Tūkstošiem cilvēku to pērk aptiekās, bet ārsti atgādina kādu nepatīkamu patiesību

Rudenī aptiekās sākas pazīstamā sezona: vieni pērk D vitamīnu, citi izvēlas magniju, vēl citi meklē cinku, C vitamīnu, zivju eļļu vai kompleksus, kas paredzēti „imunitātes stiprināšanai“. Plauktos viss izskatās ļoti vienkārši: esat noguris – ņemiet vienu iepakojumu, bieži slimojat – citu, mati izkrīt – trešo. Cilvēks vēlas ātru risinājumu, jo īpaši tad, kad aiz loga kļūst tumšāks, enerģijas ir mazāk un organisms it kā lūdz palīdzību.

Tomēr ārsti šeit atgādina ne īpaši patīkamu patiesību: uztura bagātinātājs nav brīnumtablete un ne vienmēr ir tas, kas organismam patiesībā ir nepieciešams. ASV Nacionālais veselības institūts atgādina, ka uztura bagātinātāji var papildināt uzturu, taču tie nav paredzēti slimību ārstēšanai vai diagnosticēšanai, turklāt daži no tiem var mijiedarboties ar medikamentiem vai būt kaitīgi, ja tos lieto pārāk lielās devās.

Kāpēc cilvēki tik viegli ķeras pie uztura bagātinātājiem

Uztura bagātinātāju popularitāti nav grūti saprast. Kad cilvēks jūtas izsmelts, slikti guļ, no rītiem ar grūtībām pieceļas, biežāk slimo vai izjūt pastāvīgu spriedzi, viņš vēlas kaut ko darīt tūlīt. Nevis pēc mēneša, nevis pēc analīzēm, nevis pēc ilgstošas uztura maiņas, bet šodien. Aptiekā šāds risinājums šķiet pavisam tuvs: samaksā, pārnes mājās iepakojumu un jūties vismaz nedaudz kontrolējošs situāciju.

Problēma ir tā, ka nogurums ne vienmēr nozīmē vitamīnu trūkumu. Tas var būt saistīts ar sliktu miegu, stresu, pārāk mazu fizisko aktivitāti, vairogdziedzera problēmām, mazasinību, pārāk lielu darba slodzi, nepiemērotu uzturu vai vienkārši pārgurumu. Ja cilvēks katru vakaru aizmieg pēc pusnakts, visu dienu sēž, ēd haotiski un dzīvo pastāvīgā spriedzē, viens vitamīnu komplekss bieži vien nemainīs kopējo pašsajūtu.

Tāpēc uztura bagātinātāji dažkārt kļūst par ērtu veidu, kā atlikt īstās problēmas risināšanu. Tā vietā, lai jautātu, kāpēc organisms sūta signālus, cilvēks nopērk vēl vienu iepakojumu. Un tā var paiet ne viena vien nedēļa.

Neērtā patiesība: vairāk nenozīmē labāk

Daļa cilvēku joprojām domā, ka vitamīni ir „nekaitīga“ lieta: ja nepalīdzēs, tad vismaz nekaitēs. Taču ne vienmēr tā ir. Dažas vielas, jo īpaši, ja tās lieto lielos daudzumos vai kopā ar citiem preparātiem, var radīt problēmas.

Piemēram, pārāk lielas magnija devas no uztura bagātinātājiem var izraisīt caureju, bet lielas cinka devas var traucēt vara uzsūkšanos. NHS arī uzsver, ka lielāko daļu minerālvielu un vitamīnu cilvēkam vajadzētu uzņemt ar daudzveidīgu, sabalansētu uzturu, bet uztura bagātinātāju devas nevajadzētu izvēlēties akli.

Īpaši piesardzīgiem jābūt tiem, kuri lieto medikamentus, kuriem ir hroniskas slimības, kuri gaida bērnu, baro mazuli ar krūti vai kuriem ir aknu, nieru vai sirds problēmas. Pat „dabisks“ uztura bagātinātājs automātiski nav drošs visiem. Vārds „dabisks“ uz iepakojuma bieži izklausās nomierinoši, taču organismam svarīgs nav reklāmas solījums, bet gan konkrētā viela, deva un jūsu veselības stāvoklis.

Kad uztura bagātinātāji patiešām var būt noderīgi

Tas nenozīmē, ka visi uztura bagātinātāji ir ļaunums vai naudas izšķiešana. Ja to patiešām trūkst, tie var būt ļoti noderīgi. Piemēram, D vitamīns ziemeļu zemēs bieži tiek apspriests ne bez iemesla, jo saules ir maz, īpaši rudenī un ziemā. Dzelzs var būt nepieciešama konstatēta trūkuma gadījumā, folijskābe ir svarīga, plānojot grūtniecību, bet B12 vitamīns var būt aktuāls cilvēkiem, kuri nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus.

Atšķirība ir tikai tā, ka šādos gadījumos uztura bagātinātājam ir skaidrs mērķis. Nevis „es to lietoju, jo visi to lieto“, bet gan „es zinu, kāpēc to lietoju“. Vēl labāk, ja lēmums ir pamatots ar analīzēm vai ārsta ieteikumu. Tad cilvēks vienlaikus nelieto piecus dažādus iepakojumus, nesajauc devas un nerada sev nepatiesas cerības.

Uztura bagātinātājam jābūt palīglīdzeklim, nevis galvenajam veselības plānam. Ja uzturs ir nekvalitatīvs, miegs haotisks, kustību ir maz, bet stress ir pastāvīgs, pat visdārgākais aptiekas iepakojums bieži dos mazāku labumu nekā vienkāršas ikdienas pārmaiņas.

Kā neapjukt aptiekā

Pirms uztura bagātinātāja iegādes ir vērts sev uzdot dažus ļoti vienkāršus jautājumus. Vai es zinu, kā man trūkst? Vai es izvēlos šo uztura bagātinātāju reāla iemesla dēļ vai tikai reklāmas ietekmē? Vai es jau nelietoju citu preparātu ar to pašu vielu? Vai šī deva man ir piemērota? Vai manis lietotie medikamenti nav nesaderīgi ar šo uztura bagātinātāju?

Tāpat ir vērts izlasīt sastāvu. Dažkārt vienā iepakojumā ir tik daudz vielu, ka cilvēks vairs nesaprot, ko īsti lieto. Jo vairāk sastāvdaļu, jo ne vienmēr labāk. Dažkārt vienkāršāks un skaidrāks preparāts ir gudrāka izvēle nekā liels „viss vienā“ komplekss.

Un vēl viena svarīga lieta: ja jūtaties slikti ilgāk nekā dažas nedēļas, nevajadzētu visu norakstīt uz vitamīnu trūkumu. Pastāvīgs nogurums, nespēks, elpas trūkums, sirdsklauves, svara zudums, spēcīgi gremošanas traucējumi, matu izkrišana vai slikta pašsajūta bez skaidra iemesla ir signāli, kurus vērts pārrunāt ar ārstu.

Uztura bagātinātāji var palīdzēt, kad tie ir nepieciešami. Taču tie nevar aizstāt analīzes, diagnozi, miegu, normālu uzturu un veselo saprātu. Tāpēc neērtā patiesība ir vienkārša: dažkārt cilvēkam nepieciešams nevis vēl viens iepakojums no aptiekas, bet gan skaidri saprast, kāpēc viņa organisms vispār lūdz palīdzību.