. Tas parasti nemaina garšu, un pati ola tāpēc nekļūst „sabojāta“.

Tomēr ir atšķirība starp mazu plankumu un acīmredzami sliktu olu. Ja pēc iesišanas jūtama nepatīkama sēra vai puvuma smaka, olas baltums ir dīvaini duļķains, krāsa ir nedabiska, čaumala bija ieplaisājusi vai ola ilgi glabāta neskaidros apstākļos, tad jautājums vairs nav par vienu punktiņu. Šādā gadījumā labāk neriskēt.

Praksē vērts ievērot vienkāršu noteikumu: viens neliels asins plankums nav traģēdija, bet smaka un olas kopējais stāvoklis ir svarīgākās pazīmes. Ja viss ir normāli, plankumu var izņemt un turpināt gatavošanu.

Kāpēc cilvēki reaģē tik spēcīgi?

Ola ir produkts, ko daudzi iztēlojas kā tīru, viendabīgu un „perfektu“: olas baltumam jābūt caurspīdīgam, dzeltenumam – dzeltenam vai oranžam, bez jebkādiem pārsteigumiem. Tāpēc jebkurš sarkans punktiņš uzreiz šķiet kā kaut kas nepareizs. Tā vairāk ir psiholoģiska nepatika nekā reāla problēma.

Un tas ir normāli. Ja cilvēkam ir nepatīkami, viņš var plankumu izņemt vai neēst šādu olu tikai savu sajūtu dēļ. Taču ir svarīgi zināt, ka sarkans punktiņš pats par sevi nav zīme, ka olā bija cālēns vai ka tā noteikti ir bīstama.

Tātad nākamreiz, iesitot olu un ieraugot uz dzeltenuma mazu sarkanu plankumu, nesteidzieties krist panikā. Visbiežāk tas ir tikai sīks asins piliens, kas radies olas veidošanās laikā. To var izņemt un mierīgi turpināt gatavošanu.

Īsumā: visbiedējošākais ne vienmēr ir tas, kas patiesībā ir bīstams. Dažkārt sarkans plankums uz dzeltenuma ir tikai neliela dabas kļūme, nevis iemesls izmest visu olu.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!