No elektriķiem līdz aitu cirpējiem: šie darbi ārzemēs var atvērt durvis uz jaunu dzīvi

Par emigrāciju cilvēki bieži domā laikapstākļu, cenu un algu kontekstā. Vieni skatās, kur ir siltāk, citi – kur lētāka īre, vēl citi – kur ir lielākas lietuviešu kopienas. Taču ir vēl viens ļoti praktisks jautājums: vai jūsu profesija tur vispār ir vajadzīga?

Dažās valstīs trūkst ne tikai ārstu vai programmētāju. Ārvalstu darba tirgos bieži tiek meklēti elektriķi, santehniķi, metinātāji, jumiķi, kravas automašīnu vadītāji, aprūpētāji un citi cilvēki, kuriem ir konkrēts amats. Dažkārt sarakstos parādās arī negaidītas profesijas – piemēram, Jaunzēlandē sezonas darbos tiek minēti pat aitu cirpēji.

Tas nenozīmē, ka pietiek sakravāt koferi un jau rīt jūs saņemsiet darbu. Taču cilvēkam, kuram ir profesija, pieredze un vēlme strādāt, dažas valstis patiešām var piedāvāt vairāk iespēju, nekā pirmajā brīdī šķiet.

Amatniecības speciālisti atkal kļūst zelta vērtē

Amatniecības un tehnisko profesiju trūkums ir jūtams daudzās Eiropas valstīs. Elektriķi, jumiķi, celtnieki, santehniķi, apkures un ventilācijas sistēmu speciālisti, metinātāji – tās nav teorētiskas profesijas no sarakstiem, bet reāli darbi, kas nepieciešami ikdienā.

Iemesls ir vienkāršs: Eiropa noveco, daudzi pieredzējuši meistari dodas pensijā, bet jaunu cilvēku, kuri izvēlas fizisku vai tehnisku darbu, ne visur ir pietiekami. Tikmēr mājas joprojām tiek būvētas, jumti remontēti, apkures sistēmas mainītas, elektroinstalācija modernizēta, saules elektrostacijas uzstādītas.

Šādiem speciālistiem priekšrocība ir skaidra: viņu darbs ir praktisks un viegli saprotams jebkurā valstī. Ja cilvēks prot kvalitatīvi metināt, uzstādīt elektrosistēmas vai labot santehniku, tas tiek novērtēts ne tikai Lietuvā. Tomēr ar pieredzi vien nepietiek. Dažās valstīs nepieciešami vietējie sertifikāti, darba drošības apmācības, kvalifikācijas atzīšana vai valodas zināšanas.

Elektriķim tas ir īpaši svarīgi. Dažādās valstīs ir spēkā atšķirīgi elektrodarbu noteikumi, tādēļ patstāvīgi strādāt bez atzītas kvalifikācijas var būt neiespējami. Tas pats attiecas arī uz dažiem būvniecības, gāzes, apkures vai kondicionēšanas darbiem.

Aprūpētāji un ārsti ir vajadzīgi, taču ceļš ir sarežģītāks

Veselības aprūpes darbinieki ir viena no visbiežāk minētajām trūkstošo profesiju grupām Eiropā. Aprūpētāji, ārsti, aprūpes darbinieki, rehabilitācijas speciālisti – daudzu valstu sistēmām viņu trūkst.

Tomēr šeit ceļš parasti ir sarežģītāks nekā, piemēram, metinātājam vai kravas automašīnas vadītājam. Medicīnas profesijas bieži tiek stingri reglamentētas. Lai citā valstī strādātu par aprūpētāju vai ārstu, var būt nepieciešama diploma atzīšana, papildu dokumenti, vietējās valodas eksāmens un profesionālā reģistrācija.

Tas ir loģiski: veselības aprūpes sistēmā svarīga ir ne tikai kompetence, bet arī spēja skaidri sazināties ar pacientu, saprast dokumentus un lietot precīzus terminus. Tāpēc cilvēkam, kurš apsver šādu ceļu, jau iepriekš vajadzētu noskaidrot ne tikai algas apmēru, bet arī visu procedūru.

Dažkārt tieši valoda kļūst par lielāko šķērsli. Angļu valodas zināšanas var būt pietiekamas starptautiskā uzņēmumā, taču ne vienmēr pietiek slimnīcā, aprūpes namā vai klīnikā. Tāpēc, plānojot darbu veselības aprūpes jomā, ir vērts reālistiski izvērtēt, cik daudz laika būs nepieciešams sagatavošanās darbam.

Autovadītāji un IT speciālisti: pieprasījums ir, taču tas nav vienmērīgs

Kravas automašīnu vadītāji arī bieži nonāk trūkstošo darbinieku vidū. Loģistika Eiropā ir milzīga, preces jāved starp pilsētām un valstīm, bet pieredzējušu vadītāju trūkst ne vienā vien valstī. Tiem, kuriem ir nepieciešamās kategorijas, pieredze un kuri var strādāt starptautiskos maršrutos, iespēju var būt diezgan daudz.

Tomēr jāiepazīstas ar konkrētajiem noteikumiem: vadītāja apliecības kategorijām, profesionālo kvalifikāciju, darba un atpūtas režīmu, vietējām prasībām un darba līguma nosacījumiem. Vien sludinājumā redzamā labā alga vēl neatklāj visu – svarīgi ir tas, cik dienu būs jāpavada prom no mājām, kas apmaksā dzīvesvietu, kā tiek aprēķinātas dienas naudas un kāda ir atbildība par kravu.

Arī IT nozare joprojām ir starptautiska, taču aina vairs nav tik vienkārša kā pirms dažiem gadiem. Ar frāzi “protu strādāt ar datoru” vairs nepietiek. Dažās valstīs joprojām trūkst programmētāju, kiberdrošības speciālistu, datu analītiķu un sistēmu administratoru, taču citviet tirgus kļūst piesardzīgāks.

Mākslīgais intelekts un automatizācija maina prasības. Darba devēji arvien biežāk meklē nevis vienkārši “IT cilvēku”, bet ļoti konkrētu kompetenci. Tāpēc IT speciālistiem pirms pārcelšanās vajadzētu skatīties nevis uz valsts kopējo reputāciju, bet gan uz savu specializāciju: kādas tehnoloģijas ir pieprasītas, vai tiek pieņemts attālināts darbs, vai nepieciešamas vietējās valodas zināšanas un vai reāli iespējams saņemt darba vīzu.

Pat aitu cirpēji: Jaunzēlandes piemērs

Viens no interesantākajiem piemēriem ir Jaunzēlande. Tur sezonas darbos tiek minēti aitu cirpēji. No pirmā acu uzmetiena tas izklausās negaidīti, taču valstī, kur aitkopība ir svarīga lauksaimniecības nozare, šādam darbam ir ļoti skaidra loģika.

Aitu cirpšana ir sezonāls, fiziski smags darbs, kas prasa pieredzi. Tas nav romantisks darbs starp kalniem un zaļām pļavām, kā varētu šķist fotogrāfijās. Jāmāk savaldīt dzīvnieks, jāstrādā ātri, droši un rūpīgi, kā arī jāparūpējas, lai nerastos savainojumi.

Jaunzēlande meklē arī ierastākus speciālistus: metinātājus, metālapstrādes darbiniekus, tehnisko profesiju pārstāvjus, kā arī dažus būvniecības un inženierzinātņu speciālistus. Pēdējos gados valsts ir koriģējusi imigrācijas ceļus, lai noteiktiem amatniekiem un tehniķiem būtu skaidrākas iespējas ierasties strādāt.

Tomēr jāizprot atšķirība starp sezonas darbu un ilgtermiņa emigrāciju. Sezonas atļauja var dot tiesības strādāt noteiktu laiku, taču tas vēl nenozīmē pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas jāskatās ne tikai uz darba piedāvājumu, bet arī uz vīzas veidu.

Kas noteikti jāpārbauda pirms kofera sakravāšanas

Pieprasīta profesija ir tikai sākums. Izbraukt strādāt uz ārzemēm ir vieglāk tiem, kuri sagatavo dokumentus un reālistiski izvērtē nosacījumus. Īpaši tad, ja runa nav par īsu sezonu, bet gan par nopietnu pārcelšanos.

Pirms lēmuma pieņemšanas ir vērts pārbaudīt vairākus aspektus:

• vai jūsu kvalifikācija tiek atzīta izvēlētajā valstī;
• vai būs nepieciešami papildu kursi, sertifikāti vai eksāmeni;
• kādas valodas zināšanas nepieciešamas darbam, ne tikai ikdienas dzīvei;
• vai darba devējs palīdz kārtot dokumentus;
• kāda ir reālā alga pēc nodokļu un mājokļa izmaksu segšanas;
• vai darba piedāvājums ir konkrēts, nevis tikai solījums;
• kādi nosacījumi attiecas uz darba vīzu vai uzturēšanās atļauju.

Vislabākais sākums parasti ir cilvēkiem, kuriem ir pabeigta profesionālā izglītība, vairāku gadu pieredze, kārtībā esoši dokumenti un vismaz pamatzināšanas valodā. Šādi kandidāti izskatās nopietnāk gan darba devēju, gan migrācijas iestāžu acīs.

Ārvalstu darba tirgus nav brīnumaina vieta, kur visiem uzreiz maksā vairāk. Taču cilvēkiem, kuriem ir konkrēts amats, kuri prot strādāt un nebaidās pielāgoties, tas var atvērt durvis. Dažkārt šis ceļš sākas nevis ar universitātes diplomu, bet ar instrumentu kasti, vadītāja apliecību, metinātāja masku vai aprūpētāja apliecību.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!