Jauno eiro revolūcija. Uz banknotiem var parādīties īsti cilvēki, bet ECB sūta skaidru vēstījumu par skaidras naudas nākotni

Pēc vairāk nekā divām desmitgadēm eiropiešu makos var parādīties pavisam citādi izskatīgi eiro. Eiropas Centrālā banka gatavo lielākās eiro banknošu izskata pārmaiņas kopš kopējās valūtas rašanās – izdomātu tiltu un arhitektūras motīvu vietā uz naudas var parādīties īsti Eiropas kultūras pārstāvji, putni, upes un citi atpazīstami attēli. Tomēr aiz dizaina pārmaiņām slēpjas arī daudz svarīgāks vēstījums. Lai gan arvien biežāk tiek runāts par maksājumiem ar tālruni, kartēm un nākotnes digitālo eiro, ECB skaidri norāda: no skaidras naudas atteikties nav paredzēts.

Jaunās banknotes vēl nav izlaistas, un rīt vecie eiro nebūs jāmaina. Pašlaik notiek to dizaina izvēles process, bet galīgais variants būtu jāpublicē 2026. gada decembrī. Banku sektorā tiek runāts, ka jaunās paaudzes eiro banknotes cilvēku rokās varētu nonākt aptuveni 2029. gadā, lai gan konkrēts izlaišanas datums vēl nav galīgi apstiprināts. Tomēr pats fakts, ka ECB investē pilnīgi jaunā banknošu paaudzē, ir svarīga atbilde tiem, kuri pēdējos gados arvien biežāk jautā, vai skaidrai naudai Eiropā vispār ir nākotne.

Neeksistējošu tiltu vietā – īsti cilvēki, putni un Eiropas daba

Pašreizējās eiro banknotes eiropieši pazīst jau vairāk nekā 20 gadus. To pirmā sērija parādījās 2002. gadā, bet banknotēs tika izvēlēta tēma „Laikmeti un stili” – dažādu laikmetu logi, vārti un tilti. Interesanti, ka šīs ēkas nebija īstas. Tās tika īpaši izveidotas tā, lai nevarētu teikt, ka viena valsts vai pilsēta uz kopējās Eiropas valūtas tiek attēlota svarīgāk par citām.

2013.–2019. gadā pakāpeniski parādījās atjauninātā „Eiropas” banknošu sērija. Tika ieviesti spēcīgāki aizsardzības līdzekļi un koriģēts dizains, tomēr kopējais princips būtībā palika tāds pats. Tagad ECB vēlas spert daudz tālāku soli un pirmo reizi būtiski mainīt to, ko eiropieši redz, turot banknoti rokā.

Līdz fināla posmam tika izkristalizējušies divi galvenie virzieni. Pirmais ir saistīts ar Eiropas kultūru. Izvēloties to, uz banknotēm varētu parādīties cilvēki, kuri atstājuši spilgtu pēdu Eiropas zinātnē, literatūrā, mūzikā un mākslā. Tas būtu pilnīgi citāds risinājums nekā pašreizējie abstraktie arhitektūras attēli – pirmo reizi uz eiro banknotēm mēs varētu redzēt konkrētas vēsturiskas personības.

Otrais virziens balstās uz Eiropas dabu, jo īpaši upēm un putniem. Šāda dizaina mērķis būtu parādīt nevis valstu robežas, bet gan kopīgo kontinenta dabas mantojumu. Tas ļautu izveidot banknotes, kas būtu atpazīstamas dažādu Eiropas valstu iedzīvotājiem un vienlaikus neizceltu vienu konkrētu valsti.

ECB banknošu direktorе Dорisa Šnēbergere skaidro, ka šoreiz tiek mēģināts padarīt naudu daudz tuvāku cilvēkiem. Neeksistējošu būvju vietā parādītos īsti cilvēki, īsti putni un īsti Eiropas objekti. Pēc bankas vērtējuma, tam vajadzētu palīdzēt radīt banknotes, ar kurām eiropieši varētu vieglāk identificēties.

Lēmuma pieņemšanā par jaunajiem eiro jau iesaistījušies miljoniem cilvēku

ECB nevēlas izvēlēties galīgo dizainu tikai aiz slēgtām durvīm. Eiropiešiem tiek dota iespēja paust savu viedokli, un banka veic publisku konsultāciju procesu. Pēc D. Šnēbergeres teiktā, dažādos jauno banknošu izvēles posmos jau piedalījušies miljoniem Eiropas iedzīvotāju.

Tas nav tikai kosmētisks konkurss par skaistāko attēlu. Banknošu dizainam jāatbilst daudzām tehniskām prasībām. Tam jābūt skaidri atpazīstamam, ērtam dažāda vecuma cilvēkiem, piemērotam vājredzīgajiem, izturīgam ikdienas lietošanā un vienlaikus jābūt aprīkotam ar moderniem aizsardzības līdzekļiem pret viltošanu. Jaunajai eiro banknošu paaudzei vajadzētu būt drošākai un tehnoloģiski modernākai par pašreizējo.

Galīgā dizaina izvēle paredzēta 2026. gada decembrī, taču arī tad jaunās banknotes veikalu kasēs neparādīsies uzreiz. Pēc lēmuma vēl būs jāizstrādā galīgais tehniskais dizains, jāveic testi, jāgatavojas drukāšanai un jāplāno to izlaišana visā eirozonā. Šāds process ilgst nevis mēnešus, bet gadus.

Tāpēc Lietuvas iedzīvotājiem nav jābaidās, ka kādā rītā pašreizējās 5, 10, 20 vai 50 eiro banknotes pēkšņi kļūs nederīgas. Banknošu maiņa notiek pakāpeniski, un ECB pirms jebkādām būtiskām pārmaiņām informāciju publicē laikus.

Viens ECB teikums pateica vairāk nekā visa prezentācija

Vislielāko uzmanību jauno banknošu prezentācijā piesaistīja nevis putni, upes vai nākamās Eiropas kultūras personības. D. Šnēbergere skaidras naudas nākotni raksturoja ar ļoti vienkāršu domu: neviens neatjaunotu māju, kuru plāno drīzumā nojaukt.

Šī frāze ļoti skaidri parāda ECB nostāju. Ja centrālā banka plānotu pēc dažiem gadiem atteikties no banknotēm, nebūtu lielas jēgas sākt dārgu un ilgstošu to pārveidi, radīt jaunus dizainus, stiprināt aizsardzību, rīkot sabiedriskās konsultācijas un gatavot jaunu ražošanu.

Pēdējos gados skaidras naudas nākotne rada arvien vairāk jautājumu. Daudzi cilvēki par kafiju, degvielu, pārtikas produktiem vai viesnīcu jau norēķinās ar tālruni vai karti, daļai cilvēku makā vispār nedēļām ilgi nav nevienas banknotes. Tajā pašā laikā Eiropā tiek gatavots iespējamais digitālā eiro parādīšanās scenārijs, tāpēc radušās arī bažas, ka tas varētu būt pirmais solis ceļā uz pilnīgu atteikšanos no skaidras naudas.

ECB šādu interpretāciju noraida. Bankas nostāja ir pretēja – digitālajam eiro vajadzētu papildināt banknotes un monētas, nevis tās izspiest.

Digitālajam eiro nevajadzētu nozīmēt skaidras naudas beigas

Lai saprastu, kāpēc ECB tik ļoti uzsver skaidras naudas nozīmi, jānošķir divi naudas veidi. Banknotes un monētas ir tā dēvētā publiskā nauda – tās tieši emitē centrālā banka. Savukārt nauda, ko cilvēks redz savā komercbankas kontā un izmanto, norēķinoties ar karti vai veicot pārskaitījumu, ir citādas formas nauda.

Digitālais eiro būtu mēģinājums izveidot elektronisku publiskās naudas formu. Citiem vārdiem sakot, tā nebūtu vēl viena parasta komercbankas konta nauda, bet gan centrālās bankas naudas digitāls ekvivalents. Tomēr ECB uzsver, ka cilvēkam ir jāpaliek iespējai izvēlēties – maksāt ar skaidru naudu, iespējamo digitālo eiro vai citiem ierastajiem maksāšanas veidiem.

Ja digitālā eiro projekts tiks galīgi īstenots, tas arī varētu kļūt pieejams aptuveni šīs desmitgades beigās. Tas sakristu ar periodu, kad varētu parādīties arī jaunās paaudzes eiro banknotes. Simboliski, ka abi projekti tiek attīstīti gandrīz vienlaikus: viens gatavo eiro digitālajai nākotnei, bet otrs parāda, ka papīra nauda no šīs nākotnes netiek izsvītrota.

Tas ir svarīgi arī Lietuvai. Lai gan maksājumi ar kartēm un tālruni šeit ir kļuvuši par ikdienu, skaidra nauda joprojām ir svarīga daļai vecāka gadagājuma cilvēku, mazajam biznesam, reģionu iedzīvotājiem un situācijās, kad nedarbojas elektroniskās maksājumu sistēmas vai savienojums. Fiziskai banknotei piemīt viena īpašība, kuras nav maksājumam, kam nepieciešams interneta savienojums, – lai nodotu naudu citam cilvēkam, tai nav nepieciešams funkcionējošs tālrunis, lietotne vai bankas sistēma.

Pašreizējās banknotes nepazudīs vienas nakts laikā

Jauno eiro parādīšanās nenozīmē, ka cilvēkiem būs jāsteidzas uz bankām mainīt uzkrājumus. Arī tad, kad 2013. gadā sāka parādīties otrā eiro banknošu sērija, vecā nauda nepazuda pēkšņi. Jaunākās banknotes tika laistas apgrozībā pakāpeniski un ilgu laiku cirkulēja kopā ar vecajām.

Līdzīgs process gaidāms arī šoreiz. Vispirms jāizvēlas dizains, pēc tam jāizstrādā galīgās banknotes, jāizgatavo nepieciešamais to daudzums un tikai tad jāsāk pakāpeniska izlaišana. Ja runas par 2029. gadu apstiprināsies, līdz pirmajiem jaunā dizaina eiro mūsu makos vēl ir palikuši ne viens vien gads.

Vēl nav zināms arī tas, kā tieši izskatīsies katrs nomināls. Pašlaik apspriestās tēmas un motīvi ir virziens, nevis galīgā banknote, ko jau varētu parādīt kā nākamo 20 vai 50 eiro banknoti. Tāpēc internetā parādītie dažādie „jauno eiro” attēli nebūt nenozīmē, ka tieši tāda nauda tiks izlaista.

Tomēr viena lieta jau ir skaidra. Eiropas makos briest lielākās vizuālās pārmaiņas kopš paša eiro rašanās. Pašreizējos abstraktos tiltus un logus var aizstāt reāli Eiropas cilvēki vai daba, un vienlaikus tiks ieviesti arī modernāki aizsardzības līdzekļi.

Un, visticamāk, vissvarīgākais vēstījums nav tas, kura seju kādu dienu mēs varētu ieraudzīt uz 50 eiro banknotes. Daudz svarīgāk ir tas, ka laikā, kad gandrīz katru mēnesi izskan runas par „skaidras naudas beigām”, ECB gatavojas investēt pilnīgi jaunā tās paaudzē. Ja centrālās bankas plāni tiks īstenoti, pēc dažiem gadiem mums būs gan digitālo maksājumu nākotne, gan pilnīgi jauni papīra eiro – bet izvēle, ar ko norēķināties, vismaz pagaidām paliks mūsu rokās.