Pēc kafijas sirds sāk sisties straujāk: kad tas ir tikai ieradums, bet kad vērts satraukties

Rīts sākas kā parasti: daži malki kafijas, telefons rokā, domas jau par darbiem. Taču pēc dažām minūtēm sirds sāk sisties straujāk, krūtīs parādās nepatīkama trīce, un cilvēks pat apstājas, lai ieklausītos sevī – vai tā ir tikai stipra kafija, vai tomēr kaut kas nav kārtībā?

Šāda pieredze daudziem ir pazīstama, īpaši pēc sliktas nakts, steidzoties un nepaēdušiem vai izdzerot otro krūzi ātrāk, nekā ķermenis paspējis pamosties. Visbiežāk tā ir īslaicīga organisma reakcija uz kofeīnu. Tomēr sirdsklauves nevajadzētu automātiski norakstīt tikai uz ieradumu, īpaši ja ķermenis raida arī citus signālus.

Kāpēc viena krūze uzmundrina, bet cita liek satraukties

Kofeīns stimulē nervu sistēmu: cilvēks jūtas možāks, vieglāk koncentrējas, samazinās miegainība. Vienlaikus tas uz neilgu laiku var paātrināt sirdsdarbību, izraisīt roku trīci, iekšēju nemieru vai svīšanu. Vienam tas ir gandrīz nemanāmi, bet citam pat neliels kafijas daudzums var šķist par stipru.

Reakciju nosaka ne tikai pati krūze. Liela nozīme ir tam, vai kafija tiek dzerta tukšā dūšā, cik ilgi ir gulēts, vai tajā dienā jūtams stress, vai vienlaikus tiek lietoti enerģijas dzērieni, nikotīns, alkohols. Dažkārt cilvēks saka, ka „vienmēr ir dzēris šādu kafiju“, bet viņa organisms tajā rītā jau ir noguris, saspringts vai novājināts pēc slimības.

Svarīgs ir arī kafijas stiprums un daudzums. Liela krūze, vairāki espresso pēc kārtas vai stipra kafija vēlā pēcpusdienā var iedarboties pavisam citādi nekā neliels rīta dzēriens. Cilvēkam, kurš ir pieradis pie kofeīna, sirds var sisties mierīgi, bet tam, kurš kafiju dzer reti vai pēc ilgāka pārtraukuma, tas pats daudzums var būt jūtams daudz spēcīgāk.

Ne katra sirdsdarbības paātrināšanās nozīmē briesmas, taču simptomus ignorēt nevajag

Ja pēc kafijas sirds uz neilgu laiku sitas straujāk, taču ritms šķiet vienmērīgs, nepatīkamā sajūta ātri pāriet un nav citu simptomu, parasti pietiek pavērot savus ieradumus. Ķermenis diezgan skaidri parāda robežu: vienam tā būs viena krūze, citam – kafija tikai pēc brokastīm, vēl citam – vispār vājāks dzēriens.

Satraukties vērts tad, ja sirdsdarbība kļūst ļoti spēcīga, neregulāra vai ilgstoši nepāriet pat pēc kafijas dzeršanas pārtraukšanas. Uzmanība jāpievērš arī sāpēm vai spiedienam krūtīs, elpas trūkumam, izteiktam vājumam, reibonim, ģībšanas sajūtai. Šādos gadījumos nevajadzētu gaidīt, ka „varbūt pāries“: ja simptomi ir spēcīgi vai parādījušies pēkšņi, jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Ar ārstu lietderīgi konsultēties arī tad, ja šādas epizodes atkārtojas, lai gan kofeīns tiek lietots nelielā daudzumā. Sirdsdarbību var pastiprināt ne tikai kafija – to var ietekmēt nemiers, miega trūkums, daži medikamenti, hormonālās pārmaiņas vai sirds ritma traucējumi. Kafija dažkārt ir tikai brīdis, pēc kura problēma kļūst pamanāma, nevis vienīgais tās cēlonis.

Pēc kafijas sirds sāk sisties straujāk: kad tas ir tikai ieradums, bet kad vērts satrauktiesAttēls: Pexels / Marcus Aurelius

Vienāda kafija dažādiem cilvēkiem nozīmē ko citu

Strādājošs cilvēks bieži dzer kafiju nevis garšas dēļ, bet tāpēc, ka pēc īsas nakts jāiztur līdz pusdienām. Vecāki, kas cēlušies pie bērna, var to izdzert tukšā dūšā un vēl steigā. Šādā gadījumā ķermenis saņem ne tikai kofeīnu – tas jau tā darbojas saspringuma režīmā, tāpēc sirdsdarbība var šķist daudz izteiktāka.

Senioriem vai cilvēkiem, kuriem jau ir paaugstināts asinsspiediens, sirds slimības vai kuri regulāri lieto medikamentus, jaunās sajūtas labāk neignorēt. Tas nenozīmē, ka kafija viņiem noteikti ir aizliegta, tomēr tās daudzumu un piemērotību vērts apspriest individuāli. Īpaši ja iepriekš kafija netraucēja, bet tagad pēc tās regulāri parādās sirdsdarbības pārsitieni vai nemiera sajūta.

Otra puse ir cilvēki, kuri nobīstas, tiklīdz sajūt paātrinātu pulsu, un tad saspringst vēl vairāk. Nemiers var izveidot apburto loku: cilvēks sajūt sirdsdarbību, sāk pārbaudīt pulsu, baidās, un sirds stresa dēļ sāk sisties vēl straujāk. Tāpēc svarīgi ir ne tikai vērot simptomu, bet arī mierīgi izvērtēt apstākļus – cik daudz kafijas izdzerts, vai ir bijis ēdiens, miegs, atpūta un vai tas atkārtojas.

Kā dzert kafiju, lai tā nekļūtu par dienas nemiera cēloni

Pirmais vienkāršais solis – dažas dienas godīgi izvērtēt savu ikdienas režīmu. Cik krūžu tiek izdzerts, cik lielas tās ir, vai kopā ar kafiju tiek dzerta tēja, kola, enerģijas dzērieni vai lietoti uztura bagātinātāji ar kofeīnu? Bieži izrādās, ka „tikai kafija“ dienas laikā patiesībā sastāv no vairākiem dažādiem stimulējošiem avotiem.

Ja pēc kafijas jūtaties slikti, nesteidzieties uzreiz aizliegt sev visu uz visiem laikiem. Var pamēģināt dzert mazāku porciju, izvēlēties vājāku kafiju, nedzert to nepaēdušam un nepievienot vēl vienu krūzi tikai tāpēc, ka diena ir grūta. Kafiju vērts atlikt arī tad, ja tajā dienā jūtat spēcīgu nemieru, neesat izgulējies vai esat slims.

Ja simptomi atkārtojas, lietderīgi pierakstīt, kad tie sākas, cik ilgi turpinās un kas vēl tajā brīdī jūtams. Šī informācija noder sarunā ar ģimenes ārstu, jo palīdz atšķirt nejaušu reakciju no atkārtotas likumsakarības. Un pats svarīgākais – necīnīties ar nogurumu tikai ar kofeīna palīdzību, ja ķermenim patiesībā nepieciešams ēdiens, ūdens, miegs vai pārtraukums.

Kafijai nevajadzētu likt baidīties no savas sirds. Tomēr tā var būt ļoti skaidrs atgādinājums, ka organisms nav aparāts, kuru var bezgalīgi modināt ar vēl vienu krūzi. Ja sirdsdarbības paātrināšanās ir īslaicīga un reta, vērts koriģēt ieradumu; ja tā ir spēcīga, neregulāra vai to pavada citas veselības problēmas, visprātīgāk nav minēt, bet gan laikus parūpēties par sevi.