Ķiploki līdz pavasarim nesaglabājas vienas kļūdas dēļ: tā galviņas sāk pelēt un dīgt

Rudenī daudzi pārnes mājās vai iegādājas vairāk ķiploku ar domu, ka to pietiks līdz pavasarim. Šķiet, kas tur sarežģīts: ieliki kastē, skapītī vai pagrabā un aizmirsi. Taču pēc dažām nedēļām sākas nepatikšanas – vienas galviņas kļūst mīkstas, citas sāk dīgt, vēl citas pārklājas ar pelēcīgu pelējumu vai vienkārši izžūst tik ļoti, ka daiviņas kļūst gandrīz tukšas.

Visbiežāk ķiploki sabojājas nevis tāpēc, ka tie bijuši slikti. Tie vienkārši tiek glabāti nepiemērotā vietā. Ķiplokiem visvairāk kaitē trīs lietas: siltums, mitrums un gaisa trūkums. Ja šie apstākļi sakrīt, pat skaistas, veselas galviņas ilgi nesaglabājas.

Labā ziņa ir tā, ka ķiplokiem nav vajadzīgs nekāds dārgs aprīkojums. Pietiek tos pareizi sagatavot, neielikt plastmasas maisiņā un izvēlēties vietu, kur ir sauss, tumšs un vēss, bet ne mitrs.

Kāpēc ķiploki sāk bojāties?

Ķiploks ir diezgan izturīgs, taču tas ir ļoti jutīgs pret glabāšanas apstākļiem. Ja to glabājat siltumā, galviņas ātrāk pamostas un sāk dzīt asnus. Tad daiviņas pamazām zaudē sulīgumu, kļūst mīkstākas, garša kļūst vājāka, un pats ķiploks vairs neizskatās tik svaigs.

Mitrums ir vēl bīstamāks. Ja galviņas saņem pārāk daudz mitruma vai ap tām nav gaisa kustības, uz mizas var parādīties pelējums. Sākumā tas var izskatīties kā mazs plankumiņš, bet vēlāk ātri pāriet arī uz citām galviņām, īpaši, ja tās saliktas kaudzē.

Sliktākais risinājums ir glabāt ķiplokus plastmasas maisiņā. Plastmasa aiztur mitrumu, ķiploki neelpo, un iekšpusē veidojas tāda kā maza siltumnīca. Šādi apstākļi ir ļoti piemēroti nevis ilgstošai glabāšanai, bet gan bojāšanās veicināšanai.

Ledusskapis ne vienmēr ir laba vieta

Daļa cilvēku ķiplokus liek ledusskapī, jo šķiet, ka vēsāk nozīmē labāk. Taču ķiplokiem ledusskapis bieži vien nav labākā izvēle. Tur var būt pārāk daudz mitruma, bet, izņemot galviņu siltākā virtuvē, uz tās var veidoties kondensāts.

Vēl viena problēma – ledusskapī glabāti ķiploki dažkārt sāk dīgt ātrāk, īpaši, ja vēlāk nonāk istabas temperatūrā. Tāpēc ledusskapis der vien īslaicīgai glabāšanai vai jau nomizotām daiviņām, bet visai ziemas ražai labāk meklēt citu vietu.

Arī pagrabs ne vienmēr ir ideāls. Ja tas ir sauss, vēss un labi vēdināms, ķiploki var saglabāties lieliski. Bet, ja pagrabā ir mitrs, uz sienām krājas kondensāts un jūtama pelējuma smaka, ķiplokiem tur būs slikti. Tie sāks pelēt vai kļūs mīksti.

Kā sagatavot ķiplokus glabāšanai?

Svarīgākais darbs sākas vēl pirms ķiploku ievietošanas traukos. Galviņām jābūt sausām. Ja ķiploki ir no dārza, tie labi jāizžāvē ēnainā, sausā un vēdināmā vietā. Tieša saule nav nepieciešama, jo tā var pārāk stipri sakarsēt ķiplokus, bet gaisam ir brīvi jākustas.

Pareizi sagatavota ķiploka miza ir sausa un čaukstoša, bet pati galviņa – cieta un blīva. Ja galviņa ir mīksta, ar iespiedumiem, plankumiem, plaisām vai pelējuma pazīmēm, labāk to neglabāt kopā ar veselajām. Šādas galviņas jāizlieto vispirms vai jāizmet, ja redzamas skaidras bojāšanās pazīmes.

Pirms glabāšanas ķiplokus nevajag mizot. Tos nevajag arī mazgāt. Mazgājot jūs tikai pievienosiet mitrumu, kas vēlāk var kļūt par bojāšanās iemeslu. Pietiek maigi notīrīt zemes paliekas, ja tādas ir, un atlasīt veselās galviņas.

Stikla burka var palīdzēt, taču ir viens nosacījums

Viens ērts veids dzīvoklī ir glabāt ķiplokus tīrās un pilnīgi sausās stikla burkās. Taču ir ļoti svarīgs nosacījums: burku nedrīkst cieši aizskrūvēt ar vāciņu. Ja to aizvērsiet hermētiski, ķiploki neelpos, iekšpusē var uzkrāties mitrums, un rezultāts būs pretējs.

Vislabāk ķiploku galviņas brīvi salikt sausā burkā, nesaspiežot tās citu pie citas. Starp tām jāpaliek nedaudz gaisa. Burkas augšpusi var pārklāt ar vairākām marles kārtām vai tīru plānu audumu un nostiprināt ar gumiju. Tā ķiploki būs pasargāti no putekļiem, bet joprojām saņems gaisu.

Šādas burkas glabājiet tumšā, sausā vietā: virtuves skapītī, pieliekamajā, vēsākā istabas stūrī. Svarīgi, lai tuvumā nebūtu radiatora, cepeškrāsns, plīts virsmas vai tiešu saules staru. Siltums pamodina ķiplokus, tāpēc tie ātrāk sāk dīgt.

Der arī senās vienkāršās metodes

Ja burkas nav ērtas, var izmantot auduma maisiņus, tīkla maisiņus, papīra maisiņus ar caurumiņiem vai pītus grozus. Galvenais, lai ķiploki netiktu nosmacēti un neatrastos mitrumā.

Senāk cilvēki ķiplokus bieži pina bizēs un karināja sausā, vēsā vietā. Tas ir ne tikai skaisti, bet arī praktiski – galviņas tiek labi vēdinātas, tās ir viegli apskatīt, bet bojātu galviņu var ātri pamanīt.

Ķiplokus nevajadzētu glabāt blakus ļoti mitriem dārzeņiem, īpaši, ja tie sāk pūt. Tāpat labāk tos nenovietot pie siltumu izstarojošām sadzīves ierīcēm. Virtuvē virs plīts vai blakus cepeškrāsnij ķiplokiem nav laba vieta, pat ja šķiet ērti.

Pārbaudiet ik pēc dažām nedēļām

Pat ja visu esat izdarījuši pareizi, ķiplokus laiku pa laikam ir vērts apskatīt. Ik pēc divām vai trim nedēļām pārbaudiet galviņas un izņemiet tās, kas sākušas kļūt mīkstas, dīgt vai pelēt. Viena slikta galviņa var sabojāt daļu atlikušās ražas, ja ilgi gulēs tai blakus.

Ja pamanāt, ka ķiploki sāk dīgt, vispirms izlietojiet tieši tos. Asniņš vēl nenozīmē, ka ķiploks ir pilnīgi nederīgs, taču tas jau zaudē daļu kvalitātes. Ja daiviņas ir cietas, bez pelējuma un nepatīkamas smakas, tās var izmantot pārtikā, tikai garša var būt nedaudz asāka vai rūgtāka.

Bet, ja redzat pelējumu, spēcīgu nepatīkamu smaku, mīkstas vai slapjas vietas, šādu ķiploku labāk vairs nemēģināt glābt. Nogriezt vienu bojāto vietu ne vienmēr ir pietiekami, jo bojāšanās var būt dziļāka, nekā redzams no ārpuses.

Īss noteikums, lai ķiploki saglabātos ilgāk

Ķiplokiem nepieciešama sausa, tumša, vēsa un vēdināma vieta. Tiem nepatīk plastmasa, hermētiski trauki, siltums un mitrums. Pirms glabāšanas galviņām jābūt labi izžāvētām, nemizotām un veselām.

Ja ķiplokus glabāsiet brīvi, nepārblīvēsiet, cieši neaizvērsiet un laiku pa laikam pārbaudīsiet, tie var saglabāties sausi, blīvi un lietošanai piemēroti līdz pavasarim. Dažkārt visa atšķirība slēpjas nevis pašā ķiplokā, bet vienā vienkāršā lietā – vai ļaujat tam elpot.