Siltumsūknis var ietaupīt ne tik daudz, kā gaidījāt: pirmā ziema dažkārt sagādā ļoti nepatīkamu pārsteigumu

Siltumsūknis mūsdienās daudziem māju īpašniekiem šķiet gandrīz pašsaprotams risinājums: mazāki apkures rēķini, mazāk darba, nekādas malkas nešanas, pelnu tīrīšanas vai pastāvīgas domāšanas par to, cik kurināmā vēl atlicis ziemai. Reklāmās viss izskatās vēl vienkāršāk – uzstādīji, iestatīji vēlamo temperatūru, un sistēma pati klusi darbojas. Tomēr pirmā ziema dažkārt sagādā pavisam citas emocijas. Gaidītā „lūk, cik daudz ietaupījām” vietā rodas jautājums: kāpēc patērēts tik daudz elektroenerģijas un kāpēc rēķins ir krietni lielāks, nekā tika solīts aprēķinos?

Tas vēl nenozīmē, ka siltumsūknis ir slikts vai ka pati tehnoloģija nedarbojas. Ļoti bieži pirmā sezona vienkārši izgaismo lietas, par kurām pirms uzstādīšanas neviens nopietni nebija padomājis. Mājai var būt ievērojami lielāki siltuma zudumi, nekā tika uzskatīts, radiatori var būt pielāgoti augstākai temperatūrai, siltumsūknis var būt nepareizi izvēlēts pēc jaudas, sistēma var būt nesabalansēta, apkures līkne pārāk augsta, bet elektriskais papildu sildītājs – ieslēgties daudz biežāk, nekā vajadzētu. Galu galā viens un tas pats siltumsūknis divās dažādās mājās var uzrādīt pilnīgi atšķirīgu rezultātu.

Tāpēc vērtēt siltumsūkni tikai pēc tā zīmola vai tehniskajā lapā norādītā COP skaitļa būtu pārāk vienkārši. Faktisko patēriņu ietekmē gandrīz visa māja: tās siltinājums, logi, jumts, grīdas, apkures sistēma, āra temperatūra, iedzīvotāju paradumi, vēlamā temperatūra telpās un pat tas, cik daudz karstā ūdens ģimene patērē.

Kāpēc siltumsūknis vispār tiek uzskatīts par ekonomisku

Atšķirībā no gāzes, malkas vai cita katla, kas darbojas pēc degšanas principa, siltumsūknis siltumu tieši „nerada”, sadedzinot kurināmo. Tas paņem enerģiju no apkārtējās vides – gaisa, grunts vai ūdens – un, izmantojot elektrisko kompresoru, pārnes to uz mājas apkures sistēmu.

Tieši tāpēc labvēlīgos apstākļos no vienas patērētās kilovatstundas elektroenerģijas var iegūt vairākas kilovatstundas siltuma. Tehniskajos aprakstos to visbiežāk izsaka ar COP rādītāju. Ja COP ir 4, tas nozīmē, ka konkrētos pārbaudes apstākļos sistēma no vienas kilovatstundas elektroenerģijas saražoja aptuveni četras kilovatstundas siltuma.

Un te sākas pirmais pārpratums. Cilvēks ierauga skaitli „4” un dabiski sagaida, ka tā būs visu ziemu. Tomēr COP nav nemainīgs skaitlis. Tas mainās atkarībā no āra temperatūras, no tā, kādas temperatūras ūdens sūknim jāsagatavo, un kāda starpība starp avotu un apkures sistēmu tam jāpārvar.

Kad ārā ir silts, bet grīdas apkurei nepieciešams tikai salīdzinoši zemas temperatūras ūdens, sūknim strādāt ir viegli. Kad valda sals, bet vecie radiatori pieprasa daudz karstāku ūdeni, situācija ir pavisam cita. Tad kompresoram jādarbojas intensīvāk, un efektivitāte samazinās.

Tāpēc jāskatās ne tikai uz momentāno COP, bet arī uz sezonālo efektivitāti. Tā daudz labāk parāda, kā sistēma darbojas visas apkures sezonas laikā – mainoties laikapstākļiem, notiekot atkausēšanas cikliem, ieslēdzoties palīgkomponentiem un mainoties apkures nepieciešamībai.

Siltumsūkņi 2026Attēls: Ilustratīvs attēls

Lielu rēķinu bieži „rada” nevis pats sūknis, bet māja

Var iegādāties ļoti labu un dārgu siltumsūkni, bet, ja tas apsilda māju, caur kuru siltums vienkārši aizplūst laukā, brīnuma nebūs. Nesiltinātas sienas, vecs jumts, slikti logi, aukstuma tilti, nenoblīvētas durvis vai aukstas grīdas nozīmē vienu – sistēmai būs jāsaražo vairāk siltuma tikai tāpēc, lai telpās saglabātos vēlamā temperatūra.

Tāpēc pirms siltumsūkņa izvēles svarīgākajam solim vajadzētu būt nevis kataloga šķirstīšanai, bet mājas siltuma zudumu aprēķinam. Un te nevar vienkārši paskatīties, cik kvadrātmetru ir mājai vai kādas jaudas vecais katls atradās katlu telpā.

Vecajās mājās katli bieži tika izvēlēti ar ievērojamu rezervi. Ja kādreiz bija uzstādīts 25 kW katls, tas vēl nenozīmē, ka mājai patiesībā nepieciešams 25 kW siltumsūknis. Tāpat nevar akli izvēlēties iekārtu tikai pēc formulas „tik kvadrātmetru – tik kilovatu”.

Pārāk vājas jaudas iekārta aukstās dienās var vairs nespēt nodrošināt mājas vajadzības un biežāk ieslēgt elektrisko teni. Pārāk jaudīgs sūknis noteiktos apstākļos var pārāk bieži ieslēgties un izslēgties, bet šāda ciklēšanās ne vienmēr nāk par labu ne efektivitātei, ne kompresoram. Tiesa, daudz kas ir atkarīgs no konkrētā modeļa, tā modulācijas diapazona un sistēmas projektēšanas.

Dažkārt racionālākais risinājums pirms jaunas apkures sistēmas uzstādīšanas ir nevis pats siltumsūknis, bet mājas siltināšana. Jumta, pārseguma vai sienu siltināšana, logu nomaiņa, lielu gaisa necaurlaidību novēršana var samazināt kopējo mājas siltuma patēriņu tik ļoti, ka vēlāk pietiks ar mazāku un lētāku siltumsūkni. Un pats svarīgākais – mazāki siltuma zudumi ir izdevīgi neatkarīgi no tā, ar ko māja tiek apsildīta.

Lielāko atšķirību rada ūdens temperatūra

Siltumsūknis visekonomiskāk darbojas tad, kad tam nav jāsagatavo ļoti karsts ūdens. Tāpēc tas tik labi sader ar grīdas apkuri. Lielais grīdas laukums ļauj apsildīt telpu, izmantojot samērā zemas temperatūras ūdeni, tādēļ kompresoram nav nepārtraukti jādarbojas „ar lieliem apgriezieniem”.

Tas pats princips attiecas uz sienu vai griestu apkuri, lielākiem zemas temperatūras radiatoriem un ventilatoru konvektoriem. Jo zemāka ūdens temperatūra nepieciešama mājas apsildīšanai, jo labvēlīgākos apstākļos darbojas pats sūknis.

Problēmas biežāk sākas vecākās mājās, kur radiatori tika projektēti katlam un augstai pieplūdes ūdens temperatūrai. Ja telpa normāli uzsilst tikai tad, kad radiatoros plūst ļoti karsts ūdens, siltumsūknim būs jādarbojas smagāk. Efektivitāte kritīsies, bet elektroenerģijas patēriņš pieaugs.

Tas nenozīmē, ka siltumsūknis mājai ar radiatoriem automātiski nav piemērots. Vienkārši jāpārbauda, vai esošie radiatori spēs atdot pietiekami daudz siltuma arī pie zemākas ūdens temperatūras. Dažkārt situāciju var atrisināt, nomainot tikai dažus mazākus radiatorus pret lielākiem, noregulējot plūsmas un hidrauliski sabalansējot sistēmu. Tomēr par to labāk domāt pirms uzstādīšanas, nevis tad, kad pirmajā ziemā telpās ir vēsi un jāpaaugstina ūdens temperatūra.