Applūdis ceļš var maksāt dzinēju: cik dziļš ūdens automašīnai jau kļūst bīstams

Šķiet, ka peļķē ietilpst tikai lietusūdens, nevis nopietns drauds automašīnai. Tomēr pietiek ar stiprāku lietusgāzi, zem viadukta izveidojušos ūdens uzkrājumu vai applūdušu lauku ceļu, un vadītāja priekšā paveras šis nepatīkamais skats: vairāki automobiļi jau brauc, ūdens viļņojas, bet apgriezties īsti negribas. Īpaši tad, ja steidzaties uz darbu, vedat bērnus vai redzat, ka līdz mājām palicis pavisam nedaudz.

Lielākā kļūda šādā vietā ir spriest pēc citas automašīnas. Augstāks apvidus automobilis, smagāka mašīna vai vadītājs, kurš vienkārši riskē vairāk, to pašu peļķi var pārvarēt bez sekām. Jūsu automašīnai daži papildu centimetri reizēm nozīmē nevis slapjus apavus, bet ūdens iekļūšanu tur, kur tam nevajadzētu būt.

Bīstamību nosaka ne tikai ūdens dziļums

Nav viena skaitļa, no kura ūdens kļūst bīstams visām automašīnām. Atšķiras klīrenss, gaisa ieplūdes atveres atrašanās vieta, dzinēja aizsardzība, automašīnas stāvoklis un pat tas, cik ātri ūdenī iebrauc. Tomēr ūdens, kas jau sniedzas līdz automašīnas sliekšņiem vai paceļas augstāk par riteņu vidusdaļu, nav vieta, kur vērts izmēģināt veiksmi.

Pat samērā sekla peļķe var būt viltīga, ja tajā iebrauc pārāk ātri. Priekšpusē izveidojies vilnis paceļas daudz augstāk par mierīga ūdens līmeni un var sasniegt gaisa ieplūdes atveri, elektrības savienojumus vai citus jutīgus mezglus. Tāpēc vadītājs nereti domā, ka pārvarēs tikai dažus desmitus centimetru dziļu ūdens posmu, bet pats ātrums viņam izveido krietni dziļāku „peļķi“.

Īpaši piesardzīgi jāvērtē ūdens, kura dibenu nevar redzēt. Zem līdzenās virsmas var slēpties bedre, nobrucusi ceļa mala, atvērta aka vai straumes atnesti zari. Ja ūdens izskatās duļķains, ceļa malas vairs nav redzamas un jūs nevarat novērtēt tā dziļumu, saprātīgākais risinājums bieži vien ir nevis varonīgi braukt uz priekšu, bet meklēt citu ceļu.

Dzinējam visbīstamākais nav mitrums, bet ūdens malks

Automašīna var izturēt lietu, slapju ceļu un ūdens šļakatas – tā tam arī ir paredzēta. Problēmas sākas tad, kad ūdens nonāk dzinēja gaisa ieplūdes sistēmā. Dzinējs var saspiest gaisu, bet ne ūdeni, tāpēc šāds mēģinājums var beigties ar nopietnu mehānisku bojājumu.

Vadītājam tas bieži notiek ļoti ātri: automašīna iebrauc dziļākā vietā, dzinējs pēkšņi noslāpst, bet pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem to iedarbināt problēma tikai palielinās. Šādā brīdī svarīgākais ir vēlreiz nespiest starteri, cerot, ka mašīna „izkleposies“. Ja jums ir aizdomas, ka ūdens iekļuvis ieplūdes sistēmā, automašīna jāatstāj mierā un jāizsauc palīdzība.

Ūdens var nodarīt kaitējumu arī bez dramatiska dzinēja bojājuma. No tā cieš ģenerators, elektrības savienojumi, bremžu detaļas, gultņi, salona paklāji un izolācija. Dažkārt automašīna pēc applūšanas vēl brauc it kā nekas nebūtu noticis, taču pēc dažām dienām iedegas brīdinājuma lampiņas, parādās dīvainas skaņas, aizsvīst lukturi vai salonā jūtama mitruma smaka.

Applūdis ceļš var maksāt dzinēju: cik dziļš ūdens automašīnai jau kļūst bīstamsAttēls: Unsplash / Wes Warren

Steidzīgs vadītājs redz ceļu, ģimene – papildu risku

Viens cilvēks uz applūdušu posmu var raudzīties kā uz neērtību, kas ļaus ietaupīt dažas minūtes. Taču ģimenei ar bērniem apturēta automašīna ūdenī nozīmē pavisam citas rūpes: droši izkāpt, pasargāt bērnus no straumes, gaidīt palīdzību un izlemt, kur patverties lietus laikā. Senioram vai mazāk pieredzējušam vadītājam šāda situācija var kļūt arī vienkārši bīstama.

Ir arī otra puse – apkārtējo spiediens. Aiz muguras braucošās automašīnas, nepacietīgs signāls vai priekšā aiztraukušais vadītājs var pamudināt riskēt, lai gan iekšēji jūtat, ka ūdens ir par daudz. Tomēr par jūsu automašīnas remontu, sabojāto dienu un iespējamo apdraudējumu pasažieriem šie nepacietīgie vadītāji neatbildēs.

Ceļu uzturētājiem un pašvaldībām applūdušas vietas arī nav sīkums, īpaši tur, kur ūdens uzkrājas pēc katras stiprākas lietusgāzes. Skaidri marķēts slēgts posms vai laikus uzstādīti brīdinājumi ļauj vadītājam pieņemt lēmumu agrāk, nevis tad, kad ceļš jau pārvēršas par nezināmu ūdenstilpi. Tomēr pirmais cilvēks, kuram pie stūres jānovērtē situācija, joprojām ir pats vadītājs.

Ja tomēr jābrauc – bez viļņa un bez panikas

Ja ūdens dziļums ir skaidrs, posms ir īss un cita ceļa patiešām nav, jābrauc ļoti lēni un vienmērīgi. Mērķis nav ar ātrumu „izsist cauri“ peļķei, bet neizraisīt lielu vilni automašīnas priekšā. Strauja paātrināšanās, apdzīšana vai mēģinājums izgriezties ūdenī var nodarīt vairāk kaitējuma nekā pats applūdušais ceļš.

Ūdenī labāk neapstāties un bez nepieciešamības nepārslēgt pārnesumus. Pēc izbraukšanas drošā vietā dažas reizes viegli jānospiež bremzes, lai no bremžu diskiem un klučiem aizvadītu mitrumu un atjaunotu ierasto bremzēšanas sajūtu. Ja pēc tam automašīna sāk raustīties, slikti reaģē uz akseleratoru, iedegas brīdinājuma lampiņas vai dzirdamas neparastas skaņas, braucienu turpināt nevajadzētu.

Bet, ja ūdens ir tik dziļš, ka kaut dažas sekundes šaubāties, šīs šaubas vērts pieņemt kā atbildi. Apgriešanās var maksāt desmit papildu minūtes, bet nepārdomāta braukšana – evakuatoru, servisu un lielu rēķinu. Uz ceļa nav balvas par to, ka pirmais pārvarēji peļķi.

Applūdis ceļš ir bīstams nevis tāpēc, ka ūdens vienmēr sabojā automašīnu, bet tāpēc, ka vadītājs bieži redz tikai tā virsmu, nevis to, kas slēpjas zem tās. Dažkārt visbriedušākais lēmums pie stūres izskatās pavisam neiespaidīgi – mierīgi ieslēgt pagrieziena rādītāju un doties atpakaļ. Vai tiešām dažas ietaupītas minūtes ir riska vērtas, lai atstātu dzinēju tur, kur vakar vēl bija ceļš?