Šīs 8 tējas ir vērts turēt mājās: tās var palīdzēt tad, kad organismā gruzd iekaisums

Tēja daudziem šķiet vienkāršs dzēriens: vieni to dzer vakarā, citi kafijas vietā, bet vēl citi par to atceras tikai tad, kad ir saaukstējušies. Tomēr dažas tējas var būt kas vairāk nekā silta krūze rokās. Tās satur augu savienojumus, antioksidantus un polifenolus, kas var palīdzēt organismam cīnīties ar oksidatīvo stresu un uzturēt normālu iekaisuma procesu kontroli.

Ir svarīgi saprast vienu lietu: tēja nav zāles, un tā neizārstēs slimības. Ja cilvēks katru dienu ēd daudz cukura, treknu ātro ēdienu, maz guļ, nekustas un pastāvīgi izjūt stresu, viena krūze zaļās tējas brīnumu neizdarīs. Tomēr kā daļa no veselīgāka ikdienas dzīvesveida tēja var būt ļoti labs ieradums, īpaši tad, ja ar to aizstājat saldos dzērienus.

Kāpēc tēja tiek saistīta ar iekaisuma mazināšanu?

Par hronisku iekaisumu bieži runā saistībā ar sirds un asinsvadu slimībām, locītavu problēmām, vielmaiņas traucējumiem un vispārēju organisma nogurumu. Tas nav tas pats, kas akūts iekaisums pēc traumas vai infekcijas. Hronisks iekaisums var klusi turpināties ilgu laiku, un cilvēks to bieži sajūt tikai kā sliktāku pašsajūtu, enerģijas trūkumu vai saasinājušās veselības problēmas.

Daudzu tēju vērtība slēpjas polifenolos. Tie ir dabiski augu savienojumi, kas darbojas kā antioksidanti. Tie palīdz neitralizēt brīvos radikāļus un var veicināt labāku šūnu aizsardzību. Vienkārši sakot, laba tēja nav tikai „silts ūdens ar garšu” – dažos gadījumos tas ir diezgan spēcīgs augu izcelsmes dzēriens.

8 tējas, kuras vērts izvēlēties biežāk

Zaļā tēja parasti tiek minēta pirmā. Tā satur katehīnus, īpaši EGCG, kas tiek saistīts ar antioksidantu iedarbību. Zaļā tēja ir piemērota no rīta vai dienas laikā, taču jutīgākiem cilvēkiem to nevajadzētu dzert vēlu vakarā, jo tā satur kofeīnu.

Kurkumas tēja jeb tā dēvētais zelta piens tiek novērtēts kurkumīna dēļ. Tā ir kurkumas aktīvā viela, ko bieži saista ar pretiekaisuma īpašībām. Lai kurkumīns labāk uzsūktos, dzērienam var pievienot šķipsniņu melno piparu un nedaudz piena vai augu dzēriena.

Melnā tēja arī nav tikai stiprāks dzēriens brokastīs. Tā satur teflavīnus un citus savienojumus, kas var būt noderīgi asinsvadiem un sirds veselībai. Tā kā melnā tēja satur kofeīnu, to vislabāk dzert dienas pirmajā pusē.

Ingvera tēja īpaši piemērota tad, kad gribas sildošu dzērienu. Ingveru bieži izmanto gremošanas veicināšanai, sliktas dūšas un smaguma sajūtas mazināšanai. Tam piemīt arī antioksidanta īpašības. Taču svarīgi nepārspīlēt: ļoti stipra ingvera tēja jutīgam kuņģim var būt pārāk asa.

Uluns ir sava veida starpposms starp zaļo un melno tēju. Tā garša ir maigāka nekā melnajai, bet piesātinātāka nekā zaļajai tējai. Uluns satur polifenolus, tāpēc tā var būt laba izvēle tiem, kuri vēlas dažādību un nevēlas katru dienu dzert vienu un to pašu tēju.

Kumelīšu tēju visbiežāk dzer vakarā, un ne bez iemesla. Tā nesatur kofeīnu, maigi nomierina, var palīdzēt atslābināties un bieži tiek izvēlēta jutīgākai gremošanas sistēmai. Tā ir laba tēja tiem, kuri vakarā vēlas siltu dzērienu, bet nevēlas sabojāt miegu.

Balto tēju apstrādā vismazāk. Tāpēc tajā saglabājas daudz dabisko augu savienojumu. Tai ir maiga garša, tā nav tik rūgta kā dažas zaļās tējas, tāpēc tā var būt piemērota cilvēkiem, kuriem nepatīk stipri dzērieni.

Rooibos, ko dēvē arī par sarkano tēju, patiesībā nav klasiskā tēja no tējas koka lapām, taču tā ir ļoti iecienīta, jo nesatur kofeīnu. Rooibos ir piemērots vakarā, vecākiem bērniem, cilvēkiem, kuri ir jutīgāki pret kofeīnu, un tiem, kuri vēlas maigu, dabiski saldenu garšu.

Garda melnā tējaAttēls: Ilustratīvs attēls

Kā dzert tēju, lai tā patiešām būtu noderīga?

Lielākā kļūda ir pārvērst labu tēju par desertu krūzē. Ja katrai krūzei pievienojat vairākas tējkarotes cukura, ieguvums ļoti ātri samazinās. Iekaisuma procesiem nelabvēlīgs ir tieši pastāvīgs pārmērīgs cukura patēriņš, tāpēc tēju vislabāk dzert bez cukura vai ar ļoti nelielu tā daudzumu.

Garšas uzlabošanai var pievienot citrona šķēlīti, apelsīna miziņu, ābola gabaliņu, kanēli vai nedaudz piena. Tikai medu nevajadzētu likt verdošā ūdenī – labāk pagaidīt, līdz tēja atdziest. Ja mērķis ir samazināt cukura daudzumu uzturā, arī medu ir vērts lietot mēreni.

Vēl viena svarīga lieta ir regularitāte. Viena krūze reizi nedēļā lielu atšķirību neradīs. Labāk izvēlēties 2–3 iecienītākās tējas un mainīt tās atkarībā no dienas laika: no rīta zaļo vai melno tēju, dienā ulunu, vakarā kumelīšu tēju vai rooibos.

Kam vajadzētu būt piesardzīgākiem?

Lai gan tējas šķiet nekaitīgas, dažiem cilvēkiem jābūt piesardzīgiem. Zaļā, melnā tēja un uluns satur kofeīnu, tāpēc tās var nebūt piemērotas vakarā, cilvēkiem ar paaugstinātu jutību pret kofeīnu, trauksmi vai miega problēmām. Kurkuma un ingvers dažos gadījumos var nebūt piemēroti, lietojot asinis šķidrinošus medikamentus vai noteiktu gremošanas problēmu gadījumā.

Ja jums ir hroniskas slimības, lietojat medikamentus, esat stāvoklī vai jums ir nopietni kuņģa, aknu, nieru vai asins recēšanas traucējumi, par stiprām zāļu tējām ir vērts konsultēties ar ārstu. Tēja var būt labs ieradums, taču tai nevajadzētu aizstāt ārstēšanu.

Labākā pieeja ir ļoti vienkārša: izvēlieties tēju kā veselīgāku ikdienas dzērienu, nevis kā brīnumlīdzekli. Mazāk cukura, vairāk kustību, normālāks miegs, vienkāršāks uzturs un dažas labas tējas krūzes dienā – lūk, kombinācija, kas organismam sniedz daudz vairāk nekā tikai skaists solījums uz iepakojuma.