Nauda nepazūd lielu pirkumu dēļ: 16 vācu taupīšanas noteikumi, kas ātri parāda, kur aizplūst jūsu alga

Lielākajai daļai cilvēku mēneša sākums šķiet sakārtots: alga tiek ieskaitīta, rēķini vēl nespiž, un kontā esošā summa ļauj uz brīdi atvilkt elpu. Taču pēc dažām nedēļām sākas pazīstamā sajūta – nauda kaut kur pazudusi, lai gan jūs it kā neko „nopietnu“ neesat iegādājušies. Nebija jauna televizora, nebija ceļojuma, nebija liela remonta, tomēr atlikums joprojām šķiet aizdomīgi mazs.

Tieši te slēpjas lielākā kļūda. Naudu visbiežāk apēd nevis viens liels pirkums, bet gan daudzi mazi ieradumi, kurus ikdienā pat nepamanām. Kafija līdzņemšanai, nevajadzīgs abonements, pārāk dārgs tālruņa plāns, ēdiens, kas sabojājas ledusskapī, pirkums uz nomaksu un vēl viens „tikai šoreiz“ pasūtījums internetā. Vācu attieksme pret taupīšanu balstās nevis brīnumos, bet ļoti vienkāršā loģikā: ja vēlaties, lai jums būtu vairāk naudas, vispirms ir jāredz, kur tā aizplūst.

Tas nav aicinājums dzīvot bez prieka, atteikties no visiem priekiem un vainas sajūtas dēļ skaitīt katru centu. Gluži pretēji – laba taupīšana ļauj dzīvot mierīgāk, jo nauda vairs nav haoss. Tā kļūst par sistēmu.

Pirmais solis – nevis taupīt, bet beidzot ieraudzīt patiesību

Daudzi cilvēki sāk ar solījumu „no pirmdienas tērēšu mazāk“, taču tas gandrīz nekad nedarbojas, ja nezināt, kam patiesībā tērējat naudu. Pirmais noteikums – noteikt skaidru taupīšanas mērķi. Tā var būt finanšu drošības spilvens, ceļojums, remonts, pirmā iemaksa mājoklim vai vienkārši vēlme mēneša beigās nejust paniku. Mērķim jābūt konkrētam, jo abstrakts „jāuzkrāj nauda“ ļoti ātri zaudē cīņā ar konkrēto „pasūtīšu vakariņas“.

Otrais noteikums – pierakstīt ienākumus un izdevumus. Vienuviet jānonāk īres vai kredīta maksājumiem, komunālajiem maksājumiem, internetam, tālrunim, pārtikai, degvielai, apdrošināšanai, izklaidei un visiem mazajiem ikdienas pirkumiem. Kad cilvēks pirmo reizi ierauga visu mēneša ainu, viņš bieži vien ir pārsteigts nevis par lielajiem rēķiniem, bet par mazajām summām, kas atkārtojas ik pēc dažām dienām.

Trešais noteikums – veikt izdevumu auditu. Šim nolūkam nav obligāti ar roku jāaizpilda bieza tabula – var izmantot bankas lietotni, budžeta programmu vai vienkāršu piezīmju grāmatiņu tālrunī. Svarīgākais nav perfekta forma, bet godīgums. Ja kafejnīcām mēnesī iztērējat nevis 20, bet 120 eiro, labāk to ieraudzīt skaitļos, nevis mierināt sevi, ka „tie taču ir tikai sīkumi“.

Lielākie caurumi bieži slēpjas līgumos un abonementos

Ceturtais noteikums – atteikties no nevajadzīgiem izdevumiem, kas šķiet nevainīgi. Tas nebūt nenozīmē nekad neiet uz restorānu vai kino. Daudz saprātīgāk ir noteikt robežu: piemēram, ēst ārpus mājas reizi nedēļā, nevis ikreiz, kad negribas gatavot. Kad prieks kļūst par plānotu izvēli, tas vairs nekontrolē budžetu.

Piektais noteikums – pārskatīt vecos līgumus. Tālruņa, interneta, televīzijas vai elektrības plāni bieži paliek tādi paši gadiem ilgi, lai gan tirgū jau sen ir lētāki piedāvājumi. Cilvēki pierod maksāt un vairs nejautā, vai šī cena joprojām ir loģiska. Viens zvans pakalpojumu sniedzējam dažkārt ietaupa vairāk nekā nedēļa bez kafijas.

Sestais noteikums – pārbaudīt abonementus. „Netflix“, „Spotify“, „Disney+“, „Amazon Prime“, sporta lietotnes, mākoņkrātuves, ziņu portāli – katra atsevišķi summa šķiet maza, bet kopā tie var apēst ievērojamu mēneša daļu. Ja pakalpojumu izmantojat katru dienu, tas var būt naudas vērts. Bet, ja maksājat par to, ko neesat atvēris trīs mēnešus, tas vairs nav ērtums, bet klusa naudas noplūde.

Veikalā taupa nevis tas, kurš pērk lētāk, bet tas, kurš pērk apzināti

Septītais noteikums – doties uz veikalu ar sarakstu. Tas izklausās vecmodīgi, bet darbojas labāk nekā jebkura motivējoša frāze. Veikali ir izveidoti tā, lai mēs pirktu vairāk: akcijas pie ieejas, smaržas, krāsas, preces acu augstumā, „tikai šodien“ piedāvājumi. Saraksts palīdz nevis strīdēties ar sevi pie katra plaukta, bet gan ievērot plānu.

Astotais noteikums – biežāk ņemt līdzi no mājām pagatavotu ēdienu. Pusdienas ārpus mājas reizi vai divas nedēļā nav traģēdija, taču ikdienas ēšana kafejnīcās var kļūt par vienu no lielākajiem nemanāmajiem izdevumiem. Pat vienkāršas mājās pagatavotas pusdienas bieži maksā vairākas reizes lētāk, un mēneša laikā starpība kļūst ļoti skaidra. Tas īpaši attiecas uz tiem, kuri strādā birojā un katru dienu pērk „kaut ko ātru“.

Devītais noteikums – nebaidīties no lētākām alternatīvām. Dārgākais zīmols ne vienmēr nozīmē labāko kvalitāti, un veikali lieliski zina, kā izvietot preces tā, lai roka vispirms sniegtos pēc dārgākā varianta. Ir vērts paskatīties uz zemākajiem plauktiem, salīdzināt kilograma vai litra cenu un pamēģināt privāto preču zīmolu produktus. Dažkārt mēs pārmaksājam nevis par garšu vai kvalitāti, bet par iepakojumu un ieradumu.

Ietaupīja iespaidīgu naudas summuAttēls: Ilustratīvs attēls

Taupot jāsāk nevis ar aizliegumiem, bet ar ieradumu maiņu

Desmitais noteikums – atteikties no dārgiem ieradumiem vai vismaz tos samazināt. Smēķēšana, bieža alkohola lietošana, spontānas uzkodas, azartspēles, pastāvīgi pirkumi „garastāvokļa uzlabošanai“ maksā ne tikai naudu. Tie bieži rada sajūtu, ka alga vienkārši izkūst rokās. Ja pilnībā atteikties ir grūti, ir vērts sākt ar skaitļiem: cik tas maksā nedēļā, mēnesī un gadā.

Vienpadsmitais noteikums – pārdot vai mainīties, nevis visu izmest. Skapī karājošies nenēsāts mētelis, bērnu izaugtās drēbes un mantas, veca tehnika, grāmatas, trauki vai mēbeles var nebūt atkritumi, bet gan nauda. Interneta tirdzniecības vietas ļauj atbrīvoties no liekā un vienlaikus atgūt daļu summas. Tāpat ir vērts pirkt lietotas lietas, ja jauns pirkums nav nepieciešams.

Divpadsmitais noteikums – biežāk atstāt automašīnu stāvam. Ja attālumu var noiet kājām, veikt ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, tas ietaupa ne tikai degvielu, bet arī stāvvietas izmaksas, automašīnas nolietojumu un nervus. Protams, ne visiem tas ir iespējams katru dienu, taču pat dažas šādas dienas nedēļā var samazināt izdevumus.

Trīspadsmitais noteikums – dalīties braucienā ar citiem. Ja uz darbu katru dienu brauc vairāki kolēģi no viena rajona, viena automašīna trīs automašīnu vietā var kļūt par ļoti praktisku risinājumu. Degviela, stāvvieta un brauciena nogurums tiek sadalīti, bet mēneša beigās starpība ir jūtama nevis teorētiski, bet gan maciņā.

Mazi automātiski risinājumi palīdz tad, kad pietrūkst gribasspēka

Četrpadsmitais noteikums – pašam izdarīt to, par ko nav obligāti jāmaksā citiem. Ne katram ir jāremontē elektroinstalācija vai jālabo santehnika, ja tam nepieciešams speciālists, taču daudzus sīkus darbus var iemācīties: sakārtot skapi, pārkrāsot plauktu, izgatavot vienkāršu dekoru, salabot apģērbu, sagatavot dāvanas iesaiņojumu. „Dari pats“ nav tikai modes lieta – tas ir veids, kā ieraudzīt, ka par daļu pakalpojumu mēs maksājam ērtības, nevis nepieciešamības dēļ.

Piecpadsmitais noteikums – noapaļot pirkumu summas un atlikumu atlikt. Dažas bankas ļauj katru norēķinu ar karti noapaļot līdz tuvākajam eiro, bet atlikumu automātiski pārskaitīt uz krājkontu. Ja šādas funkcijas nav, var rīkoties līdzīgi patstāvīgi – katru nedēļu pārskaitīt nelielu fiksētu summu uz atsevišķu kontu. Šī metode darbojas tāpēc, ka nauda tiek novirzīta uzkrājumiem agrāk, nekā jūs paspējat to iztērēt.

Sešpadsmitais noteikums – uz pirkumiem uz nomaksu raudzīties ļoti piesardzīgi. „Pērc tagad, maksā vēlāk“ šķiet ērti, īpaši tad, kad kārotā lieta ir vajadzīga šeit un tagad. Tomēr šādi lēmumi viegli rada ilūziju, ka varat atļauties vairāk, nekā patiesībā ļauj budžets. Vācu noteikums šeit ir ļoti vienkāršs: ja lieta nav nepieciešama, labāk to nepirkt, kamēr nevarat samaksāt bez parāda.

Viena diena bez izdevumiem var mainīt attieksmi pret visu mēnesi

Vēl viens spēcīgs noteikums, kam vērts pievērst atsevišķu uzmanību, ir diena bez izdevumiem. Sākumā pietiek ar vienu dienu mēnesī, kad apzināti neko nepērkat: ne kafiju, ne uzkodu, ne sīkumu internetā, ne „akcijas“ preci. Šāda diena parāda, cik daudz pirkumu rodas nevis vajadzības, bet automātiska impulsa dēļ.

Vēlāk šādu dienu var būt vairāk. Tās ne tikai palīdz ietaupīt, bet arī atgriež kontroles sajūtu. Cilvēks redz, ka ne katrai vēlmei obligāti jāpārvēršas pirkumā un ne katrs noskaņojums ir jāārstē ar naudu.

Taupīšanai nav jābūt sodam. Tā kļūst grūta tikai tad, kad to sāk ar aizliegumiem, nevis skaidrību. Ja zināt, kur aizplūst nauda, varat izvēlēties: ko atstāt, ko samazināt, no kā atteikties un kam apzināti atvēlēt vairāk. Un tad mēneša beigās vairs nav jābrīnās, kur pazudusi alga – jūs beidzot redzat visu ceļu, pa kuru tā aizgājusi.