100 000 km un neviena bojājuma: šie automobiļi pēc izjaukšanas pārsteidza pat DEKRA ekspertus

Jauns automobilis pirmajos 10 vai 20 tūkstošos kilometru var izskatīties nevainojami. Salons vēl negrab, dzinējs darbojas klusi, elektronika neuzvedas muļķīgi, bet servisa vēsturē redzamas tikai kārtējās eļļas un filtru maiņas. Patiesais jautājums sākas krietni vēlāk: kā tas pats automobilis izskatīsies pēc 100 000 kilometru nobraukuma? Vai parādīsies eļļas noplūdes, sāks bojāties elektronika, rūsēt šasija, brukt salons, bet pārnesumkārba sāks rādīt pirmos nopietna remonta simptomus? Tieši uz šo jautājumu jau daudzus gadus cenšas atbildēt vācu „Auto Bild”, kas veic vienus no pazīstamākajiem ilgtermiņa automobiļu testiem Eiropā.

Princips ir vienkāršs, taču automobilim nežēlīgs. Testējamais modelis reālos apstākļos nobrauc 100 000 kilometru – pilsētā, uz šosejām, garos braucienos, ziemā un vasarā, dažkārt pilnībā piekrauts. Pretēji dažkārt apgalvotajam, šie 100 tūkstoši kilometru ne vienmēr tiek nobraukti viena gada laikā: pats „Auto Bild” norāda, ka automobiļi šādu attālumu parasti uzkrāj viena līdz trīs gadu laikā. Visu laiku tiek reģistrēts katrs bojājums, neplānots servisa apmeklējums un dīvaināka automobiļa uzvedība. Tomēr interesantākā daļa sākas tikai tad, kad odometrs parāda sešciparu skaitli – automobilis nonāk pie DEKRA speciālistiem un tiek izjaukts, lai varētu ieraudzīt to, ko vadītājs ikdienā pat nepamanītu.

Tieši pēc šādas izjaukšanas kļūst skaidrs, vai dzinējs patiešām ir saglabājies labā stāvoklī, vai pārnesumkārbā neuzkrājas metāla skaidas, kur sāk parādīties korozija un kā izskatās šasijas komponenti. Daudzu gadu laikā „Auto Bild” ir uzkrājis garu šādu testu sarakstu, kurā ir gan ļoti dārgi automobiļi, gan vienkārši ģimenes modeļi. Un pats interesantākais ir tas, ka augstākajās vietās nonāca ne tikai tie automobiļi, kuru cenas jaunu automobiļu salonos lika pacelt uzacis.

Divi automobiļi 100 000 km nobrauca ar nulli kļūdu punktu

Pašreizējās „Auto Bild” ilgtermiņa testu tabulas virsotnē izceļas divi automobiļi – „Audi A3 Sportback g-tron” un BMW M3. Abi pēc 100 000 kilometriem saņēma maksimālo 1+ vērtējumu un nulli kļūdu punktu. Tas nozīmē ne tikai to, ka automobiļi neapstājās ceļmalā vai neprasīja nopietnu remontu. Arī DEKRA veiktā galīgā izjaukšana neatklāja defektus, par kuriem būtu bijis jāpiešķir soda punkti.

Īpaši negaidīts bija „Audi A3 g-tron”. Tas nav parasts benzīna A3, bet gan versija, kas spēj darboties ar saspiestu dabasgāzi. Šāda tehnika daudziem lietotu automobiļu pircējiem var šķist papildu galvassāpes avots, tomēr tieši šis A3 kļuva par pirmo automobili „Auto Bild” ilgtermiņa testu vēsturē, kas ieguva nulli kļūdu punktu. Visu 100 000 kilometru laikā nebija ne nopietna tehniska bojājuma, ne bojājuma, kas apturētu automobili. Tika nomainīta tikai ūdens sabojāta tālvadības atslēgas pults, taču tas netika uzskatīts par paša automobiļa konstrukcijas trūkumu.

Pēc dažiem gadiem tādu pašu rezultātu atkārtoja pavisam citāds automobilis – BMW M3. Šeit jau runa ir nevis par ekonomisku kompakto modeli, bet gan par jaudīgu sporta sedanu, kura komponentiem 100 000 kilometru laikā jāiztur pavisam cita veida slodzes. Neraugoties uz to, automobilis visu testu veica bez neplānotiem bojājumiem, bet pēc izjaukšanas tajā tika konstatēts tikai ļoti neliels nodilums. „Auto Bild” šo rezultātu raksturoja kā gandrīz nevainojamu, tādēļ M3 kopā ar A3 g-tron palika kopējā reitinga pašā virsotnē.

Un tā ir diezgan interesanta mācība. Izturību nav tik vienkārši paredzēt tikai pēc zīmola reputācijas vai dzinēja tipa. Viens no līderiem ir salīdzinoši vienkāršs kompaktauto ar neparastu gāzes sistēmu, otrs – lielas jaudas BMW M modelis. Abi reālajā dzīvē 100 tūkstošus kilometru izturēja labāk nekā daudzi teorētiski „vienkāršāki” automobiļi.

„Seat Ateca”, „Mazda CX-5” un „Suzuki Swift Sport” parādīja, ka uzticamība nav atkarīga tikai no cenas

Vēl interesantāki rezultāti sākas zem absolūtās virsotnes. Piemēram, „Seat Ateca 1.4 EcoTSI” 100 000 kilometru nobrauca bez bojājumiem vai neplānotas apstāšanās un galīgajā vērtējumā saņēma ļoti augstu 1 punktu. Izjaukšanas laikā speciālisti atklāja tikai sīkumus: nedaudz dzesēšanas šķidruma pēdu dzinēja priekšpusē, vieglu virsmas koroziju un dažus nelielus salona trūkumus. Pats dzinējs un DSG transmisija testu izturēja labi.

Tā ir svarīga detaļa lietotu automobiļu pircējiem, jo šī „Ateca” versija nav eksotisks vai rets modelis. 1.4 TSI ar cilindru deaktivizācijas sistēmu un DSG dažiem cilvēkiem var šķist tehniski diezgan sarežģīta kombinācija, tomēr ilgtermiņa tests parādīja, ka vismaz konkrētajā testētajā automobilī šī tehnika 100 tūkstošos kilometru nopietnas problēmas neradīja. Protams, viens testa automobilis nav garantija, ka katra „Ateca” būs tāda pati, tomēr tas ir daudz informatīvāk nekā tikai dažu nedēļu ilgs jauna automobiļa tests.

Ļoti labi sevi parādīja arī „Mazda CX-5 Skyactiv-D 184 AWD”. Dīzeļa SUV ar 2,2 litru dzinēju saņēma galīgo 1 vērtējumu, bet DEKRA speciālistu pārbaude neparādīja nopietnas dzinēja vai transmisijas nodiluma problēmas. Pat pārnesumkārbā tika atrasts tikai neliels, normāls metāla nodiluma daudzums. Tas ir diezgan interesanti tādēļ, ka „Mazda” 2,2 litru dīzeļi lietotu automobiļu tirgū netiek uzskatīti par pilnībā bezproblēmu tehniku, tomēr tieši šis testētais automobilis 100 tūkstošu kilometru posmu veica ļoti veiksmīgi.

Vēl viens pārsteigums – „Suzuki Swift Sport”. Tas ir neliels un krietni lētāks automobilis nekā BMW M3 vai „Audi” premium klases modeļi, tomēr mehāniskajā ziņā tas testu pabeidza praktiski nevainojami. 100 tūkstošu kilometru laikā nebija bojājumu vai avārijas apstāšanās gadījumu, bet soda punktus tas saņēma tikai tāpēc, ka pēc izjaukšanas tika atklāta rūsa aizmugurējo lonžeronu metinājuma vietās un atverēs. Ja nebūtu šīs korozijas, „Swift Sport” pat pretendētu uz maksimālo 1+ punktu.

Tieši šādi rezultāti parāda, kādēļ šie testi ir interesanti. Jauna automobiļa cena un zīmola prestižs ne vienmēr tieši pasaka, cik labi tas izskatīsies pēc 100 tūkstošiem kilometru. Dažkārt vienkāršāka konstrukcija un labi izvēlēti komponenti reālajā dzīvē izrādās labāki par krietni dārgākiem konkurentiem.

Pat augsts galīgais vērtējums nenozīmē, ka automobilim nav nekādu trūkumu

Viens no labākajiem piemēriem ir „Audi A4 Avant 2.0 TFSI”. Šis automobilis visus 100 000 kilometru nobrauca bez bojājumiem vai tehniskas apstāšanās. Pēc izjaukšanas dzinējs bija sauss, korozija praktiski netika atrasta, bet pat divsajūgu „S tronic” transmisija, kas ekspluatācijas laikā dažkārt kaitināja ar saraustītu kustības sākšanu, neuzrādīja nopietnu iekšēju nodilumu. Galīgais vērtējums – 1.

Tomēr testa laikā vadītāji kritizēja dažas komforta un kvalitātes nianses. Piemēram, divsajūgu kārbas darbību, braucot ar ļoti mazu ātrumu, dažas cietākas salona plastmasas detaļas un balstiekārtas reakciju uz sliktākiem ceļiem. Citiem vārdiem sakot, automobilis var būt ļoti izturīgs, taču ne vienmēr ideāls visos citos aspektos.

Tādēļ šādu reitingu nevajadzētu lasīt kā vienkāršu sarakstu „nopērc šo un tev nekad nebūs problēmu”. Tiek testēts viens konkrēts eksemplārs, kas saņem regulāru apkopi, turklāt 100 000 kilometru nav automobiļa mūža beigas. Viens modelis var lieliski izturēt pirmos simt tūkstošus, taču problēmas sākt parādīt pie 150 vai 200 tūkstošiem kilometru. Citam automobilim var būt agrīns elektronikas bojājums, bet mehāniski tas var nobraukt pusmiljonu kilometru.

Tomēr šādi testi ir viens no retajiem gadījumiem, kad automobiļa kvalitāte tiek vērtēta nevis pēc nedēļas ar preses automobili, bet pēc reālas ilgtermiņa lietošanas un galīgās izjaukšanas. Tādēļ tie ir īpaši interesanti tiem, kuri plāno automobili paturēt nevis divus gadus, bet gan krietni ilgāk.

Lielākais pārsteigums – nevis viens zīmols, bet tas, kā atšķirīgi automobiļi izturēja vienu un to pašu attālumu

Mūsdienās automobiļiem ir arvien vairāk elektronikas, turbīnu, automātisko transmisiju, sarežģītu izmešu sistēmu, sensoru un programmatūras. Tādēļ ir dabiski domāt, ka, jo sarežģītāka tehnika, jo ātrāk kaut kam vajadzētu sabojāties. Tomēr 100 tūkstošu kilometru testi rāda daudz sarežģītāku ainu.

Nulli kļūdu punktu saņēma gan ar gāzi darbināmais „Audi A3”, gan 480 ZS BMW M3. „Seat Ateca” ar turbobenzīna dzinēju un DSG izvairījās no nopietniem bojājumiem, dīzeļa „Mazda CX-5” saņēma vieninieku, bet lētais „Suzuki Swift Sport” no praktiski ideāla rezultāta attālinājās galvenokārt korozijas, nevis dzinēja vai transmisijas dēļ. Tajā pašā laikā jaunākajos „Auto Bild” apkopojumos starp ļoti labi sevi parādījušajiem modeļiem redzami arī „VW T-Cross”, „Toyota Prius”, BMW Z4 un citi automobiļi ar ļoti atšķirīgu konstrukciju.

Un tieši tas ir pats noderīgākais secinājums cilvēkam, kurš meklē lietotu automobili. Uzraksts uz motora pārsega vien nepasaka, vai automobilis būs izturīgs. Daudz svarīgāks ir konkrētais modelis, dzinējs, transmisija, konstrukcija un tas, kā automobilis ticis apkopts.

100 000 kilometru nav nepārvarama robeža – lielākā daļa mūsdienu automobiļu to sasniedz diezgan viegli. Taču, kad pēc šāda nobraukuma automobili izjauc DEKRA speciālisti un neatrod ne dzinēja problēmas, ne nopietnu transmisijas nodilumu, ne bojājumu vēsturi, tas jau pasaka krietni vairāk nekā skaista reklāma salonā.

Bet divi automobiļi šajā testā aizgāja vēl tālāk: „Audi A3 Sportback g-tron” un BMW M3 pēc 100 000 kilometriem palika ar nulli kļūdu punktu. Jau tas vien ir pietiekami labs atgādinājums, ka automobiļa patiesā kvalitāte atklājas nevis dienā, kad no sēdekļiem tiek noņemtas aizsargplēves, bet gan tad, kad skaitītājā parādās sešciparu skaitlis.