Samaziniet asinsspiedienu dabiski: 5 ikdienas paradumi, kas var palīdzēt justies labāk

Vakarā, pārnākot mājās, roka pati sniedzas pēc sāļas uzkodas, televizora pults un vēl vienas kafijas tases, „jo citādi nepietiks spēka“. Tajā brīdī asinsspiediens daudziem šķiet kaut kas neredzams un atliekams: ja taču nekas nesāp, par to var padomāt rīt. Taču rītdiena bieži sākas ar to pašu steigu, spriedzi un zāļu kastīti, uz kuru tiek palūkots ar vieglu satraukumu.

Paaugstināts asinsspiediens ne vienmēr skaļi par sevi paziņo. Cilvēks var justies pavisam pieņemami, tikai ātrāk nogurt, sliktāk gulēt vai norakstīt smaguma sajūtu galvā uz darbiem un laikapstākļiem. Ikdienas izvēles pašas par sevi to neatrisina, taču tās var kļūt par stabilu atbalstu līdzās ārsta nozīmētajai ārstēšanai.

Te svarīgākais nav ideāla diēta, ne arī pēkšņa sportiska dzīve no pirmdienas un vainas sajūta par katru apēsto gabaliņu. Daudz vairāk dod pieci vienkārši paradumi, kas pamazām samazina ķermenim radīto spriedzi un palīdz labāk saprast, kas patiesībā izraisa pašsajūtas svārstības.

1. Mazāk sāls, bet ne mazāk garšas

Daudzi sāli uzņem ne tikai no sālstrauka uz galda. Tās diezgan daudz slēpjas pusfabrikātos, kūpinājumos, desās, konservos, sieros, mērcēs un ātrajās uzkodās. Tāpēc cilvēks var no sirds teikt, ka ēdienu gandrīz nesāla, lai gan organisms dienā tik un tā saņem krietni vairāk sāls, nekā tam nepieciešams.

Pēkšņi pārvērst virtuvi bezgaršīga ēdiena zonā būtu īsākais ceļš atpakaļ pie vecajiem paradumiem. Daudz vienkāršāk ir pamazām samazināt sāls daudzumu un garšu veidot ar ķiplokiem, citronu, zaļumiem, pipariem, ķimenēm vai citām iecienītām garšvielām. Pēc dažām nedēļām iepriekš ierastais sāļums bieži jau šķiet pārāk izteikts.

Šīs pārmaiņas ir īpaši svarīgas ģimenēs, kur ēdiens tiek gatavots „visiem vienāds“. Senioram, kuram ārsts ieteicis rūpēties par asinsspiedienu, nav vajadzīgs atsevišķs skumjš katls. Mazāk sāļš ēdiens ilgtermiņā var kļūt par ierastu mājas garšu gan bērniem, gan strādājošajiem pieaugušajiem.

2. Ikdienas pastaiga ir nopietnāka, nekā šķiet

Pēc garas dienas doma par sportošanu reizēm kaitina vairāk, nekā palīdz. Taču asinsspiediena dēļ nav uzreiz jāpērk sporta kluba abonements un sev jāapsola noskriet maratonu. Regulāra pastaiga, aktīvāks ceļš uz veikalu vai daži apļi ap māju var būt daudz reālāks sākums.

Kustības palīdz ķermenim atbrīvoties no dienas laikā uzkrātās spriedzes, uzlabo kopējo pašsajūtu un var veicināt labvēlīgāku asinsspiedienu. Būtiskākais ir regularitāte. Viena gara pastaiga nedēļas nogalē neatsver piecas dienas, kas pavadītas starp automašīnas sēdekli, darba krēslu un dīvānu.

Vecākiem ar maziem bērniem dažkārt ir vieglāk nevis „atrast laiku sportam“, bet iekļaut kustības ikdienas ritmā: kopā iziet ar skrejriteni vai kājām, nevis vēlreiz iesēsties automašīnā. Vecākam cilvēkam piemērots mierīgs, viņa spēkiem atbilstošs temps. Ja ir veselības traucējumi vai kustoties jūtamas sāpes krūtīs, stiprs elpas trūkums vai reibonis, fiziskā aktivitāte jāapspriež ar ārstu.

Samaziniet asinsspiedienu dabiski: 5 ikdienas paradumi, kas var palīdzēt justies labākAttēls: Pexels / Vlada Karpovich

3. Miegs un atpūtas pauzes nav slinkums

Cilvēks dusmojas ne tikai sarežģītas dienas dēļ. Dažkārt viņš dusmojas tāpēc, ka vairākas naktis pēc kārtas gulējis piecas stundas, no rīta steidzies, pusdienās ēdis pie datora, bet vakarā vēl mēģinājis „atslēgties“ telefonā. Šāds ritms ķermenim signalizē, ka modrības režīmu vēl nevar izslēgt.

Pietiekams un regulārs miegs var palīdzēt labāk kontrolēt spriedzi, apetīti un enerģijas svārstības. Noder vismaz īsa vakara robeža: aptumšot ekrānus, vēlu vairs nedzert kafiju, atlikt darba ziņas un ļaut sev nomierināties. Tas izklausās ļoti vienkārši, līdz mājās visi uzreiz neapvienojas ar savām rūpēm, taču pat 15 mierīgākas minūtes ir labāk nekā neviena.

Spriedzi var mazināt arī vienkārša elpošanas pauze, lēna pastaiga, saruna bez telefona rokā vai mierīga nodarbe, kas cilvēkam patiešām patīk. Darbiniekam tā var būt dažu minūšu atkāpšanās no ekrāna, mammai vai tētim – īsa sadzīves pienākumu sadalīšana ar citu ģimenes locekli. Ķermenis ļoti ātri sajūt, kad no tā pastāvīgi tiek prasīts vairāk, nekā tam ļauts atgūt spēkus.

4. Uz šķīvja vairāk vienkārša ēdiena, bet mērījumos – vairāk kārtības

Ceturtais paradums – biežāk izvēlēties vienkāršu, mazāk pārstrādātu pārtiku: dārzeņus, augļus, pākšaugus, pilngraudu produktus, zivis, riekstus vai citus ārsta un cilvēka veselības stāvoklim piemērotus produktus. Tas nav sods par paaugstinātu asinsspiedienu. Tas ir veids, kā panākt, lai uz šķīvja būtu mazāk tā, kas bieži vien rada pārāk daudz sāls, cukura un piesātināto tauku.

Piektais paradums – mērīt asinsspiedienu mierīgi un regulāri, nevis tikai tad, kad sāk sāpēt galva vai pašsajūta izraisa izbīli. Skaitļi, kas pierakstīti vienā un tajā pašā laikā un līdzīgos apstākļos, ārstam pasaka vairāk nekā viens nejaušs mērījums pēc kāpnēm, kafijas vai konflikta pie stūres. Pirms mērīšanas ieteicams dažas minūtes mierīgi pasēdēt, bet rezultātus nevajadzētu paniski vērtēt pēc viena rādījuma.

Te svarīga ir arī otra puse. Cilvēki ne vienmēr ēd pusfabrikātus vai maz kustas tāpēc, ka viņiem nerūp veselība: trūkst laika, naudas, spēka, drošu vietu pastaigām, bet maiņu darbs izjauc miegu. Tāpēc reālas pārmaiņas sākas nevis ar perfektu plānu, bet ar vienu lēmumu, ko var atkārtot rīt: mazāk sāls vakariņās, desmit minūtes pastaigas, agrāks miegs vai pierakstīts mērījuma rezultāts.

Dabiski paradumi var palīdzēt justies labāk, taču tiem nevajadzētu kļūt par iemeslu patvaļīgi pārtraukt ārsta nozīmēto zāļu lietošanu. Ja asinsspiediens pastāvīgi ir augsts, rādījumi rada satraukumu vai parādās stipras galvassāpes, sāpes krūtīs, elpas trūkums, nespēks, redzes vai runas traucējumi, noteikti jāmeklē medicīniskā palīdzība. Asinsspiediens reti mainās vienā vakarā, taču ķermenis pamana katru dienu, kad tam tiek dots nedaudz vairāk miera un mazāka slodze.