Gāzēta minerālūdens ieguvumi un kaitējums – ko saka ārsti un zinātnieki
Vai arī jums mēdz būt tā: pēc pusdienām gribas nevis parastu ūdeni, bet gan glāzi auksta, burbuļojoša minerālūdens? Vieniem tas šķiet atsvaidzinošāks, citi bez tā grūti iedomājas vakariņas, bet trešie jau sen dzirdējuši brīdinājumu, ka „burbuļi bojā kuņģi“. Tāpēc pie veikala plaukta dažkārt izvēle tiek izdarīta nevis pēc garšas, bet gan baiļu dēļ – varbūt labāk paņemt negāzētu, lai tikai nekaitētu?
Gāzēts minerālūdens nav ne brīnumains veselības dzēriens, ne automātiski slikts ieradums. Lielākajai daļai veselu cilvēku tas var būt pilnīgi piemērots veids, kā uzņemt vairāk šķidruma. Tomēr tā pati pudele cilvēkam, kuru nomoka grēmas, vēdera pūšanās vai jutīga gremošana, var kļūt par iemeslu, kura dēļ vakars beidzas nevis ar patīkamu sāta sajūtu, bet gan ar spiedienu zem ribām.
Ārsti un uztura speciālisti parasti iesaka raudzīties ne tikai uz burbuļiem, bet uz visu etiķeti un savu pašsajūtu. Svarīgi ir tas, vai tas ir vienkārši gāzēts ūdens, dabīgs minerālūdens vai saldināts dzēriens, kas tikai slēpjas aiz „ūdens“ nosaukuma. Šīs izvēles organismam patiešām nav vienādas.
Kad burbuļi palīdz izdzert vairāk ūdens
Gāzēta minerālūdens lielākais ieguvums ir ļoti vienkāršs: ja jums tas garšo labāk nekā parasts ūdens, visticamāk, jūs to arī izdzersiet vairāk. Cilvēkam, kurš visu dienu aizmirst padzerties un vakarā saprot, ka izdzēris tikai pāris tasīšu kafijas, nav obligāti sevi jāmoka ar negaršīgu ūdeni. Ja glāze minerālūdens palīdz uzturēt ierasto šķidruma uzņemšanu, tas jau ir praktisks pluss.
Zinātniskajā literatūrā norādīts, ka gāzēts ūdens var veicināt hidratāciju tāpat kā negāzēts. Oglekļa dioksīds pats par sevi ūdeni nepadara par „tukšu“ vai organismam nepiemērotu. Turklāt minerālūdens var saturēt kalciju, magniju, bikarbonātus un citus minerālus, taču to daudzums ļoti atšķiras – viens ūdens var būt pavisam citāds nekā cits.
Dažiem cilvēkiem burbuļojošs ūdens uz īsu brīdi palīdz justies sātīgākiem. Tas var būt noderīgi tiem, kuri pieraduši starp ēdienreizēm nepārtraukti našķoties tikai vēlmes kaut ko pakraukšķināt dēļ. Tomēr tas nav svara zaudēšanas līdzeklis: sāta sajūta parasti ir īslaicīga, bet veselībai daudz lielāka nozīme ir kopējam ēšanas ritmam, pārtikas izvēlei un ikdienas kustībām.
Neērtības sākas ne visiem, taču tās ir reālas
Visbiežākais gāzēta ūdens mīnuss nav kaitējums orgāniem, bet gan vienkāršs diskomforts. Oglekļa dioksīda gāze var pastiprināt vēdera izstiepuma, atraugāšanās un pūšanās sajūtu. Veselam cilvēkam tas parasti ir tikai īslaicīgs traucēklis, taču jutīgākam vēderam pietiek ar vienu lielu glāzi, kas ātri izdzerta, lai pēc vakariņām bikses sāktu spiest vairāk nekā parasti.
Cilvēkiem, kurus nomoka gastroezofageālā refluksa slimība vai biežas grēmas, gāzētie dzērieni var pastiprināt simptomus. Kad kuņģis piepildās ar gāzēm, palielinās spiediens, un daļai cilvēku vieglāk rodas dedzināšana aiz krūšu kaula vai skāba satura pacelšanās kaklā. Tas nenozīmē, ka gāzēts minerālūdens ir stingri aizliegts ikvienam, kam ir grēmas, tomēr šo saistību vērts mierīgi pārbaudīt: dažas dienas no tā atteikties un vērot, vai pašsajūta mainās.
Ir arī cilvēki, kuriem gāzēts ūdens daudz sliktāk panesams pēc noteiktām gremošanas trakta operācijām vai slimojot ar slimībām, kuru gadījumā ārsts iesaka saudzējošu uzturu. Šādos gadījumos drauga padoms „man nekas nenotiek“ maz ko palīdzēs. Lēmumu vislabāk apspriest ar ārstu vai dietologu, jo svarīgs nav vispārīgs noteikums, bet gan konkrētā cilvēka stāvoklis.

Zobi un kauli: kur beidzas populārie biedējošie stāsti
Viens no neatlaidīgākajiem mītiem apgalvo, ka gāzēts ūdens bojā kaulus. Šim apgalvojumam nav stingra pamatojuma: vienkāršs gāzēts minerālūdens nav tas pats, kas saldie gāzētie dzērieni. Kaulu veselībai daudz svarīgāks ir kopējais kalcija un D vitamīna daudzums, olbaltumvielas, fiziskā aktivitāte, vecums, hormonālais stāvoklis un smēķēšana, nevis tikai tas, vai ūdenī glāzē ir burbuļi.
Ar zobiem situācija ir nedaudz niansētāka. Gāzēts ūdens ir skābāks par negāzētu, tāpēc teorētiski tas var nedaudz veicināt emaljas eroziju, īpaši, ja to malko visu dienu un jo īpaši tad, ja ūdens ir papildināts ar skābēm, cukuru vai sīrupiem. Lielākā problēma zobiem parasti nav pats oglekļa dioksīds, bet gan saldinātie un paskābinātie dzērieni, kas nereti šķiet nekaitīgi, jo uz iepakojuma rakstīts „atsvaidzinošs ūdens dzēriens“.
Vienkāršs risinājums – neturēt pudeli pie lūpām no rīta līdz vakaram. Minerālūdeni labāk izdzert ēšanas laikā vai vienā reizē, bet pēc tam muti izskalot ar parastu ūdeni. Zobus nevajadzētu steigties tīrīt uzreiz pēc skāba dzēriena: emaljai ir lietderīgi dot laiku, bet ikdienas rutīnā vissvarīgākie joprojām ir ierastie mutes higiēnas noteikumi un profilaktiskas vizītes pie zobārsta.
Etiķete dažkārt pasaka vairāk nekā vārds „minerālūdens“
Ģimenei, kas vakariņās atver vienu minerālūdens pudeli, tas var būt vienkāršs un labs limonādes aizstājējs. Tomēr vecākiem nevajadzētu to jaukt ar saldajiem gāzētajiem dzērieniem: bērnam burbuļi bieži patīk, taču ikdienas slāpes nevajadzētu remdēt ar dzērienu, kas satur cukuru vai saldinātājus. Senioram svarīgāk ir pievērst uzmanību minerālvielu sastāvam un sāls daudzumam, īpaši, ja ārsts ieteicis ierobežot nātrija uzņemšanu.
Aktīvi strādājošs cilvēks dažkārt pēc sportošanas vai karstā dienā ķeras pie stipri mineralizēta ūdens, jo šķiet, ka tā viņš ātrāk „atgūs spēkus“. Pēc intensīvas svīšanas minerālvielas patiešām var būt nozīmīgas, taču viens ūdens neaizstāj ne regulāru uzturu, ne individuālus ārsta ieteikumus. Savukārt cilvēkam, kuram ir nieru, sirds, asinsspiediena vai citas hroniskas veselības problēmas, minerālūdens veidu un daudzumu vērts apspriest ar savu ārstu.
Uzņēmumiem ir ērti pārdot iespaidu, ka katra pudele ir veselīgāka izvēle. Taču pircējam lietderīgāk ir izlasīt sastāvu: vai ir pievienots cukurs, aromatizētāji, skābes, cik daudz ir nātrija un kāda ir mineralizācija. Ja gribas garšu, vienkāršam gāzētam ūdenim var pievienot citrona sulu vai ielikt piparmētras, tikai arī šeit vērts atcerēties, ka bieža skābu dzērienu malkošana zobiem nav labvēlīga.
Gāzētam minerālūdenim nevajadzētu būt ne vainas avotam, ne veselīga dzīvesveida simbolam. Ja pēc tā jūtaties labi, izvēlaties nesaldinātu variantu un neaizmirstat par parastu ūdeni, parasti nav iemesla atteikties no patīkamās burbuļošanas. Bet, ja ķermenis pēc katras glāzes atgādina par sevi ar grēmām vai vēdera pūšanos, ir vērts tam uzticēties: labākais ūdens ir tas, kas ne tikai remdē slāpes, bet arī ļauj pēc tā justies viegli.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.