Telpā jūtama pelējuma smaka, lai gan sienas ir sausas: problēma var slēpties pavisam citur

Vai esat iegājuši telpā, kuras sienas izskatās kārtīgas, stūros nav redzams ne mazākais plankumiņš, tomēr degunu joprojām sasniedz tā pazīstamā, nedaudz skābenā, sastāvējusies smaka? Izvēdināt, izmazgāt grīdu, varbūt pat pārbīdīt skapi, bet pēc dažām stundām tā atkal atgriežas. Tad sāk šķist, ka mājas vienkārši „smaržo pēc vecuma“, lai gan visbiežāk šādai smakai ir ļoti konkrēts iemesls.

Visnepatīkamākais ir tas, ka acis šeit ne vienmēr palīdz. Pelējumam un mitrumam nav uzreiz jāatklājas ar melniem punktiem uz tapetēm. Smakas avots var slēpties tur, kur reti skatāmies: aiz smaga skapja, zem paklāja, ventilācijas atverē vai pat skapītī glabātajos priekšmetos. Tāpēc sienu sausums vēl nenozīmē, ka meklēšanu jau var beigt.

Šāda smaka īpaši kaitina tāpēc, ka tā mājās rada pastāvīgu netīrības sajūtu. Var būt tikko nomainīta gultasveļa, izmazgāti aizkari un pavērtas durvis uz balkonu, bet telpa tik un tā it kā neatgūstas. Pirmais solis šādā situācijā nav iegādāties spēcīgāku gaisa atsvaidzinātāju, bet gan saprast, kur smaka uzkrājas.

Smaka bieži slēpjas aiz mēbelēm, nevis sienas vidū

Bieža aina daudzdzīvokļu mājā: liels skapis gadiem ilgi stāv pie ārsienas, aiz tā sakrautas kastes, vecas segas vai ziemas jakas. No priekšpuses viss izskatās normāli, taču aiz mēbeles gaiss gandrīz nekustas. Ja siena tur ir nedaudz vēsāka, īpaši aukstajā sezonā, mitrums var uzkrāties ne tik acīmredzami, lai to pamanītu ar neapbruņotu aci.

Pārbīdot skapi, dažkārt tiek atrasts nevis liels pelējuma plankums, bet tikai nedaudz mitrs putekļu slānis, izmainījusies kartona kaste vai nepatīkami smakojoša mēbeles aizmugure. Presētās plātnes, vecs koks, papīrs un tekstils ļoti labprāt uzsūc smakas. Pietiek ar to, ka tur kādu laiku ir bijis mitrāks, un smaka saglabājas pat tad, kad pati siena jau izskatās sausa.

Ir vērts pārbaudīt ne tikai stūrus pie logiem. Pārbaudiet gultas galvgali, dīvānu, kumodi, paklāja apakšpusi, vietu zem palodzes un aizkaru malas. Ja smaka pastiprinās, pieejot konkrētai mēbelei vai to pabīdot, jums jau ir daudz skaidrāks virziens nekā tad, ja izsmidzināt aromatizētājus pa visu telpu.

Ventilācijas atvere un logi var atgriezt to, kā mājās it kā nemaz nav

Dažkārt cilvēks meklē problēmu savā istabā, lai gan smaka ieplūst kopā ar gaisu. Ventilācijas atvere, īpaši, ja to aizsedz mēbele, aizlīmē „lai nepūš“ vai ilgstoši nav tīrīta, var uzkrāt putekļus un mitrumu. Smaka ne vienmēr nozīmē, ka pašā atverē aug pelējums, taču sastāvējies gaiss var atnest nepatīkamu aromātu no ventilācijas šahtas vai citām telpām.

Arī logi dažkārt maldina. No rīta no stikla notīrītais kondensāts šķiet nenozīmīgs sadzīves sīkums, tomēr ūdens var notecēt rāmja stūros, iesūkties palodzes savienojumos vai blakus esošajos aizkaros. Vēlāk dienas laikā viss izžūst, tāpēc saimnieks redz sausu ainu un vairs nesaista to ar iepriekšējā vakara pelējuma smaku.

Šo problēmu biežāk izjūt ģimenes, kuras mājās žāvē veļu, daudz gatavo, audzina mazus bērnus vai vienkārši vēlas taupīt siltumu un reti plaši vēdina telpas. No otras puses, darbiniekiem, kuri atgriežas vakarā, smaka var šķist spēcīgāka tikai tāpēc, ka telpa visu dienu bijusi slēgta. Gaiss nekustas, mitrumam nav kur aizplūst, un mājas sāk atgādināt nevis mājīgu patvērumu, bet noliktavu.

Telpā jūtama pelējuma smaka, lai gan sienas ir sausas: problēma var slēpties pavisam citurAttēls: Unsplash / Handy Wicaksono

Tekstils, apģērbs un aizmirsti priekšmeti atklāj vairāk, nekā šķiet

Pelējuma smaku ļoti bieži uzglabā nevis pati telpa, bet tās saturs. Skapī pakarināts mētelis, kas tajā ievietots vēl nedaudz mitrs, kastē glabātas vecas rotaļlietas, reti izmantota gultasveļa vai veļas grozs var kļūt par īstu smakas rezervuāru. Atverot durvis, aromāts uzreiz iesitas degunā, bet pēc aizvēršanas pamazām izplatās pa visu telpu.

Arī paklāji un mīkstās mēbeles nav nevainīgas. Uz paklāja varēja izlīt ūdens, mājdzīvnieks varēja to saslapināt, bet pēc intensīvākas tīrīšanas tas varēja līdz galam neizžūt. No augšpuses materiāls izskatās tīrs, taču apakšā pie grīdas smaka saglabājas daudz ilgāk. Līdzīgi notiek ar bieziem aizkariem, dekoratīviem spilveniem un matračiem, kurus neviens nepaceļ tikai tāpēc, lai pasmaržotu otru pusi.

Senioru mājās šādu priekšmetu nereti sakrājas vairāk, jo ir žēl izmest labus, kaut arī reti izmantotus audumus. Jaunas ģimenes saskaras ar citu pusi: ratiņu segas, sporta apģērbs, bērnu apavi un veļa mājās mainās tik ātri, ka ne viss paspēj kārtīgi izžūt. Tas nav ne nekārtības, ne sliktas saimniekošanas signāls – mitrumam vienkārši pietiek ar nelielu, slēgtu vietu un mazliet laika.

Nemaskējiet smaku – vispirms atrodiet tās ceļu

Gaisa atsvaidzinātājs, smaržīga svece vai intensīvs veļas mazgāšanas līdzeklis uz īsu brīdi var palīdzēt, taču visbiežāk tie tikai sajauc smakas. Pelējuma smaka tādēļ nekļūst mazāk svarīga, tikai kļūst grūtāk saprotama. Daudz lietderīgāk ir vienu dienu mierīgi izstaigāt telpu: pabīdīt mēbeles, atvērt skapjus, pacelt paklāja stūri, apskatīt logu rāmjus un ventilācijas vietu.

Atrodot aizdomīgu tekstilu vai priekšmetus, tie rūpīgi jāizžāvē, jāizmazgā saskaņā ar kopšanas norādījumiem vai, ja smaka ir iesūkusies, no tiem jāatvadās. Mēbeli, pie kuras uzkrājies mitrums, ir vērts atbīdīt no sienas tā, lai aiz tās varētu cirkulēt gaiss. Regulāra īslaicīga, intensīva vēdināšana, īpaši pēc mazgāšanās, ēdiena gatavošanas un veļas žāvēšanas, bieži sniedz vairāk labuma nekā logs, kas visu dienu atstāts tikai nedaudz pavērts.

Ja smaka nepazūd, atgriežas pēc lietus, pastiprinās apkures sezonā vai parādās kopā ar mitriem plankumiem, lobītu krāsu un logiem, uz kuriem pastāvīgi krājas rasa, problēmu ir vērts uztvert nopietnāk. Iespējams, mitrums iekļūst no konstrukcijām, jumta, caurulēm vai ventilācijas sistēmas, un ar mājas tīrīšanu vien šeit vairs nepietiks. Šādā gadījumā svarīgi nav minēt, bet meklēt bojājuma avotu – īpaši dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, kur tas var atrasties ne tikai jūsu dzīvokļa robežās.

Pelējuma smaka mājās reti ir tikai smaka. Visbiežāk tas ir kluss signāls, ka kaut kur aiz aizvērtām durtiņām, zem mēbeles vai gaisā, ko ik dienu elpojam, uzkavējies tas, kam tur nav vietas. Kad pārstājam to maskēt un sākam meklēt, mājas bieži atkal sāk smaržot nevis pēc citrona aromāta, bet vienkārši pēc tīrības.