Lietuvieši skaita algas, bet Šveice meklē 85 tūkstošus darbinieku: dažviet piedāvā līdz 6500 eiro mēnesī

Viens vakars, telefons rokā un daži darba sludinājumi „intereses pēc“. Lietuvā 1500–2000 eiro alga pēc nodokļu nomaksas jau var šķist gluži pieklājīga, taču tad ekrānā parādās piedāvājums no Šveices – 4000, 5000 vai pat vairāk nekā 6000 eiro mēnesī. Pirmā reakcija bieži vien ir viena un tā pati: kur te ir āķis?

Šveices darba tirgū patiešām jūtams liels cilvēku trūkums. Saskaņā ar publiskotajiem datiem šobrīd valstij var trūkt aptuveni 85 tūkstošu darbinieku, bet vislielākais spiediens jūtams veselības aprūpes, tehnisko profesiju, IT, inženierzinātņu, viesnīcu un restorānu nozarēs. Dažos vērtējumos tiek brīdināts, ka ilgtermiņā neaizpildīto darbavietu skaits varētu pieaugt vēl straujāk.

Ārzemniekiem piedāvātās algas izklausās iespaidīgi – atkarībā no profesijas, kvalifikācijas, kantona un darba pieredzes tiek runāts par aptuveni 3500–6500 eiro mēnesī, bet augsti kvalificēti speciālisti var nopelnīt arī vairāk.

Tomēr pirms kravāt koferi ir viena detaļa, kas noteikti jāzina: 6500 eiro Šveicē nav tas pats, kas 6500 eiro Lietuvā. Īre, veselības apdrošināšana, pārtika, transports un pakalpojumi šeit maksā ievērojami vairāk. Tomēr daļai lietuviešu, īpaši tiem, kuriem ir pieprasīta specializācija, šāda pārcelšanās var būt finansiāli ļoti izdevīga.

Darbinieku trūkst ne tikai programmētāju kabinetos

Dzirdot par Šveices darba tirgu, vispirms var iedomāties bankas, farmācijas uzņēmumus un labi apmaksātus IT speciālistus. Tomēr vajadzība pēc darbiniekiem ir daudz plašāka.

Starp bieži minētajām profesijām ir ārsti un citi veselības aprūpes speciālisti, autovadītāji, inženieri, IT darbinieki, skolotāji, tehnisko profesiju speciālisti, viesnīcu un restorānu darbinieki, digitālo tehnoloģiju eksperti un pārdošanas speciālisti.

Tā ir svarīga ziņa tiem, kuri domā, ka uz Šveici var doties tikai ar universitātes diplomu un desmit gadu pieredzi starptautiskā korporācijā.

Darbs var atrasties arī cilvēkiem ar praktiskām profesionālajām prasmēm. Šveices ekonomika ir liela, pakalpojumu nozare ir attīstīta, bet iedzīvotāju novecošana nozīmē, ka dažās jomās vajadzība pēc darbiniekiem tikai pieaug.

Tomēr, jo kvalificētāka ir profesija, jo lielāka ir arī potenciālā alga.

Slimnīcās problēma kļūst īpaši aktuāla

Viena no nozarēm, kurā Šveice izjūt vislielāko darbinieku trūkumu, ir veselības aprūpe.

Saskaņā ar pieejamajiem datiem, aptuveni katrs ceturtais valsts ārsts ir vecāks par 60 gadiem. Tas nozīmē, ka tuvākajos gados daļa no viņiem aizies no darba tirgus un viņu vietas kādam būs jāieņem.

Tāpēc slimnīcām, klīnikām un citām ārstniecības iestādēm vajadzīgi ne tikai ārsti, bet arī dažādi citi veselības aprūpes speciālisti.

Lietuviešu mediķim tas var izklausīties īpaši vilinoši, taču šeit sākas svarīgā praktiskā daļa – ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas atzīšana un valoda.

Šveicē nav vienas valodas. Atkarībā no reģiona darbā var būt nepieciešamas vācu, franču vai itāļu valodas zināšanas. Medicīnā laba vietējās valodas prasme praktiski ir neizbēgama, tāpēc ar angļu valodu vien parasti nepietiks.

Tas pats var attiekties uz skolotājiem, klientu apkalpošanas darbiniekiem, viesnīcu personālu vai pārdošanas speciālistiem.

5000 eiro alga izklausās citādi, kad ieraugi īres cenu

Šī ir tā vieta, kur skaistos darba sludinājumu skaitļus uz brīdi vērts nolikt malā.

Šveice ir viena no dārgākajām Eiropas valstīm. Īpaši Cīrihē, Ženēvā, Lozannā un citās lielākās pilsētās mājokļa īre var prasīt ļoti lielu algas daļu.

Papildus īrei atsevišķi jāizvērtē obligātā veselības apdrošināšana, pārtikas cenas, sabiedriskais transports, automašīnas uzturēšana, bērnu aprūpe un citi ikdienas izdevumi.

Tāpēc 3500 eiro mēnesī Šveicē nav grezna alga.

Dažos gadījumos tā var būt diezgan pieticīga summa, īpaši, ja cilvēks viens pats īrē mājokli dārgā pilsētā. Pavisam cita situācija ir tad, ja saņem 5500–6500 eiro, dzīvo lētākā reģionā vai darba devējs palīdz ar mājokli.

Šā iemesla dēļ, izvērtējot piedāvājumu, svarīgākais jautājums nedrīkstētu būt tikai „cik maksā?“

Jāvaicā: cik paliks pēc nodokļu nomaksas, cik maksās mājoklis, vai algā ir iekļauti papildu pabalsti, kāda veselības apdrošināšana būs nepieciešama un cik maksās ikdienas dzīve konkrētajā kantonā.

Darbs ŠveicēAttēls: Ilustratīvs attēls

Nodokļi var pārsteigt – katrā kantonā tie atšķiras

Šveices nodokļu sistēma lietuvietim sākumā var šķist diezgan neierasta.

Nodokļi tiek maksāti federālajā, kantona un pašvaldības līmenī, tāpēc divi cilvēki, kuri saņem vienāda apmēra algu, dažādās Šveices vietās var samaksāt atšķirīgus nodokļus.

Dažos kantonos slogs ir mazāks, citos – lielāks.

Ārvalstu darbiniekiem, kuriem nav pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, ienākuma nodoklis bieži tiek ieturēts tieši no algas. Tāpēc darba piedāvājumā redzamie bruto skaitļi vēl nepasaka, cik naudas patiešām nonāks bankas kontā.

Pirms līguma parakstīšanas vērts lūgt darba devējam vai darbā iekārtošanas aģentūrai sniegt vismaz provizorisku aprēķinu, cik paliks „uz rokas“ konkrētajā kantonā.

Lietuviešiem iekļūt Šveices darba tirgū ir vienkāršāk nekā daudzu citu valstu pilsoņiem

Lietuva ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tāpēc Lietuvas pilsoņiem tiek piemēroti daudz labvēlīgāki noteikumi nekā darbiniekiem no daudzām valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Svarīgākais pirmais solis – atrast reālu Šveices darba devēju un saņemt darba līgumu.

Īstermiņa darbam līdz trim mēnešiem parasti var piemērot vienkāršotu paziņošanas kārtību, bet ilgākam darbam jau nepieciešama atbilstoša atļauja.

Līgumiem no dažiem mēnešiem līdz gadam parasti aktuāla ir L atļauja, bet ilgākai dzīvei un darbam – B kategorijas atļauja. Ierodoties tāpat laikus jāreģistrējas vietējās iestādēs.

Tomēr process nav tāds, ka var vienkārši nopirkt biļeti uz Cīrihi, aiziet uz pirmo uzņēmumu, kas pagadās, un nākamajā rītā sākt strādāt.

Darba līgumam, reģistrācijai, apdrošināšanai un atļaujas formalitātēm jābūt pienācīgi nokārtotām.

Lielākā kļūda – doties tikai skaistā sludinājumā redzamā skaitļa dēļ

Kad cilvēks Lietuvā saņem 1400 vai 1600 eiro, 5000 eiro darba piedāvājums var šķist tik labs, ka visi pārējie jautājumi kļūst otršķirīgi.

Tomēr tieši šeit vērts apstāties.

Jānoskaidro, vai sludinājumā norādītā alga ir bruto vai neto. Cik stundas būs jāstrādā. Vai virsstundas tiek apmaksātas. Vai tiek nodrošināts mājoklis. Cik maksās ceļš uz darbu. Vai nepieciešamas vietējās valodas zināšanas un kāds ir nepieciešamais līmenis. Vai darba līgums ir pastāvīgs vai sezonāls.

Īpaši uzmanīgi jāizvērtē neskaidri starpnieki, kuri sola „garantētu darbu Šveicē“ un pirms izbraukšanas lūdz samaksāt lielas reģistrācijas, dokumentu noformēšanas vai darbā iekārtošanas maksas.

Ja piedāvājums šķiet neticami labs, taču darba devēju ir gandrīz neiespējami pārbaudīt, tas jau ir nopietns brīdinājuma signāls.

Tomēr dažiem lietuviešiem skaitļi var būt ļoti pievilcīgi

Šveice nav valsts, uz kuru būtu vērts doties tikai lielākas algas skaitļa dēļ. Taču kvalificētam speciālistam situācija var būt pavisam citāda.

Inženieris, IT speciālists, ārsts, pieredzējis tehniķis vai citas deficītas profesijas darbinieks, saņemot 5500–6500 eiro vai lielāku algu, pat samaksājot ievērojami vairāk par mājokli un pakalpojumiem, var ietaupīt vairāk nekā strādājot Lietuvā.

Liela nozīme ir arī dzīves situācijai. Vienam cilvēkam aizbraukt ir vienkāršāk. Ģimenei ar diviem bērniem jāaprēķina mājokļa, apdrošināšanas un bērnu aprūpes izmaksas, tāpēc tā pati alga jau izskatās pavisam citādi.

Tomēr tas vien, ka Šveicē vienlaikus tiek runāts par desmitiem tūkstošu neaizpildītu darbavietu, liecina, ka valsts darba tirgū notiek nopietnas pārmaiņas.

Un te rodas ļoti lietuvisks jautājums.

Ja cilvēkam Lietuvā ir pieprasīta profesija, viņš prot vācu vai franču valodu un par savu darbu šeit saņem 1500–2000 eiro, bet dažu stundu lidojuma attālumā viņam piedāvā divas vai trīs reizes vairāk – cik ilgi algu atšķirība vēl ļaus Lietuvas darba devējiem justies mierīgi?

Jo 3500–6500 eiro skaitļi darba sludinājumos nav tikai stāsts par Šveici. Tie vienlaikus atgādina arī par to, par ko nākamajos gados būs jākonkurē Lietuvas uzņēmumiem – ne tikai par klientiem vai pasūtījumiem, bet arī par cilvēkiem, kuri aizvien vieglāk var sakravāt koferi un pārdot savu darbu tur, kur par to maksā vairāk.