Kafija ietekmē ne tikai modrību: zinātnieki pētīja tās ietekmi uz zarnām

No rīta kafijas tasītei parasti ir viens skaidrs uzdevums – pamodināt cilvēku, kurš vēl nav gluži gatavs sarunai ar pasauli. Tomēr daudzi cilvēki pamana citu, daudz ātrāku tās ietekmi: tikai daži malki, un zarnas it kā atgādina par sevi. Vieniem tas kļūst par ierastu rīta rutīnu, citiem – par nepatīkamu pārsteigumu ceļā uz darbu.

Šķiet, ka kafija iedarbojas tikai uz galvu: sniedz modrību, palīdz koncentrēties, dažkārt pat uzlabo garastāvokli. Tomēr zinātnieki arvien biežāk pievērš uzmanību arī tam, kas notiek zemāk – gremošanas sistēmā. Viņu novērojumi liecina, ka saistība starp kafiju un zarnām nav tikai vienkāršs stāsts par kofeīnu.

Šī saistība var būt ļoti individuāla. Viens cilvēks pēc kafijas jūtas lieliski un mierīgi ietur brokastis, citam pietiek ar mazu tasīti tukšā dūšā, lai diena sāktos ar vēdera krampjiem vai steigu. Tāpēc svarīgākais jautājums nav tikai, vai kafija ir „laba” vai „slikta”, bet gan – kā, kad un kādos apstākļos to dzer konkrētais cilvēks.

Zarnas uz kafiju var reaģēt ātrāk, nekā domājam

Kafijas ietekme uz gremošanu daudziem nav nekāds jaunums, tikai par to reti runā skaļi. Rīta kafija, īpaši izdzerta vēl pirms ēšanas, dažiem cilvēkiem var veicināt zarnu kustības. Tas ne vienmēr nozīmē problēmu – organisms vienkārši reaģē uz dzērienu, tā siltumu, garšu un tajā esošajām bioloģiski aktīvajām vielām.

Svarīgi, ka šādu ietekmi var izraisīt ne tikai kofeīns. Arī kafija bez kofeīna dažiem cilvēkiem pamodina gremošanas sistēmu, tāpēc doma „izdzeršu vājāku, un nekas nenotiks” ne vienmēr attaisnojas. Kafija var stimulēt kuņģa darbību un signālus, kas vēlāk sasniedz zarnas, un cilvēks šo procesu izjūt ļoti praktiski – jāmeklē tualete ātrāk.

Zinātnieku uzmanību piesaista arī kafijas sastāvs. Tajā ir dažādi savienojumi, tostarp polifenoli, kas var mijiedarboties ar zarnu mikroorganismiem. Zarnu mikrobiota nav tikai abstrakts vārds no raksta par veselīgu dzīvesveidu: tie ir daudzi mikroorganismi, kas saistīti ar gremošanu, vielmaiņu un pat pašsajūtu.

Tomēr no tā nevajadzētu steigā secināt, ka vairāk kafijas automātiski nozīmē veselīgākas zarnas. Saistības pētīšana nenozīmē pierādīt, ka ikvienam cilvēkam der vienāds daudzums vai tāds pats kafijas veids. Īpaši tāpēc, ka viena tasīte mājās var būt maza un maiga, bet otra – liela, stipra un steigā izdzerta brokastu vietā.

Kafija ietekmē ne tikai modrību: zinātnieki pētīja tās ietekmi uz zarnāmAttēls: Pexels / Breakingpic

Kāpēc vienam tā ir paradums, bet citam – nepatīkama rīta loterija

Cilvēku kaitina ne tikai tas, ka kafija iekustinājusi zarnas. Biežāk kaitina neparedzamība: vakar viss bija kārtībā, bet šodien sanāksme sākas pēc desmit minūtēm, automašīnā ir sastrēgums, un ķermenis nolemj atgādināt par saviem plāniem. Tad kafija, kurai vajadzēja palīdzēt pārdzīvot rītu, pēkšņi kļūst par papildu rūpi.

Cilvēki ar jutīgāku gremošanas sistēmu biežāk pamana, ka situāciju pasliktina nevis pati kafija, bet visa tās pavadība. Trekns piens, saldie sīrupi, daudz cukura, bulciņa pie tasītes vai kafija tukšā dūšā var mainīt pašsajūtu vairāk, nekā šķiet. Dažkārt cilvēks vaino espresso, lai gan īstais kairinātājs ir liela salda kafija ar piedevām, kas izdzerta kārtīgu brokastu vietā.

Vecākiem rīts bieži tāpat atgādina nelielu loģistikas centru: bērni, mugursomas, kavēšanās, meklējami cimdi. Šādā laikā stipra kafija var šķist vienīgais glābiņš, taču, ja tā pastāvīgi rada diskomfortu, vērts atzīt, ka ķermenis sūta ne pārāk smalku signālu. Cilvēkiem, kuri strādā maiņās vai dodas ceļā agri, tas ir īpaši aktuāli, jo iespēja mierīgi paēst un nesteigties ne vienmēr pastāv.

Senioriem, kā arī cilvēkiem, kuriem jau ir gremošanas traucējumi vai kuri lieto medikamentus, nevajadzētu ignorēt jaunus vai mainītus simptomus. Pastāvīgas sāpes vēderā, izteikta dedzināšana aiz krūšu kaula, ilgstoša caureja vai citas neparastas pārmaiņas nav kaut kas tāds, ko obligāti pacietīgi norakstīt uz rīta dzērienu. Kafija var izcelt jutīgumu, taču tā ne vienmēr izskaidro visu.

No tasītes atteikties nav nepieciešams, taču vērts mainīt tās vietu dienas ritmā

Vienkāršākais veids, kā saprast savu reakciju, ir dažas dienas mainīt vienu paradumu, nevis uzreiz pasludināt kafijas aizliegumu. Piemēram, dzert to pēc ēšanas, izvēlēties mazāku porciju vai atteikties no papildu sīrupiem un ļoti trekniem papildinājumiem. Ķermenis parasti diezgan skaidri parāda, vai šī atšķirība tam patīk.

Ja no rīta kafija nepieciešama kā modinātājs, var palīdzēt arī temps. Tasīte, kas izdzerta divās minūtēs, stāvot pie virtuves darba virsmas, iedarbojas pavisam citādi nekā kafija, ko dzer kopā ar brokastīm. Tas nenozīmē, ka jāizveido ideāls lēns rīts ar skatu uz ezeru – parasti pietiek ar sviestmaizi, putru vai citu ierastu ēdienu un dažām papildu minūtēm.

Vērts atcerēties arī otru pusi. Kafejnīcām un pārtikas nozarei ir ērti piedāvāt milzīgus saldus dzērienus kā ikdienas baudījumu, bet cilvēkam ir ērti domāt, ka tā vienkārši ir kafija. Tomēr liels dzēriens ar daudzām piedevām organismam nav tas pats, kas neliela melnas kafijas tasīte. Izvēlei nav jābūt stingrai, taču tai vajadzētu būt apzinātai.

Ja nepatīkamās sajūtas atkārtojas, noderīgi īsi pierakstīt, kad tās rodas: pēc kādas kafijas, kurā laikā, vai pirms tam ir ēsts, vai tajā dienā nav trūcis miega un vai nav bijis stresa. Šāda neliela informācija bieži palīdz saskatīt likumsakarību labāk nekā minējumi. Bet, ja simptomi rada bažas vai nemainās pēc paradumu koriģēšanas, visprātīgāk tos pārrunāt ar veselības aprūpes speciālistu.

Kafijai nav jābūt ne ikdienas vaininiecei, ne nekļūdīgam rīta varonim. Tā var pamodināt galvu, iekustināt zarnas un atklāt, kā mēs patiesībā dzīvojam – vai paspējam paēst, vai pastāvīgi steidzamies, vai ieklausāmies savā ķermenī. Dažkārt pietiek nevis atteikties no iecienītās tasītes, bet pārstāt to dzert tā, it kā organismam nebūtu tiesību uz savu viedokli.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!