Mūsdienu automašīnas var izsekot vadītājus ar kamerām un GPS. Jūs par to varat nezināt

Automašīna jau sen vairs nav tikai dzinējs, riteņi un salons. Jaunākie modeļi mūsdienās vairāk atgādina viedtālruni uz riteņiem: tiem ir kameras, mikrofoni, GPS, interneta savienojums, lietotnes, mākoņpakalpojumi, balss asistenti, braukšanas joslas noturēšanas sistēmas, attālināti atjauninājumi un iespēja savienot vadītāja tālruni. Tas viss ir ērti, bet vienlaikus rada jautājumu, par kuru līdz šim daudzi bija tikai garāmejot aizdomājušies: cik daudz par mums zina mūsu pašu automašīna?

Nīderlandes Vispārējais izlūkošanas un drošības dienests AIVD publicēja brīdinājumu par iespējamiem spiegošanas riskiem, kas saistīti ar mūsdienu transportlīdzekļiem. Dienests vērš uzmanību uz to, ka viedās automašīnas apkopo arvien vairāk datu par vadītājiem, pasažieriem, maršrutiem un pat objektiem, kas atrodas ap automašīnu. Noteiktos gadījumos, ja šīm sistēmām tiktu iegūta piekļuve, automašīna varētu kļūt ne tikai par ērtību, bet arī par uzraudzības rīku.

Ir svarīgi saprast: tas nenozīmē, ka katra jaunā automašīna automātiski “izspiego” savu īpašnieku. Tomēr datu apjoms, ko apkopo mūsdienu transportlīdzekļi, jau ir tik liels, ka drošības dienesti uz to raugās nopietni. Īpaši gadījumos, kad automašīnu izmanto valsts amatpersonas, militārpersonas, uzņēmumu vadītāji, aizsardzības nozares darbinieki vai cilvēki, kuri apspriež sensitīvu informāciju.

Ko automašīna var zināt par vadītāju?

Daudziem vadītājiem šķiet, ka automašīnas tehnoloģijas darbojas tikai viņu ērtībai. Navigācija palīdz atrast ceļu, “Bluetooth” ļauj runāt pa tālruni, kameras palīdz novietot automašīnu, bet lietotne tālrunī parāda, vai automašīna ir aizslēgta. Tomēr katra šāda funkcija parasti balstās uz datiem. Automašīnai ir jāzina, kur tā atrodas, kā pārvietojas, kas tai ir pievienots, kuras sistēmas ir aktīvas un kā vadītājs to izmanto.

Dažās automašīnās tiek fiksēti maršruti, ātrums, bremzēšanas un paātrināšanās paradumi, tālruņa kontakti, zvanu vēsture, ziņu, balss komandu fragmenti, kameras attēls, kustības salonā, atrašanās vieta un pat apkārtējās vides objekti. Daļa šīs informācijas tiek izmantota drošībai un funkciju uzlabošanai, taču problēma rodas tad, kad tiek uzdots jautājums: kas vēl var šos datus redzēt, glabāt vai pārsūtīt?

Mūsdienu automašīnā risks ne vienmēr slēpjas tikai vienā kamerā vai vienā mikrofonā. Tas slēpjas visā ekosistēmā. Automašīna sazinās ar tālruni, lietotni, ražotāja serveriem, uzlādes stacijām, navigācijas sistēmām un dažkārt arī trešo pušu pakalpojumiem. Jo vairāk savienojumu, jo vairāk ērtību, bet vienlaikus arī vairāk iespējamo vājo vietu.

Kāpēc izlūkdienests brīdina par sarunām automašīnā?

AIVD brīdinājumā liela uzmanība pievērsta kamerām un mikrofoniem. Dažās modernajās automašīnās tehniski ir iespējams noteiktus komponentus aktivizēt attālināti vai piekļūt to apkopotajiem datiem, izmantojot ievainojamas sistēmas. Tieši tāpēc Nīderlandes izlūkdienests iesaka izvairīties no īpaši konfidenciālām sarunām automašīnā vai tās tuvumā, ja tiek apspriesta sensitīva informācija.

Parastam vadītājam tas var izklausīties pēc pārmērīgas piesardzības. Galu galā lielākā daļa cilvēku automašīnā runā par darbu, bērniem, pirkumiem, nedēļas nogales plāniem vai to, kāpēc apdrošināšana atkal kļuvusi dārgāka. Taču drošības dienesti raugās uz galējiem gadījumiem: komercnoslēpumiem, politiskiem lēmumiem, valsts drošības informāciju, aizsardzības nozari, tehnoloģiju projektiem, diplomātiskām sanāksmēm. Šādās situācijās pat neliela datu noplūde var būt nozīmīga.

Tas ir aktuāli arī Lietuvā. Lai gan lielākajai daļai vadītāju nav jābaidās, ka viņu ikdienas maršruts uz darbu kādu ļoti interesē, ir cilvēki, kuriem automašīna var kļūt par sensitīvu telpu: valsts iestāžu darbinieki, militārpersonas, tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, stratēģisko uzņēmumu vadītāji, IT drošības speciālisti, uzņēmēji, kuri strādā ar nepublisku informāciju. Viņiem automašīnu nevajadzētu uzskatīt par pilnībā privātu sarunu vietu tikai tāpēc, ka durvis ir aizvērtas.

Tālruņa savienojums var būt vājā vieta

Vēl viens risks ir automašīnai pievienots viedtālrunis. Daudzi vadītāji, iekāpjot automašīnā, automātiski ieslēdz “Bluetooth”, “Apple CarPlay” vai “Android Auto”, ļauj automašīnai piekļūt kontaktiem, zvaniem, ziņām un lietotnēm. Tas ir ērti, bet vienlaikus nozīmē, ka automašīna iegūst savienojumu ar ierīci, kurā atrodas ļoti daudz personiskās informācijas.

Ja automašīnas sistēma būtu apdraudēta, teorētiski tā varētu kļūt par kanālu informācijas iegūšanai no pievienotajām ierīcēm. AIVD vērš uzmanību uz “Bluetooth”, “Wi-Fi”, uzlādes sistēmām, GPS navigāciju, telemātikas moduļiem un uzlādes stacijām. Citiem vārdiem sakot, risks ne vienmēr ir saistīts tikai ar pašu automašīnu. Tas var rasties tur, kur automašīna savienojas ar citām ierīcēm.

Praktisks padoms ir vienkāršs: automašīnai nevajadzētu piešķirt vairāk atļauju, nekā nepieciešams. Ja automašīnai nav vajadzīga piekļuve kontaktiem, ziņām vai visai tālruņa vēsturei, šādu piekļuvi var nepiešķirt. Ja izmantojat nomātu, darba vai svešu automašīnu, pēc brauciena ir vērts izdzēst savienoto tālruni no automašīnas sistēmas. Tas ir īpaši svarīgi, pārdodot automašīnu – daudzi aizmirst, ka multivides sistēmā var palikt tālruņu saraksti, adreses, maršruti un citi personas dati.

Kāpēc visvairāk tiek runāts par Ķīnas automašīnām?

Pēdējā laikā drošības diskusijās bieži tiek pieminētas Ķīnā ražotas vai ar Ķīnas uzņēmumiem saistītas automašīnas. Iemesls ir vienkāršs: šādi modeļi Eiropā un Apvienotajā Karalistē strauji kļūst populāri, bieži piedāvā daudzas elektroniskās funkcijas par salīdzinoši zemu cenu, bet to tehnoloģiskā ekosistēma rada jautājumus nacionālās drošības iestādēm.

Apvienotajā Karalistē Ķīnas uzņēmumu pārvaldītie zīmoli 2026. gada pirmajā pusgadā veidoja aptuveni 15 procentus no visām jauno automašīnu reģistrācijām. Starp strauji augošajiem zīmoliem tiek minēti “MG”, “BYD”, “Jaecoo” un citi ražotāji. Lielbritānijas plašsaziņas līdzekļos arī tika rakstīts, ka dažos sensitīvos militārajos objektos ir pastiprināti ierobežojumi transportlīdzekļiem ar Ķīnas komponentiem.

Tomēr šeit nedrīkst pazaudēt ļoti svarīgu niansi. Pats AIVD brīdinājums neapgalvo, ka konkrēti Ķīnas automašīnu ražotāji izmanto savas automašīnas spiegošanai. Tas nav pierādījums, ka katra šāda automašīna ir bīstama. Runa ir par plašāku risku: ja transportlīdzeklim ir daudz sensoru, sakaru moduļu, kameru, mikrofonu un piekļuve datiem, to teorētiski var izmantot ne tikai ērtībai, bet arī uzraudzībai.

Citiem vārdiem sakot, jautājums nav tikai par valsti vai konkrētu ražotāju. Jautājums ir plašāks: kas pārvalda datus, kur tie tiek glabāti, kam tie tiek nodoti, cik ilgi tiek glabāti un kas tiem var piekļūt.

Ko var darīt parasts vadītājs?

Nav nepieciešams steigties līmēt līmlenti uz visām automašīnas kamerām vai atteikties no navigācijas. Tomēr ir vērts rīkoties apzinātāk. Pirmais solis ir pārskatīt automašīnas privātuma iestatījumus. Daži ražotāji ļauj ierobežot datu apkopošanu, izslēgt noteiktas telemātikas funkcijas, atteikties no personalizētiem pakalpojumiem vai samazināt datu kopīgošanu ar trešajām personām.

Otrais solis ir piesardzīgāk savienot tālruni. Ja automašīnu izmantojat īslaicīgi, nomājat braucienam vai braucat ar darba automašīnu, nepiešķiriet nevajadzīgas atļaujas. Pēc izmantošanas izdzēsiet savu tālruni no sistēmas. Pārdodot automašīnu, obligāti atjaunojiet multivides un navigācijas rūpnīcas iestatījumus, jo pretējā gadījumā jaunais īpašnieks var atrast vecos maršrutus, adreses vai savienotās ierīces.

Trešais solis ir neapspriest sensitīvu informāciju automašīnā, ja strādājat jomā, kur konfidencialitāte ir patiešām svarīga. Parastam cilvēkam tas var šķist pārmērīga piesardzība, taču uzņēmējdarbības, valsts dienesta, tiesībsargājošo iestāžu vai aizsardzības nozarē šāds ieradums var būt pilnīgi racionāls.

Mūsdienu automašīnas sniedz ļoti daudz ērtību, taču par to mēs maksājam ar saviem datiem. Un jo viedāka ir automašīna, jo svarīgāk ir saprast, ka tā nav tikai privāta telpa uz riteņiem. Tā ir savienota ierīce, kas var redzēt, dzirdēt, aprēķināt, iegaumēt un pārsūtīt informāciju. Lielākais risks sākas nevis tad, kad tehnoloģijas pastāv, bet tad, kad vadītājs pat nezina, ko tās dara.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!