Klepus pēc saaukstēšanās turpinās jau divas nedēļas: gaidīt vai pieteikties pie ārsta?

Klepus pēc saaukstēšanās turpinās jau divas nedēļas: gaidīt vai pieteikties pie ārsta?
Klepus pēc saaukstēšanās turpinās jau divas nedēļas: gaidīt vai pieteikties pie ārsta? Attēls: Pixabay / Couleur

Šķiet, saaukstēšanās ir pārgājusi: deguns vairs nav aizlikts, temperatūras nav, ierastais ritms darbā jau ir atgriezies. Tomēr vakarā, sarunājoties pa tālruni vai apguļoties gulēt, atkal sākas klepus lēkme. Pēc divām nedēļām rodas tas pats jautājums: vai tā joprojām ir normāla atveseļošanās, vai arī jau pienācis laiks meklēt brīvu vizīti pie ārsta?

Klepus bieži pazūd pēdējais

Cilvēkiem, kuri mēdz nogaidīt, ir pamats tā rīkoties. Pēc vīrusu izraisītas elpceļu infekcijas kairināti bronhi un kakls vēl kādu laiku var būt jutīgi. Īpaši rudenī, kad mājās tiek ieslēgta apkure, gaiss ir sauss, bet no rītiem jādodas ārā vēsā un mitrā laikā. Klepu var izraisīt ne tikai atlikušie gļotu daudzumi, bet arī auksts gaiss, ilgāka runāšana, putekļi vai fiziska slodze.

Ja klepus pamazām kļūst retāks, vairs nav drudža, cilvēks var normāli kāpt pa kāpnēm, gulēt un strādāt, divas nedēļas pašas par sevi vēl nenozīmē komplikāciju. Sauss, kutinošs klepus pēc iesnām bieži turpinās ilgāk nekā pati slimības smagākā fāze. Šādā gadījumā steidzama vizīte var beigties ar vienkāršu ieteikumu dzert vairāk šķidruma, vēdināt telpas, mitrināt gaisu un vērot slimības gaitu.

Šīs puses arguments ir vienkāršs: svarīga nav tikai kalendāra diena, bet arī virziens. Ja pirms dažām dienām klepots ik pēc dažām minūtēm, bet tagad tikai no rīta un vakarā, organisms, visticamāk, atjaunojas. Pieteikšanās pie ārsta tikai viegla atlikuša simptoma dēļ dažiem rada papildu stresu, turklāt ārstniecības iestāžu uzgaidāmajā telpā var satikt arī citus slimniekus.

Divas nedēļas nav diagnoze

Otra puse atbild, ka ieilgušu klepu nevajadzētu automātiski norakstīt uz saaukstēšanos. Cilvēks bieži atceras pirmās iesnas vai kņudēšanu kaklā, taču ne vienmēr pamana, ka klepus jau ir mainījies: kļuvis dziļāks, parādījusies sēkšana, tas vairāk traucē naktīs vai arī atgriezies drudzis. Šādas pārmaiņas ir svarīgākas par domu, ka „saaukstēšanās taču bija pirms divām nedēļām”.

Pieteikties pie ārsta ir īpaši pamatoti, ja vienlaikus jūtams elpas trūkums, spiediens vai sāpes krūtīs, atklepotas asinis, saglabājas vai atkal paaugstinās augsta temperatūra, pārņem neparasts vājums. Nevajadzētu gaidīt arī tad, ja klepus nevis mazinās, bet kļūst izteiktāks. Risks ir lielāks cilvēkiem ar hroniskām plaušu vai sirds slimībām, astmu, smēķētājiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī tiem, kuru imunitāte ir novājināta.

Ārsta novērtējums nenozīmē, ka tiks nozīmētas antibiotikas vai sarežģīti izmeklējumi. Dažkārt pietiek paklausīties plaušas, novērtēt skābekļa daudzumu asinīs, pārskatīt simptomu gaitu un izlemt, vai nepieciešama novērošana vai papildu rīcība. Tieši saruna par klepus raksturu un citām pazīmēm palīdz atšķirt ieilgušu kairinājumu no stāvokļa, kura gadījumā vilcināties nevajadzētu.

Klepus pēc saaukstēšanās turpinās jau divas nedēļas: gaidīt vai pieteikties pie ārsta?
Klepus pēc saaukstēšanās turpinās jau divas nedēļas: gaidīt vai pieteikties pie ārsta?Attēls: Pexels / Karlheinz Strohmaier

Kas palīdz novērot stāvokli mājās

Praksē ir lietderīgi dažas dienas nevis minēt, bet pierakstīt, kad klepus ir visstiprākais. Vai tas pamodina naktī? Vai tas parādās, ejot ātrāk, kāpjot uz trešo stāvu, ieejot no aukstuma siltā telpā? Vai tiek atklepotas krēpas, kāda ir to krāsa, vai atgriežas temperatūra? Tas palīdz saskatīt tendenci un vajadzības gadījumā konsultācijas laikā to skaidrāk aprakstīt.

Vieglam klepum bieži palīdz vienkāršas lietas: pietiekams šķidruma daudzums, nepārkarsētas un izvēdinātas telpas, izvairīšanās no tabakas dūmiem un intensīvām smaržām. Aptiekā nopērkami sīrupi vai pastilas var īslaicīgi atvieglot kairinātu kaklu, taču tiem nevajadzētu maskēt pašsajūtas pasliktināšanos. Klepu nomācošu līdzekļu izvēle ir atkarīga no tā, vai klepus ir sauss vai ar krēpām, tāpēc lietot vairākus preparātus vienlaikus bez konsultēšanās nav laba doma.

Robeža nav tikai divas nedēļas

Parasti var nogaidīt, ja pēc saaukstēšanās palikušais klepus katru dienu vismaz nedaudz mazinās un nav nekādu satraucošu pazīmju. Pieteikšanās pie ārsta kļūst saprātīgāka, ja uzlabojumu nav, klepus traucē gulēt un normāli kustēties vai parādās elpas trūkums, sāpes krūtīs, augsta temperatūra, sēkšana. Divas nedēļas vienam cilvēkam var būt mierīgi noslēdzošās atveseļošanās daļa, bet citam — brīdis, kad simptomu kopums jau prasa novērtējumu.

Cik ilgi jūs gaidītu, līdz klepus pēc saaukstēšanās kļūtu par iemeslu meklēt palīdzību?

Abonēt

Rīta vēstule ar 5 lasītākajiem rakstiem

Novērtējiet šo rakstu:

😡  
😕  
😐  
🙂  
😍  

Kraunami duomenys...

Dalīties

Komentāri

Esiet pirmais, kas komentē

E-pasts nav obligāts un netiks publicēts.

Vairāk par šo tēmu

Visas tēmas ziņas

Meklējat vairāk?

Atklājiet citus rakstus