Šnicele, desa vai “salipināta” gaļa: ko mēs patiesībā atnesam mājās no lielveikala?

Lielveikalā pie gaļas plaukta viss šķiet vienkārši. Vienā pusē – šniceles, otrā – šķiņķis, blakus maltā gaļa, desiņas, cepšanai paredzēti gaļas gabali, kūpinājumi. Uz iepakojumiem ir skaistas fotogrāfijas, solījumi par garšu, izcelsmi un kvalitāti. Tomēr ne vienmēr ir skaidrs, ko mēs patiesībā pērkam: veselu gaļas gabalu, pārstrādātu produktu, veidotu gaļu vai produktu, kurā bez gaļas ir arī krietns daudzums citu sastāvdaļu.

Daudzi cilvēki gaļu vispirms saista ar steiku, šniceli vai malto gaļu, tomēr pats gaļas jēdziens ir plašāks. Saskaņā ar pārtikas nozares skaidrojumu par gaļu uzskata cilvēku uzturam paredzētas nokautu vai nomedītu siltasiņu dzīvnieku daļas – tā var būt liellopu, cūkgaļa, putnu gaļa, jēra gaļa, kazas gaļa vai medījuma gaļa.

Gaļa nav tikai steiks

Kad pircējs redz vārdu “gaļa”, viņš bieži iztēlojas dabisku muskuļa gabalu: kakla karbonādi, muguras karbonādi, šķiņķi, fileju. Tomēr plašākā nozīmē pie gaļas produktiem pieskaita daudz vairāk. Tā var būt gan maltā gaļa, gan subprodukti, gan dažādas desas vai gaļas izstrādājumi. Dažos pārstrādātos produktos var būt ne tikai muskuļu gaļa, bet arī tauki, āda, saistaudi vai citas daļas.

Tieši tāpēc ir vērts izlasīt ne tikai lielāko uzrakstu uz iepakojuma, bet arī sastāvu. Viena lieta ir svaigs, gandrīz neapstrādāts gaļas gabals. Pavisam kas cits – pārstrādāts produkts, kurā gaļa ir sasmalcināta, sajaukta ar piedevām, veidota, termiski apstrādāta vai kūpināta.

Kas ir veidota gaļa?

Visvairāk neskaidrību pircējiem rada tā dēvētā veidotā gaļa. Tā nav mākslīgs gaļas aizstājējs un nav “ne gaļa”. Tā ir īsta gaļa, tikai ne vesels, dabiski izaudzis gabals. Atšķirība ir tā, ka vairāki mazāki gaļas gabaliņi tiek savienoti vienā lielākā formā. Lai pircējs šādu produktu nesajauktu ar veselu gaļas gabalu, tam jābūt atbilstoši marķētam, piemēram, norādot, ka produkts ir izgatavots no savienotiem gaļas gabaliem.

Tas ir īpaši aktuāli, izvēloties lētāku vārītu šķiņķi, šniceles vai citus līdzīgus produktus. No ārpuses tie var izskatīties kārtīgi un viendabīgi, taču sastāvā vai uz etiķetes var būt norādīts, ka tas nav dabisks gabals. Šādi produkti ne vienmēr ir slikti, bet pircējam ir jāzina, par ko viņš maksā.

Maltā gaļa – ērtākais, bet jutīgākais produkts

Maltā gaļa daudziem ir ikdienas pirkums: kotletēm, kāpostu tīteņiem, mērcei, cepelīniem vai makaroniem. Taču tieši maltā gaļa ir viens no jutīgākajiem gaļas produktiem. Tā ir smalki samalta, tāpēc tās virsmas laukums ir ļoti liels. Uz šādas virsmas mikroorganismi var vairoties ātrāk nekā uz vesela gaļas gabala.

Tāpēc maltā gaļa jānogādā mājās pēc iespējas ātrāk, jāuzglabā aukstumā un ilgi nedrīkst turēt atvērtu. Tā noteikti ir rūpīgi termiski jāapstrādā. Jēla maltā gaļa ir īpaši riskanta jutīgākām grupām – bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, grūtniecēm vai personām ar novājinātu imunitāti.

Ar ko gaļa atšķiras no desas?

Gaļa un desa bieži nonāk vienā un tajā pašā iepirkumu grozā, taču tās nav viens un tas pats. Gaļa var būt svaiga un gandrīz neapstrādāta – sagriezta, sadalīta porcijās, sagatavota cepšanai vai vārīšanai. Desa rodas tikai pēc pārstrādes: gaļa un bieži arī tauki tiek sasmalcināti, sajaukti ar garšvielām un citām sastāvdaļām, bet pēc tam produkts tiek vārīts, kūpināts, kaltēts, sālīts vai citādi apstrādāts.

Tāpēc desa ir pārstrādāts gaļas izstrādājums. Tā var būt garšīga, ērta un iecienīta, taču salīdzināt to ar vienkāršu gaļas gabalu nav precīzi. Atšķiras ne tikai forma, bet arī sastāvs, garša, tekstūra, derīguma termiņš un uzturvērtība.

Subprodukti: vērtīgi, bet ne visiem

Pie gaļas plašākā nozīmē pieskaita arī subproduktus – aknas, nieres, sirdi, mēli. Tajos var būt daudz uzturvielu, piemēram, dzelzs vai vitamīnu, tomēr tie nav produkti, kurus visiem vajadzētu ēst jebkādā veidā un jebkādos daudzumos. Daži subprodukti var būt jutīgāki iespējamā piesārņojuma vai uzturvielu koncentrācijas dēļ, bet aknas ir viens no tiem produktiem, ar kuriem noteiktās dzīves situācijās vajadzētu būt piesardzīgākiem.

Kā atpazīt labāku gaļu?

Gaļas kvalitāte ir atkarīga ne tikai no dzīvnieka sugas. Nozīme ir vecumam, dzimumam, šķirnei, ēdināšanai, turēšanas apstākļiem, kustībām, stresam pirms nokaušanas, gaļas nogatavināšanai un konkrētajai dzīvnieka daļai. Pērkot ir vērts pievērst uzmanību krāsai, smaržai, šķiedru struktūrai un marmorējumam – sīkiem tauku ieslēgumiem muskulī, kas bieži nosaka sulīgumu un garšu.

Vēl viena svarīga lieta – gaļa ne vienmēr ir vislabākā uzreiz pēc nokaušanas. Dažiem gabaliem ir nepieciešama nogatavināšana. Šajā laikā mainās struktūra, gaļa kļūst mīkstāka, izceļas aromāts. Tas, cik ilgi šis process ilgst, ir atkarīgs no dzīvnieka sugas, gabala un tā, kam gaļa tiks izmantota.

Vienkāršs noteikums pie plaukta ir šāds: jo vairāk produkts ir apstrādāts, jo rūpīgāk ir vērts izlasīt etiķeti. Skaista fotogrāfija uz iepakojuma vēl nepasaka, vai tas ir vesels gabals, veidota gaļa, maltā gaļa vai pārstrādāts izstrādājums. Bet, kad zināt atšķirību, veikalā izvēlaties nevis ar acīm, bet ar galvu.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!