Automobilis vai koplietošanas pakalpojums? Viļņas iedzīvotāja Jūlija 5 gados aprēķināja 12 600 eiro starpību: personīgais automobilis zaudēja

18 000 eiro vērtu automobili Jūlija (vārds mainīts) kādā vakarā ierakstīja kalkulatorā līdzās saviem ierastajiem braucieniem pa Viļņu. Gadā viņa nobrauc aptuveni 7 000 kilometru, tāpēc nolēma salīdzināt: vai piecus gadus uzturēt personīgo automobili, vai tiem pašiem braucieniem izvēlēties koplietošanas pakalpojumu. Viņas secinājums bija skarbs – saskaņā ar izvēlēto scenāriju personīgais automobilis izmaksātu par 12 600 eiro vairāk.

Kā Jūlija saskaitīja izdevumus

Jūlija sāka ar 18 000 eiro vērtu lietotu, bet vēl diezgan jaunu automobili. Šai summai viņa pieskaitīja 1 100 eiro ikgadējiem degvielas, apdrošināšanas, periodiskās apkopes un nelielu remontdarbu izdevumiem. Piecu gadu laikā tas veido 5 500 eiro: 1 100 × 5 = 5 500.

Trešā rinda viņas personīgajā kalkulatorā bija 3 000 eiro vērtības samazināšanās. Jūlija šo summu vērtēja kā papildu finansiālo cenu, kas saistīta ar automobiļa novecošanu, pieprasījuma kritumu un risku, ka pēc pieciem gadiem tas būs jāpārdod lētāk, nekā pašlaik šķiet ticami. Tādējādi viņas personīgā automobiļa rinda sasniedza 26 500 eiro: 18 000 + 5 500 + 3 000 = 26 500.

Koplietošanas pakalpojumam viņa piešķīra 2 780 eiro gadā. Šajā summā ietilpa braucieni pilsētā, vairāki garāki braucieni, laiks sastrēgumos un rezerve gadījumiem, kad bija nepieciešams lielāks automobilis. Piecu gadu summa – 13 900 eiro: 2 780 × 5 = 13 900. No 26 500 eiro atņemot 13 900 eiro, iegūst 12 600 eiro starpību.

Aprēķinu tabula

Jūlijai svarīga bija ne tikai kopējā starpība, bet arī lietošanas intensitāte. 7 000 kilometru gadā nav maz cilvēkam, kurš ar automobili brauc nedēļas nogalēs, iepērkas vai reizēm dodas ārpus pilsētas. Tomēr tas ir ievērojami mazāk nekā tad, ja katru dienu brauc uz darbu no piepilsētas. Viņas gadījumā automobilis lielu daļu laika stāvētu pagalmā vai uz ielas, bet rēķins par koplietošanas pakalpojumu rastos tikai tad, kad transports patiešām būtu nepieciešams.

Automobilis vai koplietošanas pakalpojums? Viļņas iedzīvotāja Jūlija 5 gados aprēķināja 12 600 eiro starpību: personīgais automobilis zaudējaAttēls: Unsplash / Vitor Paladini

No kā atkarīgs rezultāts

Šis salīdzinājums balstās uz vairākiem skaidriem pieņēmumiem. Pirmkārt, automobilis maksā 18 000 eiro, bet tā ikgadējā uzturēšana sasniedz 1 100 eiro. Cita modeļa apdrošināšana, riepas, remonts vai degvielas patēriņš var maksāt vairāk vai mazāk. Otrkārt, Jūlija paredz 3 000 eiro vērtības samazināšanos; faktiskā pārdošanas cena pēc pieciem gadiem var mainīties atkarībā no automobiļa stāvokļa, nobraukuma un tirgus.

Treškārt, koplietošanas pakalpojuma cena tiek uzskatīta par stabilu – 2 780 eiro gadā. Aprēķinā nav pieņēmuma, ka minūtes, kilometra vai rezervēšanas tarifi pieaugs. Tāpat tiek pieņemts, ka Jūlijai automobilis nebūs vajadzīgs katru dienu vienā un tajā pašā laikā, viņai nebūs pastāvīgi jāvadā bērni vai darba aprīkojums un pie mājām, kā arī biežākajos maršrutos viņa parasti atradīs brīvu automobili. Izvēloties citādi cenu, tarifu, ekspluatācijas laiku, procentus vai ceļojošo cilvēku skaitu, rezultāts būtu citāds.

Kas nepiekrīt

Jūlijas kaimiņš Toms šādu salīdzinājumu uzskata par pārāk skarbu pret personīgo automobili. Viņa arguments ir vienkāršs: 18 000 eiro nevar vērtēt tikai kā zudušus izdevumus, jo pēc pieciem gadiem automobilis joprojām paliks īpašums, ko var pārdot. Viņam šaubas rada arī atsevišķi pieskaitītie 3 000 eiro vērtības samazināšanās – viņaprāt, šis kritums būtu jāaprēķina, ņemot vērā automobiļa vērtību pārdošanas brīdī, nevis papildus visai iegādes cenai. Toms arī atgādina par ērtībām: ģimenei, kas nedēļas nogalēs dodas izbraukumos un reizēm ceļo pa ceļiem, viens personīgais automobilis var aizstāt daudz dārgākas atsevišķas nomas.

No otras puses, transporta izdevumu konsultants, ar kuru Jūlija apsprieda tabulu, piekrīt viņas izvēlētajam virzienam. Autovadītāji ar mazu gada nobraukumu bieži aizmirst ne tikai par degvielu, bet arī par apdrošināšanu, apkopi, stāvvietu, negaidītiem bojājumiem un naudas iesaldēšanas cenu. Viņš piekrīt, ka vērtības samazināšanās rindu varētu attēlot citādi, tomēr apgalvo, ka koplietošanas pakalpojuma priekšrocība var saglabāties, ja automobilis tiek izmantots reti. Vienlaikus viņš atzīst, ka nemainīgs tarifs piecus gadus ir optimistisks pieņēmums, bet ikdienas braukšanai šāds risinājums var ātri zaudēt finansiālās priekšrocības.

Bet vai jūs aprēķinājāt? Uzrakstiet savus skaitļus komentāros.