Asinsspiediena mērītājs rāda atšķirīgus skaitļus: rokas stāvoklis var maldināt

no rīta skaitlis šķiet pavisam mierīgs, bet vakarā, jau pēc dažām minūtēm, ekrānā mirgo krietni lielāks. Cilvēks izmēra vēlreiz – rezultāts ir citāds. Tad sākas pazīstamais rituāls: varbūt baterijas tūlīt beigsies, varbūt ierīce ir salūzusi, vai arī spiediens patiešām svārstās tā, ka atliek vien satraukties.

Tomēr dažkārt vainīgs nav ne mērītājs, ne pat sirds. Pietiek turēt roku nolaistu uz ceļiem, saspringti izstiept to gaisā vai novietot pārāk augstu uz galda, un skaitļi var neatspoguļot ierasto asinsspiedienu. Šāds sīkums, kas šķiet gandrīz smieklīgs, kad cilvēks mēra „tikai ātri“, var izraisīt pavisam nopietnu satraukumu.

Asinsspiediena mērīšana nav eksāmens, kas jāiztur nevainojami. Tomēr tai ir savi noteikumi, jo mērītājs fiksē konkrētā brīža stāvokli, un šis brīdis ļoti ir atkarīgs no ķermeņa stāvokļa, elpošanas, sarunas un pat no tā, vai tikko steidzāties augšup pa kāpnēm.

Ja roka atrodas uz ceļiem, skaitļi var šķist biedējošāki

Bieža aina mājās: cilvēks apsēžas uz dīvāna, uzliek manšeti un mēra asinsspiedienu, roku atstājot uz ceļiem. Ērti, nekas papildus nav jāsagatavo. Tomēr šāda roka parasti atrodas zemāk par sirds līmeni, tāpēc rezultāts var būt izkropļots un šķist lielāks, nekā tas būtu, roku turot pareizi.

Otra galējība – roka tiek turēta pacelta vai novietota uz pārāk augstas virsmas. Tad rādījums var novirzīties pretējā virzienā. Būtība ir vienkārša: mērot asinsspiedienu augšdelmā, manšetei vajadzētu atrasties aptuveni sirds līmenī. Ne pie pleca, ne pie vēdera un ne kaut kur gaisā, kamēr roka pamazām nogurst.

Roku ieteicams ērti atbalstīt pret galdu, roku balstu vai spilvenu, lai tā nebūtu jāsasprindzina. Ķermeņa sasprindzinājums nav neitrāls stāvoklis: kad cilvēks cenšas noturēt roku nekustīgi, saraujas vai gaida rezultātu kā loterijas biļetes izlozi, organisms var reaģēt. Dažkārt vislielāko satraukumu izraisa nevis pats asinsspiediens, bet ļoti cilvēciskā vēlme ieraudzīt „labu“ skaitli.

Ne mazāk svarīga ir arī manšetes atrašanās vieta. Tā jāuzliek uz kaila augšdelma, nevis uz džempera vai krekla piedurknes, un jāpieguļ atbilstoši ierīces instrukcijai. Ja manšete ir nepiemērota izmēra vai uzlikta pavirši, pat ideāli atbalstīta roka nepasargās no apšaubāma rezultāta.

Asinsspiediena mērītājs rāda atšķirīgus skaitļus: rokas stāvoklis var maldinātAttēls: Pexels / Gustavo Fring

Atšķirīgi rādījumi ne vienmēr nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā

Asinsspiediens nav nemainīgs skaitlis visas dienas garumā. Tas var mainīties pēc kafijas, cigaretes, fiziskas slodzes, sātīgākas maltītes, strīda pa tālruni vai steigas uz darbu. Pat pilns urīnpūslis un nepacietīga gaidīšana, līdz ierīce beigs piepūst manšeti, var ietekmēt mērījuma brīdi.

Tāpēc viens nejauši augstāks rādījums vēl nav spriedums. Saprātīgāk ir dažas minūtes mierīgi pasēdēt, nerunāt, turēt pēdas uz grīdas, nesakrustot kājas un pēc tam mērījumu atkārtot. Ja mēra vairākas reizes pēc kārtas, starp mērījumiem ir lietderīgi īsi pagaidīt un pierakstīt rezultātus, nevis izvēlēties vienu – pašu biedējošāko vai pašu skaistāko.

Īpaši bieži rādījumu dēļ apjūk gados vecāki cilvēki, kuri mēra asinsspiedienu katru dienu un pamana pat nelielas izmaiņas. Vecāki var satraukties, kad nogurušam ģimenes loceklim pēc darba skaitlis pēkšņi paaugstinās. Strādājoši cilvēki bieži pārbauda asinsspiedienu steigā automašīnā, birojā vai virtuvē starp diviem darbiem – tieši tad mierīga mērīšana kļūst vairāk par teoriju nekā realitāti.

Tomēr nevajadzētu ignorēt arī pastāvīgi atkārtotus augstus vai ļoti atšķirīgus rādījumus, īpaši, ja vienlaikus jūtamas sāpes krūtīs, elpas trūkums, stipras galvassāpes, vājums, redzes vai runas traucējumi. Šādos gadījumos ir svarīgi negaidīt, līdz mājas mērītājs parādīs „ideālāku“ skaitli, bet vērsties pēc neatliekamas palīdzības. Ja satraucoši rādījumi atkārtojas bez akūtiem simptomiem, tos būtu vērts pārrunāt ar ārstu, parādot pierakstītos mērījumus un apstākļus.

Laba mērīšana sākas nevis ar pogu

Pirms mērīšanas ieteicams vismaz dažas minūtes mierīgi pasēdēt. Mugurai vajadzētu būt atbalstītai, pēdām – balstīties pret grīdu, bet rokai ar manšeti – atslābinātai un atbalstītai sirds līmenī. Sarunas, tālruni un ziņu virsrakstus labāk uz brīdi atlikt: dažkārt tie paaugstina asinsspiedienu ātrāk nekā stipra kafija.

Ja iespējams, mēriet līdzīgā laikā un līdzīgos apstākļos. Tas palīdz ieraudzīt nevis nejaušu dienas lēcienu, bet patiesāku tendenci. Cilvēkam, kurš pēc ārsta ieteikuma seko asinsspiedienam, pieraksti par laiku, pašsajūtu un rezultātiem bieži būs noderīgāki nekā viens no satraukta vakara atcerēts skaitlis.

Arī ģimenes locekļi var palīdzēt nevis ar atgādinājumiem „izmēri vēlreiz“, bet ar vienkāršu kārtību mājās: ērtu galdu, krēslu ar atzveltni, vietu, kur atbalstīt roku, un piecpadsmit mierīgām minūtēm. Tas ir aktuāli gan senioram, kuram ir grūti noturēt roku vienā stāvoklī, gan cilvēkam pēc garas darba dienas, kad gribas tikai ātri pārbaudīties un sagāzties uz dīvāna.

Mājas mērītājs neaizstāj ārsta vērtējumu, bet var kļūt par ļoti noderīgu rīku, ja to izmanto mierīgi un konsekventi. Dažkārt ir vērts ar savu ierīci aiziet pie veselības aprūpes speciālista un pārbaudīt, vai manšete ir piemērota un mērīšanas tehnika pareiza. Tas ir daudz mazāk nogurdinoši nekā katru vakaru minēt, kuram ekrāna skaitlim ticēt.

Asinsspiediena rādījums nav tikai ierīces spriedums par jūsu veselību – tas ir arī konkrētā mirkļa attēls. Tāpēc, pirms satraukties par vienu skaitli, ir vērts paskatīties uz savu roku: varbūt tā vienkārši atradās ne tur, kur tai vajadzēja būt.