Sešu gadu laikā automobiļu elektronikas bojājumu skaits dubultojies

Mūsdienīgs automobilis arvien mazāk atgādina vienkāršu mehānisku transportlīdzekli un arvien vairāk – datoru uz riteņiem. Tajā elektronika kontrolē lukturus, logus, stikla tīrītājus, signalizāciju, centrālo atslēgu un daudzas citas funkcijas, tāpēc viens neliels bojājums dažkārt var izraisīt veselu virkni dīvainu problēmu. Jauna britu analīze parādīja, ka tieši šādi elektronikas darbības traucējumi sešu gadu laikā kļuvuši vairāk nekā divas reizes biežāki, un autovadītājiem tas arvien biežāk nozīmē ne tikai iedegušos indikatoru mērinstrumentu panelī, bet arī apstājušos automobili.

Saskaņā ar Lielbritānijas palīdzības uz ceļa organizācijas AA datiem, ar tā dēvēto virsbūves vadības moduli jeb BCM saistīti bojājumi jau ir starp pieciem biežākajiem iemesliem, kuru dēļ autovadītājiem nepieciešama palīdzība. Ik gadu vien Apvienotajā Karalistē šādu problēmu dēļ tiek reģistrēti vairāk nekā 36 tūkstoši izsaukumu, bet kopš 2020. gada to skaits ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes.

Viens dators var “izslēgt” pusi automobiļa

BCM var saukt par vienu no svarīgākajiem automobiļa elektroniskajiem mezgliem. Tas pārrauga daudzas ikdienas funkcijas, par kurām autovadītājs parasti pat neaizdomājas, kamēr tās darbojas. Problēmas sākas tad, kad vienlaikus sāk streikot vairākas, šķietami savstarpēji nesaistītas lietas.

Piemēram, stikla tīrītāji var sākt darboties paši no sevis, durvis vairs nevar atslēgt, lukturi var mirgot vai pazust daļa elektrisko funkciju. Šādos gadījumos iemesls ne vienmēr slēpjas atsevišķā slēdzī vai vadā – problēma var būt pašā vadības modulī. Un tieši tāpēc diagnostika nereti kļūst sarežģītāka un dārgāka.

Interesanti, ka tradicionālie bojājumu iemesli joprojām nekur nav pazuduši. Pirmajā vietā joprojām ir izlādējušies 12 voltu akumulatori, tiem seko riepu, dzinēja un sajūga bojājumi, ģeneratora un startera problēmas. Taču elektronikas bojājumu lēciens liecina par skaidru tendenci – jo tehnoloģiski sarežģītāki kļūst automobiļi, jo vairāk rodas jaunu vietu, kur kaut kas var salūzt.

Dažkārt vainīgs nav pats automobilis, bet gan autovadītājs

Paradoksāli, taču no daļas šādu bojājumu būtu iespējams izvairīties. AA mehāniķi vērš uzmanību, ka problēmas nereti izraisa nepareiza autovadītāju vai servisu rīcība. Viena no biežākajām kļūdām ir nepareizi pievienoti iedarbināšanas vadi, mēģinot iedarbināt automobili no cita akumulatora. Elektronikai tas var būt daudz bīstamāk nekā vecākiem automobiļiem, kuros jutīgu vadības bloku bija ievērojami mazāk.

Vēl viena bieža problēma ir mitrums. Pat neliels ūdens daudzums, nonākot tur, kur tam nevajadzētu būt, var sabojāt elektroniskās shēmas. Bojājumus veicina arī fiziski bojājumi, atslēgas pults problēmas un nekvalitatīvi veikts remonts. Tāpēc mūsdienīgā automobilī pat no pirmā acu uzmetiena vienkāršs darbs ar elektrību var beigties ļoti dārgi.

Vairāk elektronikas – vairāk komforta, bet arī vairāk riska

Automobiļu ražotāji pēdējos gados ir ievērojami palielinājuši elektronisko sistēmu daudzumu. Digitālie mērinstrumentu paneļi, autovadītāja palīgsistēmas, automātiskie lukturi, bezatslēgas atslēgšana, attālinātie atjauninājumi un desmitiem komforta funkciju ir padarījuši braukšanu ērtāku. Taču vienlaikus automobilis ir kļuvis atkarīgs no daudziem elektroniskajiem vadības blokiem.

Īpaši aktuāli tas ir jaunākiem elektromobiļiem, kuros elektronikas blīvums bieži vien ir vēl lielāks. Tomēr problēma neattiecas tikai uz elektromobiļiem – sarežģīta elektronika mūsdienās tiek izmantota praktiski visos jaunajos automobiļos neatkarīgi no tā, kas tos darbina.

Tāpēc lietota automobiļa pircējam šodien vairs nepietiek pārbaudīt tikai dzinēju, pārnesumkārbu vai ritošo daļu. Dīvaini strādājošas durvju slēdzenes, lukturi, logi vai stikla tīrītāji var liecināt, ka problēma slēpjas daudz dziļāk.

Viens bojājums var izmaksāt četrciparu summu

Virsbūves vadības moduļa bojājums nav no tiem, kurus vienmēr var novērst, nomainot lētu drošinātāju. Dažos gadījumos nākas mainīt pašu moduli, to programmēt un pielāgot konkrētajam automobilim, tāpēc rēķins servisā var sasniegt četrciparu summu.

Tieši tāpēc, pērkot lietotu automobili, ir vērts pievērst uzmanību pat nelielām elektronikas dīvainībām. Ja centrālā atslēga dažkārt nereaģē, lukturi uzvedas neparasti vai stikla tīrītāji darbojas ar pārtraukumiem, labāk nepaļauties uz pārdevēja skaidrojumu, ka “tas ir tikai sīkums”. Šāds sīkums var būt pirmais signāls par daudz dārgāku bojājumu.

Automobiļi kļūst drošāki, ērtāki un viedāki, taču vienlaikus mainās arī to vājās vietas. Agrāk autovadītāji visvairāk baidījās no dzinēja vai sajūga remonta, bet tagad arvien biežāk nākas baidīties no bojājuma, kas pat nav redzams, – mazas elektroniskas kastītes, no kuras atkarīga puse automobiļa funkciju.