Bremžu čīkstēšana, braucot ar mazu ātrumu: ko tas nozīmē un kad ir pienācis laiks veikt tehnisko apkopi?

Braucat pa pagalmu, lēni ripinat uz veikalu, viegli nospiežat bremzes – un automašīna sāk čīkstēt tā, ka garāmgājējs atskatās. Uz šosejas ir kluss, pilsētā ir kluss, bet, tiklīdz ātrums samazinās līdz 10–20 km/h, bremzes sāk „dziedāt”.

Šāds troksnis ne vienmēr nozīmē nopietnu bojājumu. Dažkārt tās ir tikai mitrums, putekļi vai plāna rūsas kārtiņa uz bremžu diska. Tomēr ir situācijas, kad čīkstēšana kļūst par skaidru pazīmi: bremžu kluči tuvojas sava mūža beigām, diski nodilst nevienmērīgi vai suporti nedarbojas tā, kā vajadzētu.

Kāpēc bremzes visbiežāk čīkst tieši, braucot lēni

Bremzes darbojas ļoti vienkārši: kluči tiek piespiesti diskam, un berzes dēļ automašīna palēninās. Taču šī vienkāršība slēpj vienu niansi – berze rada vibrāciju. Kad vibrācija sasniedz noteiktu frekvenci, mēs to dzirdam kā čīkstēšanu.

Braucot ar lielāku ātrumu, bremžu klucis tiek piespiests diskam stiprāk un uz īsāku brīdi. Troksnis bieži ir dobjāks vai arī to vispār nedzird. Savukārt, braucot lēni un ļoti maigi bremzējot, klucis it kā slīd pa diska virsmu: uz brīdi pielīp, atraujas un atkal pielīp. Šī mikrokustība rada augsto, nepatīkamo skaņu.

Tāpēc čīkstēšana stāvvietā vai pagalmā nav automātiska diagnoze. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no kluču sastāva, diska virsmas, gaisa mitruma, temperatūras un pat no tā, cik daudz putekļu sakrājies uz bremzēm. Kluči, kuru sastāvā ir metāla piemaisījumi, bieži čīkst vairāk, jo metāls labāk pārraida vibrāciju. Keramikas kluči parasti ir klusāki, taču arī tie negarantē, ka trokšņu nekad nebūs.

Kad čīkstēšana ir normāla

Ja automašīna sāk čīkstēt no rīta pēc lietus, pēc mazgāšanas vai aukstas nakts, panikai nav pamata. Uz bremžu diska ļoti ātri izveidojas plāna virspusējas rūsas kārtiņa. Pietiek ar dažām bremzēšanas reizēm, un tā pati notīrās. Šāda čīkstēšana parasti ilgst īsu brīdi un pazūd pēc dažām braukšanas minūtēm.

Līdzīgi var notikt pēc ilgākas stāvēšanas. Piemēram, automašīna nedēļu stāvēja pagalmā, bija mitrs un vējains laiks, uz diskiem nonāca dubļi. Pirmās dažas bremzēšanas reizes var būt skaļākas, raupjākas, dažkārt pat jūtama viegla „švīkāšana”. Ja pēc dažām bremzēšanas reizēm troksnis pazūd, bremzēšana ir normāla, pedālis neiegrimst un automašīna nevelk uz sāniem, visbiežāk tā ir tikai virspusēja parādība.

Arī jauni bremžu kluči pirmajos dažos simtos kilometru var nedaudz čīkstēt. Tiem jāpielāgojas diska virsmai. Taču, ja pēc mēneša vai diviem troksnis tikai pastiprinās, to vairs ir grūti skaidrot ar „iebraukšanos”.

Kad jau ir pienācis laiks doties uz servisu

Slikta pazīme ir asa metāliska čīkstēšana, kas atkārtojas ikreiz, kad bremzējat, un nekur nepazūd. Daļai bremžu kluču ir īpašs nodiluma indikators – neliela metāla plāksnīte, kas sāk saskarties ar disku, kad kluča berzes slānis kļūst pārāk plāns. Tas nav izdomāts, lai kaitinātu vadītāju, bet gan lai brīdinātu, ka ir pienācis laiks mainīt bremžu klučus.

Ja ignorēsiet šo signālu, vēlāk var nākties mainīt ne tikai klučus, bet arī bremžu diskus. Kad berzes materiāls nodilst, metāls sāk berzties pret metālu. Disks tiek saskrāpēts, nevienmērīgi sakarst, un bremzēšanas kvalitāte pasliktinās.

Servisa apmeklējumu nevajadzētu atlikt arī tad, ja čīkstēšanu pavada citas pazīmes: bremzējot vibrē stūre, pulsē pedālis, automašīna velk uz vienu pusi, bremžu pedālis ir kļuvis mīksts vai ir pagarinājies bremzēšanas ceļš. Šādā gadījumā troksnis vairs nav galvenā problēma – problēma ir bremžu sistēmas stāvoklis.

Ko var pārbaudīt pats

Vispirms ieklausieties, kad parādās troksnis. Ja tas parādās tikai pēc lietus un ātri pazūd, tā ir viena situācija. Ja dzirdat to katru dienu, ikreiz bremzējot pie luksofora vai stāvvietā, tas jau ir cits stāsts.

Otra lieta – apskatiet kluču biezumu. Ne vienmēr ritenis ir jānoņem: dažās automašīnās caur diska loka spraugām var redzēt, cik daudz berzes materiāla ir palicis. Ja tā palicis aptuveni 3 mm vai mazāk, klučus ir vērts mainīt. Precīzi novērtēt to ne vienmēr ir viegli, tāpēc, ja šaubāties, labāk aizbraukt uz servisu un lūgt veikt pārbaudi.

Vidēji bremžu kluči var kalpot aptuveni 30–70 tūkst. km, taču tas lielā mērā ir atkarīgs no braukšanas paradumiem. Pilsētā, kur pastāvīgi jābremzē pie krustojumiem, apļveida krustojumiem un gājēju pārejām, tie nodilst ātrāk. Ja ar automašīnu bieži brauc īsus attālumus, bremzes arī biežāk tiek pakļautas mitruma, netīrumu un sāls iedarbībai.

Ko nekādā gadījumā nedarīt

Liela kļūda ir mēģināt „apklusināt” bremzes ar smērvielu. Smērviela uz kluču vai diska darba virsmas nozīmē sliktāku bremzēšanu. Pastāv īpašas pastas, ko klāj uz noteiktu kluču aizmugurējās daļas vai saskares vietām, taču tas jādara pareizi un ne uz tās daļas, kas aptur automašīnu.

Vēl viens mīts – dārgi bremžu kluči nekad nečīkst. Arī dārgi kluči var čīkstēt, ja tie nav piemēroti konkrētajiem diskiem, ja suports ķeras vai ja diskam jau ir rievas. Klusums ir atkarīgs ne tikai no cenas, bet no visas bremžu sistēmas stāvokļa.

Lietuvā ir vērts atcerēties arī par ziemu. Sāls, slapjš sniegs, dubļi un temperatūras maiņas bremzēm nav nekāda dāvana. Pēc dažām sezonām uz diskiem var parādīties nelīdzenumi, un pat jauni kluči sāk radīt trokšņus. Tāpēc pirms ziemas vai pēc tās bremžu pārbaude ir gudrs ieradums, pat ja automašīna joprojām bremzē „it kā normāli”.

Īsa čīkstēšana pēc lietus visbiežāk nav nekāda traģēdija. Pastāvīgs metālisks troksnis – tas jau ir aicinājums doties uz servisu. Bremzes ir tā automašīnas daļa, ko labāk pārbaudīt pārāk agri, nekā vienreiz apstāties pārāk vēlu.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!