Dezinfekcijas līdzeklis no veikaliem pazuda klusi: kāpēc pircēji joprojām to meklē pie ieejas

Vēl pavisam nesen pie ieejas pārtikas veikalā novietots dezinfekcijas līdzeklis šķita pats par sevi saprotama lieta. Ieej „Maxima“, „Lidl“, „Rimi“, „Iki“, „Norfa“ vai citā tirdzniecības centrā, nospied dozatoru, notīri rokas un dodies iepirkties. Vieni to darīja ieraduma dēļ, citi – drošības labad, vēl citi vienkārši tīrības sajūtas dēļ.

Tagad daudzviet tā vairs nav. Cilvēks ieiet veikalā, uz brīdi apstājas, ar acīm pārskata vietu pie ieejas un pats sajūt, ka kaut ko meklē. Agrāk tur atradās pudelīte vai statīvs. Tagad – tukša vieta, reklāmas plakāts, akciju bukleti vai nekas.

Zem raksta par veikalu tīrību lasītāja Ilona uzrakstīja komentāru, kurā ļoti vienkārši nosauca to, ko pamana ne viens vien pircējs: viņa visur pietrūkst dezinfekcijas līdzekļa, kas karantīnas laikā bija normāla lieta, bet tagad gandrīz nekur vairs nav atrodams, lai gan viņa joprojām to meklē.

Un tas nav dīvains ieradums, kas saglabājies no pandēmijas. Tā ir ļoti cilvēcīga vēlme – pirms ņemt koplietošanas priekšmetus, pieskarties iepirkumu ratiņu rokturiem, pašapkalpošanās ekrāniem, maksājumu termināļiem, ledusskapju durvīm vai produktu iepakojumiem, vismaz iegūt iespēju notīrīt rokas.

Karantīnas laikā tas bija iespējams, bet tagad vairs ne?

Pandēmijas laikā visi lielie tirdzniecības tīkli ļoti ātri iemācījās parūpēties par redzamu higiēnu. Pie ieejas parādījās dezinfekcijas līdzekļi, atgādinājumi, dažkārt salvetes, dažkārt darbinieki, kuri uzraudzīja kārtību. Toreiz nevienam neradās jautājums, vai tas ir iespējams. Bija skaidrs: ja vajag, tad tas parādās.

Un tieši tāpēc pircējiem tagad rodas nepatīkama sajūta. Ja toreiz tirdzniecības centri varēja par to parūpēties, kāpēc tagad tas ir kļuvis nevajadzīgs?

Cilvēku plūsmas taču nekur nav pazudušas. Uz „Maxima“, „Lidl“, „Rimi“, „Iki“, „Norfa“ vai mazākiem pārtikas veikaliem ik dienu dodas tūkstošiem pircēju. Vieni pēc darba, citi pēc sabiedriskā transporta izmantošanas, trešie pēc bērnudārza vai skolas, vēl citi no sporta kluba, poliklīnikas, tirgus, autoservisa vai pagalma darbiem.

Viņi visi pieskaras tiem pašiem rokturiem, tiem pašiem termināļiem, tām pašām ledusskapju durvīm. Un tad šķiet dīvaini, ka vienkāršākais higiēnas līdzeklis, kas vēl nesen tika uzskatīts par nepieciešamu, pēkšņi kļuvis it kā lieks.

Tās nav bailes, bet normāla tīrības sajūta

Tiklīdz sāk runāt par dezinfekcijas līdzekli, bieži parādās cilvēki, kuri noraidoši atmet ar roku: „Karantīna beigusies“, „agrāk neviens neko nedezinficēja un dzīvoja“, „nevajag pārspīlēt“. Taču šeit nav runa par paniku un ne par vēlmi atgriezties ierobežojumu laikos.

Cilvēks, kurš vēlas dezinficēt rokas pirms iepirkšanās, ne vienmēr no kaut kā baidās. Varbūt viņš vienkārši vēlas justies tīrāk. Varbūt pirms tam turējās pie autobusa margas. Varbūt veda bērnu aiz rokas. Varbūt pieskārās lifta pogām, automašīnas degvielas uzpildes pistolei vai kāpņu telpas durvīm. Varbūt viņš vienkārši nevēlas ar tām pašām rokām izvēlēties maizi, dārzeņus, pienu vai bērnam paredzētus produktus.

Veikalos mēs pērkam pārtiku. Nevis būvniecības atkritumus, nevis riepas, nevis garāžas instrumentus, bet to, kas vēlāk nonāk virtuvē, ledusskapī un uz galda. Tāpēc vēlme, lai pie ieejas būtu dezinfekcijas līdzeklis, nav izlutinātība.

Tas ir tikpat vienkāršs priekšmets kā ziepes sabiedriskajā tualetē. Ne visi tās izmantos, bet tiem, kam tās vajadzīgas, tām ir jābūt.

Roku dezinfekcijas līdzeklisAttēls: Ilustratīvs attēls

Pircējam tiek atstāts pašam izlemt

Šodien situācija bieži izskatās šādi: tirdzniecības centrs aicina iepirkties ērti, ātri, mūsdienīgi, bet par elementāru higiēnu cilvēkam ir jāparūpējas pašam. Vēlies justies tīrāk – nēsā savu dezinfekcijas līdzekli somiņā. Vēlies notīrīt rokturi – turi salvetes automašīnā. Vēlies justies mierīgāk – pats domā, kā.

Protams, daudzi tā arī dara. Somiņās, automašīnās, mugursomās vai pat jakas kabatās joprojām glabājas maza dezinfekcijas līdzekļa pudelīte. Bet kāpēc tam būtu jābūt tikai pircēja rūpei, ja runājam par kopīgu veikala telpu?

Tirdzniecības centri lieliski spēj parūpēties par to, kas tiem ir svarīgs. Akciju plakāti tiek nomainīti laikus. Jaunās preces tiek izvietotas redzamās vietās. Lojalitātes programmas tiek reklamētas nepārtraukti. Pašapkalpošanās kases tiek uzraudzītas. Sezonas preces parādās vēl pirms sezonas sākuma.

Tātad, kad ir vēlme, risinājumi parādās. Tāpēc pircējiem rodas jautājums: vai dezinfekcijas līdzeklis pazuda tāpēc, ka tas vairs nav vajadzīgs, vai tāpēc, ka par to vienkārši vairs negribas rūpēties?

Tas varētu būt alternatīva vēl vairāk lietu pirkšanai

Ilonas komentārā bija arī cita svarīga doma. Viņa rakstīja, ka dezinfekcijas līdzeklis būtu alternatīva personīgajiem groziņiem vai citiem papildu iepirkšanās priekšmetiem, kas ilgtermiņā tikai palielinātu atkritumu daudzumu.

Un te ir daudz patiesības. Vieni pircēji saka, ka vēlētos savu iepirkumu grozu vai pat salokāmus ratiņus, jo koplietošanas priekšmeti veikalos ne vienmēr izskatās tīri. Tas ir saprotami. Bet, ja katrs sāks pirkt vēl vienu plastmasas, metāla vai kombinētu priekšmetu, daļa no tiem pēc kāda laika tik un tā nonāks noliktavu telpās, pagrabos, automašīnu bagāžniekos un galu galā – atkritumos.

Varbūt ne vienmēr ir jāražo un jāpērk vēl vairāk. Varbūt dažkārt pietiek labāk uzturēt to, ko mēs jau kopīgi izmantojam.

Dezinfekcijas līdzeklis pie ieejas neatrisinātu visas problēmas. Tas nepadarītu veikalu sterilu. Tas neiemācītu visiem cilvēkiem rīkoties kārtīgi. Bet tas sniegtu pircējam izvēles iespēju. Un dažkārt tieši izvēles visvairāk arī trūkst.

Kāpēc tas tik ļoti kaitina?

Tāpēc, ka tā ir ļoti maza, bet pastāvīgi atkārtojoša detaļa. Cilvēks atbrauc pēc darba, varbūt noguris, varbūt ar bērniem, varbūt steidzas pagatavot vakariņas. Viņš nevēlas celt higiēnas revolūciju. Viņš tikai vēlas ieiet veikalā, notīrīt rokas un iepirkties bez nepatīkamas sajūtas.

Bet, kad šādas vienkāršas lietas nav, rodas sajūta, ka pircējs ir atstāts pats par sevi. It kā visas runas par ērtībām beigtos tur, kur sākas mazas, ikdienišķas neērtības.

Un vēl vairāk kaitina tas, ka risinājums jau bija. Tas nav jāizgudro no jauna. Nav vajadzīga jauna lietotne, jauna sistēma, jauna tehnoloģija. Vajadzīgs vienkārši tas pats statīvs ar dezinfekcijas līdzekli pie ieejas, kas veikaliem jau bija ierasts.

Tīrībai nevajadzētu būt tikai kampaņai

Pandēmijas gados higiēna veikalos tika parādīta ļoti skaidri. Tā kļuva redzama, uzsvērta, reklamēta. Taču tagad šķiet, ka daļa šīs kārtības nebija jauns standarts, bet gan pagaidu kampaņa. Kamēr vajadzēja – bija. Kad pēc noteikumiem vairs nevajadzēja – pazuda.

Bet pircējs nav noteikums. Viņš ir cilvēks. Un viņa sajūta nekur nav pazudusi. Viņš joprojām redz, kam pieskaras. Joprojām pamana, vai pie ieejas ir dezinfekcijas līdzeklis. Joprojām atceras, ka agrāk varēja izmantot šo vienkāršo lietu.

„Maxima“, „Lidl“, „Rimi“, „Iki“, „Norfa“ un citi pārtikas veikali ik dienu konkurē par pircēja uzmanību. Vieni piedāvā lētāk, citi ērtāk, trešie ātrāk, ceturtie tuvāk mājām. Bet dažkārt cilvēka uzticību veido ne tikai atlaides. Dažkārt to veido ļoti maza zīme: par tevi ir padomāts.

Dezinfekcijas līdzeklis pie ieejas būtu tieši šāda zīme.

Varbūt ir pienācis laiks to vienkārši atgriezt

Neviens nesaka, ka veikaliem jāatgriežas karantīnas laika atmosfērā. Neviens neprasa obligātus norādījumus, biedēšanu vai pārmērīgus noteikumus. Runa ir par vienkāršu iespēju cilvēkam pašam izlemt.

Vēlies – izmanto. Nevēlies – ej tālāk. Tas nevienam netraucē, bet daudziem sniedz mieru.

Tāpēc jautājums ir ļoti vienkāršs: kāpēc dezinfekcijas līdzeklim pie ieejas pārtikas veikalā bija jāpazūd? Ne tāpēc, ka cilvēki būtu pārstājuši pieskarties koplietošanas virsmām. Ne tāpēc, ka veikali pēkšņi būtu kļuvuši tīrāki nekā agrāk. Drīzāk tāpēc, ka šī tēma vienkārši vairs nepiesaistīja uzmanību.

Bet pircēji to joprojām redz. Precīzāk – meklē ar skatienu un vairs neredz to, kas agrāk atradās savā vietā.

Dažkārt cieņu pret cilvēku parāda nevis lieli solījumi, bet ļoti vienkāršs priekšmets pie ieejas. Pudelīte, kas ļauj sākt iepirkšanos tīrāk.