Autovadītāji pie riteņiem liek kartonu un izskatās dīvaini: patiesībā tas var pasargāt riepas no vienas vasaras problēmas

Gumijas novecošanas pazīmes

Saules ietekme ne vienmēr uzreiz atstāj acīmredzamas pēdas. Tāpēc riepas ir vērts periodiski apskatīt, īpaši, ja tās tiek izmantotas jau piecus gadus vai ilgāk. Daudzi ražotāji iesaka, sākot no šāda vecuma, riepas katru gadu profesionāli pārbaudīt, pat ja protektors vēl šķiet pietiekami dziļš.

Veicot patstāvīgu apskati, visvairāk uzmanības jāpievērš sānu malām, protektora malām un vietai pie diska. Vislabāk to darīt dienas gaismā, kad riteņi ir tīri. Dubļi, putekļi, ceļa netīrumi vai spodrināšanas līdzekļi var paslēpt bīstamus defektus.

Par problēmām var liecināt šādas pazīmes:

• mazi plaisājumi sānu malā vai starp protektora blokiem;
• dziļi plīsumi, iegriezumi, izspiedumi un deformācijas;
• atsevišķu protektora zonu nevienmērīgs nodilums;
• redzams kordslānis – iekšējais tekstila vai metāla karkass;
• gumijas lobīšanās, viļņošanās vai izvirzītas vietas;
• pamanāma virsmas sacietēšana salīdzinājumā ar jaunāku riepu;
• pastāvīgs spiediena kritums, lai gan skaidrs caurums nav redzams.

Sānu malas izspiedums ir īpaši bīstams. Tas bieži liecina par iekšējā karkasa bojājumu pēc trieciena bedrē, apmalē vai pret asu priekšmetu. Šādu riepu nevar uzskatīt par drošu tikai tāpēc, ka tā vēl notur gaisu. Tā jāparāda riepu speciālistam un visbiežāk jānomaina.

Arī plaisas jāvērtē nopietni. Virspusējs “zirnekļtīkls” dažkārt ir agrīna novecošanas pazīme, tomēr bez pieredzes ir grūti noteikt bojājuma dziļumu. Ja plaisas ir redzamas ar neapbruņotu aci, stiepjas gar sānu malu vai atrodas tuvu riepas malai, labāk neatlikt pārbaudi servisā.

Riepu vecums

Nobraukums nav vienīgais riepas piemērotības rādītājs. Automobilis gada laikā var nobraukt tikai dažus tūkstošus kilometru, tomēr tā riepas tik un tā noveco. Vieglās automašīnas riepas bieži kalpo aptuveni 30–45 tūkstošus kilometru, taču tas ir ļoti nosacīts intervāls. To ietekmē automobiļa svars, dzinēja jauda, ceļa segums, braukšanas stils, riteņu ģeometrija, spiediena uzturēšana un pašas riepas kvalitāte.

Daži modeļi var nobraukt arī 60 tūkstošus kilometru vai vairāk, taču tas nenozīmē, ka jebkura riepa ar šādu nobraukumu joprojām ir droša. Riepu un automobiļu ražotāji parasti neiesaka izmantot riepas ilgāk par desmit gadiem kopš izgatavošanas datuma, pat ja protektors vēl ir pietiekams. Precīzi ieteikumi jāskatās automobiļa rokasgrāmatā un riepu ražotāja dokumentos.

Izgatavošanas datumu var atrast uz sānu malas DOT marķējumā. Pēdējie četri šī koda cipari norāda izgatavošanas nedēļu un gadu. Piemēram, 2423 nozīmē, ka riepa izgatavota 2023. gada 24. nedēļā. Dažkārt viss kods atrodas tikai vienā riepas pusē, tāpēc var nākties apskatīt arī riteņa iekšpusi.

Pērkot lietotas riepas, nepietiek aplūkot tikai protektora dziļumu. Nodilis protektors ir redzams uzreiz, taču vecuma radīti bojājumi, nekvalitatīva remonta pēdas vai ilgstoša glabāšana saulē var palikt nepamanīti. Riepa ar skaistu protektoru, bet desmit gadu veca un ar plaisām sānu malā, nav drošs pirkums.

Spiediens un slodze

Nepareizs spiediens novecina un dilina riepu neatkarīgi no laikapstākļiem. Ja riepa ir pārāk maz piepumpēta, sānu mala vairāk deformējas, palielinās rites pretestība un sakaršana. Ja spiediens ir pārāk liels, samazinās saskares laukums ar ceļu, automobilis asāk reaģē uz nelīdzenumiem, bet protektora centrālā daļa var nodilt ātrāk.

Ieteicamo spiediena vērtību norāda automobiļa ražotājs. Parasti tās ir norādītas uz uzlīmes vadītāja durvju statnē, degvielas tvertnes vāciņa iekšpusē, cimdu nodalījumā vai lietošanas instrukcijā. Jāvadās pēc šiem skaitļiem, nevis maksimālā spiediena, kas uzrakstīts uz riepas sānu malas. Uz riepas norādītā robeža parāda konstrukcijas maksimumu, nevis konkrētā automobiļa ikdienas lietošanai paredzēto spiedienu.

Spiedienu ir vērts pārbaudīt vismaz reizi mēnesī un pirms katra garāka brauciena. Nedrīkst aizmirst arī rezerves riteni, ja automobilis ar tādu ir aprīkots. Arī tajā gaiss pakāpeniski samazinās, bet problēma bieži atklājas tikai tad, kad uz ceļa nepieciešama rezerves riepa.

Kemperiem, lieliem apvidus automobiļiem, piekabēm un ilgstoši stāvošiem automobiļiem slodze ir īpaši svarīga. Automobiļa svars pastāvīgi spiež vienu un to pašu riepas vietu, tāpēc var rasties īslaicīga vai pastāvīga deformācija, ko sauc par plakano vietu. Pēc īsas stāvēšanas forma parasti atjaunojas braukšanas laikā, taču ilgākas stāvēšanas un zema spiediena gadījumā deformācija var saglabāties.

Ja automobilis netiks izmantots vairākus mēnešus, ir vērts ievērot ražotāja ieteikumus par uzglabāšanu. Dažiem modeļiem stāvēšanas laikā ir atļauts nedaudz palielināt spiedienu, taču tikai ražotāja noteiktajās robežās. Paceļot automobili uz balstiem, jābūt uzmanīgiem, jo nepareizi novietoti balsti var bojāt virsbūvi, piekari vai radīt automobiļa nokrišanas risku.

Sezonas uzglabāšana

Arī no automobiļa noņemtas riepas ir pienācīgi jāuzglabā. Sliktākās vietas tām ir atklāts balkons, pagalms, garāžas jumts vai telpa, kurā pastāvīgi svārstās temperatūra. Riepas nevajadzētu glabāt katla, radiatora, sildītāja, metināšanas iekārtu vai elektromotoru tuvumā, jo tie var izdalīt ozonu. Ozons paātrina plaisu veidošanos gumijā.

Labākie apstākļi ir sausa, vēsa un tīra telpa bez tiešiem saules stariem. Pirms uzglabāšanas riepas jānomazgā no sāls, reaģentiem, bituma un netīrumiem, jāizžāvē un tikai tad jānovieto glabāšanai. Apšaubāmus spodrināšanas līdzekļus labāk neizmantot. Daži agresīvi maisījumi satur šķīdinātājus, kas var pasliktināt gumijas stāvokli.

Novietošanas veids ir atkarīgs no tā, vai riepas ir ar diskiem:

• riepas ar diskiem var novietot horizontāli vienu uz otras vai pakārt aiz diska;
• riepas bez diskiem labāk glabāt vertikāli, periodiski tās nedaudz pagriežot, lai nedeformētos viena vieta;
• riepas bez diskiem nevajadzētu ilgstoši karināt uz āķiem vai plāniem stieņiem, jo tas var mainīt to formu;
• aizsargmaisiem jābūt tīriem un sausiem, bet mitru gumiju iepakot nedrīkst.

Daudzdzīvokļu mājās jāatceras arī par ugunsdrošību. Riepas nedrīkst glabāt kāpņu telpās, kopējos gaiteņos, pie avārijas izejām vai ejās. Papildus ugunsgrēka riskam tās traucē iedzīvotājiem un nelaimes gadījumā var kļūt par šķērsli.