Skumbriju veikalā nodod divas vietas: apskatiet acis un žaunas, pirms vēl ieliekat to grozā

Skumbrija veikalā sevi nodod divās vietās: apskatiet acis un žaunas, pirms vēl ieliekat to grozā

Skumbrija bieži šķiet vienkārša un droša izvēle: trekna, sātīga, piemērota cepšanai, sālīšanai, kūpināšanai vai pievienošanai salātiem. Tomēr tieši ar zivīm riskēt nevajadzētu. Ja tā ir nepareizi uzglabāta, atkausēta un pēc tam atkal sasaldēta vai jau sākusi bojāties, nepatīkama smaka virtuvē būs mazākā problēma.

Veikalā ne vienmēr ir daudz laika. Bieži zivs atrodas saldētavā, vitrīnā vai iepakojumā, un pircējam lēmums jāpieņem dažu sekunžu laikā. Tomēr arī tik īsā laikā var pamanīt pazīmes, kas palīdz atšķirt labāku skumbriju no tādas, kuru labāk nepirkt.

Vissvarīgākais vispirms skatīties nevis uz akcijas cenu, bet uz acīm, žaunām, krāsu, smaržu un ledus slāni. Šīs pazīmes bieži pasaka vairāk nekā skaista etiķete.

Acīm jābūt skaidrām, nevis iegrimušām

Viens no ātrākajiem veidiem, kā novērtēt zivs svaigumu, ir apskatīt acis. Svaigākas zivs acis parasti izskatās skaidras, spīdīgas un nav izžuvušas. Tām nevajadzētu būt dziļi iegrimušām, duļķainām vai apsārtušām.

Ja skumbrijas acis ir pelēkas, matētas, it kā pārklātas ar plēvi, tā jau ir slikta pazīme. Šāds izskats var liecināt, ka zivs ilgi uzglabāta, nepareizi saldēta vai jau zaudējusi kvalitāti.

Protams, pērkot saldētu skumbriju, acis dažkārt ir grūtāk novērtēt, jo īpaši, ja uz zivs ir daudz ledus vai tā iepakota tā, ka galva gandrīz nav redzama. Šādā gadījumā nevajadzētu akli paļauties tikai uz iepakojumu. Ja zivs izskatās aizdomīga, labāk izvēlēties citu.

Žaunas – vēl viens svarīgs signāls

Ja ir iespēja redzēt žaunas, noteikti tās apskatiet. Svaigākas zivs žaunām jābūt spilgti sarkanām vai sārti sarkanām. Tā ir viena no pazīmēm, ka zivs joprojām ir labā stāvoklī.

Aizdomas vajadzētu radīt brūnām, pelēkām, pelēkzaļām, melnām vai tumšām žaunām. Šādas krāsas liecina, ka zivs vairs nav pirmā svaiguma. Ja vēl jūtama nepatīkama, asa vai nedaudz skābena smaka, šādu skumbriju labāk nepirkt.

Žaunas bojājas diezgan ātri, tāpēc tās bieži par zivs stāvokli liecina agrāk nekā kopējais izskats. Veikalā skumbrija var izskatīties diezgan kārtīga, bet žaunas parādīs vairāk patiesības.

Īsa atgādne pircējam

Daudz ledus – ne vienmēr laba pazīme

Pērkot saldētu skumbriju, daudzi nepievērš uzmanību ledus slānim. Bet vajadzētu. Ja iepakojumā ir daudz ledus kristālu, sniega vai sasalušu ūdens gabalu, tas var nozīmēt, ka zivs ir bijusi atkususi un pēc tam atkal sasaldēta.

Šāds produkts ne tikai zaudē garšu. Mainās arī tā tekstūra: pēc izcepšanas vai atkausēšanas gaļa var kļūt ūdeņaina, irdena un izplatīt nepatīkamu smaku. Ja skumbrija izskatās tā, it kā būtu apaugusi ar biezu ledus kažoku, ir vērts padomāt, vai tiešām vēlaties maksāt par ledu un riskēt ar kvalitāti.

Labai saldētai zivij jābūt cietai, bez mīkstām vietām, dīvainiem plankumiem un aizdomīgi spēcīgas smakas. Ja iepakojums ir bojāts vai iekšpusē redzams daudz šķidruma, no šāda produkta labāk izvairīties.

Arī sālīta vai kūpināta skumbrija var būt nekvalitatīva

Daļa cilvēku uzskata, ka, ja zivs ir sālīta vai kūpināta, tās svaigums vairs nav tik svarīgs. Tā ir kļūda. Arī pārstrādāta zivs var sabojāties, īpaši, ja tā uzglabāta nepiemērotā temperatūrā vai beidzies derīguma termiņš.

Izvēloties sālītu vai kūpinātu skumbriju, ir vērts pievērst uzmanību krāsai un smaržai. Zivij nevajadzētu būt gļotainai, pārmērīgi lipīgai, izžuvušai vai ar dīvainiem plankumiem. Smaržai jābūt produktam raksturīgai, bet ne asai, ne skābai un ne tādai, kas atgādina amonjaku.

Ja iepakojumā ir daudz šķidruma, tas ir uzpūties vai pēc atvēršanas smaka uzreiz nepatīkami iesitas degunā, šādu zivi nevajadzētu ēst.

Kāpēc ar skumbriju jābūt piesardzīgākiem

Skumbrija ir trekna zivs, tāpēc, nepareizi uzglabāta, tā ātrāk zaudē labo garšu un kvalitāti. Tauki oksidējas, parādās rūgtums, vecas zivs smaka, mainās gaļa. Tieši tāpēc to ir svarīgi pirkt tikai uzticamās vietās un pēc iespējas ātrāk, pārnesot mājās, pareizi uzglabāt.

Ja pērkat saldētu skumbriju, mājās to vislabāk atkausēt ledusskapī, nevis uz galda istabas temperatūrā. Tā zivs atkusīs lēnāk, bet drošāk. Atkausētu zivi nevajadzētu atkārtoti sasaldēt, ja vien tā nav termiski apstrādāta.

Ja pērkat svaigu vai atdzesētu zivi, to vislabāk pagatavot tajā pašā vai nākamajā dienā. Zivs nav tas produkts, kuru būtu vērts ilgi glabāt ar domu “vēl paskatīšos”.

Kad labāk neriskēt

Ja skumbrijas acis ir duļķainas, žaunas kļuvušas tumšākas, iepakojumā ir daudz ledus un smaka rada kaut mazākās aizdomas, labāk to nepirkt. Pat ja cena ir laba. Akcija nekompensēs ne sabojātas vakariņas, ne iespējamās veselības problēmas.

Veikalā ir vērts atcerēties vienkāršu noteikumu: zivij jāizskatās tīrai, svaigai un dabiskai. Ja tā izskatās nogurusi, pelēka, sagumusi vai izplata asu smaku, tā jau ir atbilde.

Dažkārt pietiek ar dažām sekundēm: paskatīties uz acīm, žaunām, iepakojumu un ledus slāni. Šīs mazās pārbaudes var palīdzēt izvairīties no slikta pirkuma un pārnest mājās nevis problēmu, bet patiešām labu zivi vakariņām.